Skolotāja, atkārtoti slimojusi ar depresiju, saņēmusi invaliditātes pensiju, tagad saņem vecuma pensiju. Dzīvo viena. Ir akurāta un likumpaklausīga. Saņem piecdesmit latus mēnesī. No tiem samaksā komunālos maksājumus, elektrību un telefonu. Pāri paliek desmit lati. Uz jautājumu- „Ko jūs ēdat?”- atbild, ka viss ir kārtībā, jo pusdienās sanākot pat trīs ēdieni (no rīta gan guļot līdz vienpadsmitiem, lai nebūtu jāēd brokastis). Pirmajā- makarona zupa ar ūdeni vai pienu, otrajā ēdienā- sausi makaroni no tā paša katliņa, trešajā ēdienā- tēja ar cukuru vai bez cukura. Vakariņās tas, kas paliek pēc pusdienām. Salātus ēst nevar, jo nav naudas par ko ielikt zobus. Savukārt, ja sautēs dārzeņus, tas prasīs daudz gāzes un elektrības. Un tā dzīvo simtiem un simtiem psihiatrijas slimnieku. To saprot tikai psihiatrs.

Psihiatrijas gaišās un tumšās puses
Pirmkārt, ļoti svarīga ir šo cilvēku sociālā aprūpe, jo psihiatriskie pacienti ir sociāli neaizsargāti. Viņi tikpat kā neiekļaujas darba tirgū. Arī sabiedrība no viņiem novēršas. Otra būtiska psihiatrijas daļa - ārstēšana. Ārstēšanas iespējas mūsdienās strauji attīstās, bet ne vienmēr tās var pilnībā izmantot. No vienas puses, gadu no gada pieaug līdzekļu apjoms kompensējamajiem medikamentiem un šobrīd arī psihiatrijas pacienti ir pilnībā atbrīvoti no pacientu iemaksām par ambulatoriem apmeklējumiem un stacionāro palīdzību. No otras puses- nebūtiski ( lai neteiktu niecīgi) pieaug līdzekļi ambulatorā dienesta attīstībai, kas ir nepieciešams psihiatrijas pacientu kvalitatīvai aprūpei un ārstēšanai.

No vienas puses: No 2005. gada 1.janvāra paplašināts diagnožu saraksts ar kurām slimojošie pacienti var saņemt valsts kompensētos medikamentus. No otras puses- kompensācijas ir dažāda. Piemēram, šizofrēnijas pacienti var saņemt medikamentus ar 100 % valsts kompensāciju, savukārt ar citām diagnozēm - ar 50 % līdz 75 % valsts kompensāciju. Cenas starpība jāsedz pašam pacientam, kas, ņemot vērā nelielos ienākumus, pacientiem ir būtiski izdevumi. Vēl būtiski ir runāt arī par medikamentu references cenām. Šis princips ietver ideju, ka terapeitiski aizvietojami medikamenti, kā arī medikamenti ar vienām un tām pašām indikācijām var tikt apvienoti vienā grupā, nosakot, ka valsts kompensē lētāko medikamentu grupā, bet cenu starpību starp lētāko un dārgākiem medikamentiem sedz pacients. Tā, bez emocijām runājot, šizofrēniju var ar dažādām sekmēm ārstēt gan ar zālēm, kas maksā 1 latu mēnesī, gan ar zālēm, kas maksā 50 – 60 latus mēnesī. Līdz ar to, pielietojot references cenas šizofrēnijas diagnozei, būtiski pasliktinātos pacientu ārstēšana, jo praktiski neviens šizofrēnijas pacients nav spējīgs segt 50 – 60 latus lielo cenu starpību. No šizofrēnijas nav jābaidās, ar to var sadzīvot, vismaz pasaulē....

Medicīna attīstās. Psihiatrijā ir izmantojami gan jaunie, gan vecie medikamenti. Jauno, atipisko medikamentu priekšrocības ir retāk sastopamās blakusparādības, aktivējošā darbība. Šos medikamentus pacienti labprātāk lieto, un zāļu lietošana ir viens no priekšnosacījumiem, lai pacienti varētu atrasties sabiedrībā, kā arī retāk nokļūtu slimnīcās. Diemžēl jauno medikamentu cenas ir salīdzinoši augstas. Latvijā un citās salīdzinoši nabadzīgās valstīs veidojas disbalans – lētas ir ārstēšanas izmaksas slimnīcā, ambulatori, bet medikamentu cenas ir attīstīto Rietumu valstu līmenī. Veidojas situācija, kad nav īstas motivācijas nodrošināt efektīvu medikamentu lietošanu, lētāk iznāk ārstēt stacionāros. Attīstītās Rietumu valstīs, kur ārstēšanās slimnīcās ir ļoti dārgas, finansiāli izdevīgi ir nodrošināt pacientiem jaunos medikamentus, kuru cenas, salīdzinot ar slimnīcu izmaksām, vairs neliekas tik lielas. Tajā pašā laikā pat Latvijā visdārgākais medikaments dienā šizofrēnijas pacientam ir ap 5 Ls, kamēr viena stacionāra diena Latvijā ir 15 ls.

Padomāsim
Ar psihiskās slimībām (šizofrēnija, depresija) pacienti parasti slimo visu mūžu. Ir dažādas slimības norises formas- gan ļaundabīgas, gan vieglākas. Pareiza ārstēšana, aprūpe, medikamentu lietošana nodrošina labāku iespēju cilvēkam sadzīvot ar slimību, kā arī iekļauties sabiedrībā.

Starp citu
Šizofrēnijas cēlonis nav zināms. Apmēram 1 % iedzīvotāju cieš no šizofrēnijas. Latvijas gadījumā tie ir divdesmit tūkstoši mūsu līdzcilvēku. Psihiatru redzeslokā, saņemot ambulatoru vai stacionāru ārstēšanu, atrodas apmēram astoņpadsmit tūkstošu šizofrēnijas pacientu. Viņiem bieži vien ir gan sociālas, gan finansiālas problēmas.

P.S. Katru valdību un katru valsti vērtē pēc tā, kā tā izturas pret invalīdiem, nabadzīgiem un garīgi slimiem valsts iedzīvotājiem

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!