Īpaši sāpīgs darbinieku piesaistes jautājums ir reģionos, kur brīvo vakanču apmērs ievērojami pārsniedz strādāt gribošo un varošo speciālistu skaitu. Nozares uzņēmumi, reaģējot uz darba roku trūkumu, šajā gadā iecerējuši pievērst pastiprinātu uzmanību darba ražīguma veicināšanai.
Vienlaikus fokusā joprojām paliek ķīmiķu, reaktoru operatoru un rūpniecisko farmaceitu trūkums, jo visi nozares uzņēmumi "cīnās" par jaunajiem speciālistiem un veido dažādas atbalsta programmas, stipendiju fondus profila studentu motivācijai, vienlaikus izvērtējot iespējas pieaicināt kvalificētus speciālistus no kaimiņvalstīm.
Reģionu specifika
LAĶĪFA ietilpstošais ķīmijas uzņēmums AS "Valmieras stikla šķiedra" šogad ir gatavs paplašināt komandu ar 50 līdz 60 jauniem darbiniekiem, kas cieši saistīts ar jaunu amatu izveidi, kas ies roku rokā ar pieaugošo ražošanas apjomu. Taču uzņēmuma iespējas bremzē negatīvās demogrāfijas tendences, kas īpaši raksturīgas reģionos, proti, pensijas vecuma cilvēku īpatsvars dominē pār jauniešiem un gados jauniem cilvēkiem. Aktuāla būs arī darbinieku mobilitāte un iekšējā migrācija Latvijas robežās, jo arvien vairāk AS "Valmieras stikla šķiedra" strādājošo darbinieku nav Valmierā dzīvojošie, līdz ar to tas norāda uz nākamo izaicinājumu – dzīvesvietas meklējumiem Valmierā.
Viens no risinājumiem sāpīgā darbaspēka trūkuma jautājuma risināšanā ir ražošanas robotizācija, un šādu praksi pērn ieviesa SIA "AGA". Arī šogad viens no uzņēmuma prioritārajiem darbiem būs darbaspēka trūkuma problēmas risināšana, kā arī robotizētās ražošanas līnijas pilnīga integrācija un energoefektivitātes uzlabošana Valmieras gaisa sadales rūpnīcā.
Eksporta kods
Darbaspēka trūkuma jautājums ir īpaši sāpīgs, jo bremzē nozares uzņēmumu attīstību. Par spīti tam, teju visiem ķīmijas un farmācijas uzņēmumiem 2018. gadā izdevās kāpināt eksporta apjomu. Piemēram, ķīmisko vielu vairumtirdzniecības uzņēmumam SIA "Polystylex" 2018. gads bija veiksmīgs arī eksportā, pateicoties polikarbonāta apjoma pieaugumam Krievijā, bet kopumā uzņēmums palielinājis eksporta apjomu par 30%. AS "Valmieras stikla šķiedra" 2018. gadā kāpināja ražošanas apjomu par aptuveni 5%, bet uzņēmuma eksporta apjoms pērn kritās par 15%, salīdzinot ar 2017. gadu. Uzņēmuma galvenie eksporta reģioni bija Eiropas Savienība (76%), Ziemeļamerika (11%), kā arī NVS (10%).
Savukārt SIA "Kinetics Nail Systems" svarīgākais 2018. gada sasniegums eksportā bija "private label" jeb privātās preču zīmes biznesa divīzijas apgrozījuma pieaugums par vairāk nekā 40% salīdzinājumā ar 2017. gadu. Kopumā uzņēmuma eksports 2018. gadā pieauga par aptuveni 5%, un tā produkcija nonāk 14 pasaules tirgos. Arī SIA "AGA" var lepoties ar eksporta pieaugumu aptuveni 2% apjomā 2018. gadā, un veiksmīgākā darbība bija Skandināvijas valstīs. Atsevišķi LAĶĪFA biedri savus produktus eksportē ne tikai uz Eiropas, bet arī Āzijas valstīm un pat ASV, un arī šogad tie domā paplašināt noieta tirgu. SIA "ChromSword" 2018. gadā sāka sadarboties ar lielajiem iekārtu ražotājiem un eksporta apjomu palielināja par 10%. Īpaši liela izaugsme uzņēmumam pērn bija Japānas tirgū, bet šogad tas grasās attīstīt darbību Āzijas un ASV tirgos.
Eksporta potenciālu kā vienu no apgrozījuma kāpuma stūrakmeņiem 2018. gadā izmantoja arī vairāki LAĶIFA farmācijas uzņēmumi. AS "Grindeks" saražotā produkcija pērn tika eksportēta uz vairāk nekā 80 pasaules valstīm, sasniedzot stabilu pieaugumu gan gatavo zāļu, gan aktīvo farmaceitisko vielu realizācijā. Šogad AS "Grindeks" turpinās stiprināt savas pozīcijas pašreizējos tirgos, tai skaitā Krievijā un pārējās NVS valstīs, kā arī lielu uzmanību veltīs jaunajiem attīstības virzieniem, kas ir Eiropas Savienības valstis un Dienvidaustrumāzijas valstis. AS "Olainfarm" koncerns 2018. gadā realizējis produkciju 52 pasaules tirgos.
Lai arī vienā no lielākajiem tirgiem – Krievijā – rubļa svārstību dēļ AS "Olainfarm" eksports sarucis par 5%, izaugsme bijusi vietējā – Latvijas – tirgū, kā arī Baltkrievijā, kas ir stabils tirgus un demonstrē labu dinamiku. Labas iestrādes izveidojušās arī sadarbībā ar partneriem Japānā un Pasaules Veselības fonda programmām. Savukārt SIA "Solepharm" 2018. gadā eksportu palielināja par 30%, uzsāka biznesu Krievijā un uzcēla jaunu ražotni, bet SIA "Silv EXPO" eksporta sasniegums ir trīs produktu reģistrēšana Francijā un sevis pieteikšana ASV un Korejā.
Uz attīstības viļņa
Farmācijas jomā šajā gadā viens no aktuālajiem uzdevumiem būs viltotu medikamentu izskaušana, kas straujāku virzību iegūs februārī, kad visā Eiropas Savienībā stāsies spēkā regula, kuras nolūks ir panākt, lai legālā piegādes ķēdē viltotās zāles vairs nenonāktu. Nolūkā izpildīt likuma nosacījumus farmācijas uzņēmumi jau 2018. gadā ieviesa zāļu verifikācijas sistēmas, kas prasīja papildu investīcijas.
Visi LAĶIFA biedri ir vienisprātis, ka bez investīcijām pētniecībā un ražošanas modernizēšanā šajā biznesā attīstīties un būt konkurētspējīgiem ir grūti. Piemēram, SIA "Tenachem" šogad iecerējusi pētniecībā investēt 50 tūkstošus eiro, bet SIA "Chemi Pharm Group", kuras pagājušā gada attīstības sasniegums bija jaunas ražošanas rūpnīcas būvniecība Igaunijā, šogad attīstībā ieguldīs 500 tūkstošus eiro. Šajā gadā AS "Valmieras stikla šķiedra" plāno ieviest jaunus produktus jauniem pielietojuma veidiem. To izpētē un attīstībā tiks ieguldīti vairāk kā 200 tūkstoši eiro.
2019. gadā AS "Grindeks" koncerns savā attīstībā plāno investēt vismaz 9 miljonus eiro. Uzņēmums turpinās īstenot stratēģiski svarīgākos pētniecības un attīstības projektus. Visnozīmīgākais projekts, ko pašreiz veic "Grindeks" sadarbībā ar Latvijas un ārvalstu zinātniekiem, ir jaunas sirds un asinsvadu saslimšanu ārstēšanai paredzētas zāļu kandidātvielas pētījumi. Tas būs pirmais Latvijā jaunradītais medikaments kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem.
Arī "Olainfarm" plāno turpināt veiksmīgo pieredzi pētniecības projektu attīstībā ar Eiropas līdzfinansējuma piesaisti. Tā 2019. gadā uzsākts projekts saistībā ar jauna prettuberkulozes līdzekļa ražošanu ar aptuveni 10 miljonu eiro ieguldījumu.
Šogad svarīgs attīstības pavērsiens ķīmijas un farmācijas nozarē būs arī gaisa sadales rūpnīcas būve Lietuvā, un šim nolūkam SIA "AGA" iecerējusi investēt 20 miljonus eiro. Rūpnīca būs papildu apgādes avots arī klientiem Latvijā.