Eiropas Savienības sankcijas paredz sankcionēto personu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu un aizliegumu darīt tos pieejamus. Komersantiem ikdienā ir jāsaskaras ar divu veida sankcijām – mērķētām un sektorālām.
Atsevišķos gadījumos var būt pieļaujama pakalpojumu sniegšana sankcionētai personai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Latvijas finanšu iestādēm izdevusi vispārējo saskaņojumu, kas atļauj tām veikt maksājumus, kas saistīti ar šo personu pamatvajadzību vai pamata saimnieciskās darbības izdevumu nodrošināšanu.
Ja sankcionētai personai ir nepieciešams veikt apmaksu, kas paredz sankcionēto personu iesaldēto līdzekļu atbrīvošanu, sankcionētajai personai ir jāvēršas ar iesniegumu bankā, sniedzot bankai informāciju par darījuma būtību, pamatojumu un darījumu pamatojošus dokumentus, kā arī citu bankas pieprasītu informāciju. Savukārt banka vērsīsies FKTK atļaujas saņemšanai, kas to izsniegs vai noraidīs, balstoties uz Eiropas Savienības regulu nosacījumiem un nacionālo regulējumu.
Un šeit izgaismojas atšķirīgā Eiropas Savienības valstu pieeja regulu interpretācijā. Latvijā pastāv uzskats, ka nekādus darījumus nedrīkst veikt, pat ja tie saistīti ar darbības iesaldēšanu un saistību izpildi pret kreditoriem, savukārt citās Eiropas Savienības valstīs ir atšķirīga prakse. Piemēram, Polijā, Dānijā, Somijā un citviet Eiropā ļauj iztirgot iesaldētos aktīvus, par to norēķinoties ar partneriem, kuru uzņēmumu izcelsmei nav nekādas saistības ar Krievijas vai Baltkrievijas kapitālu, kā arī nomaksājot nodokļus valstij. Tādā veidā tiek iesaldēta vai izbeigta sankcionētā uzņēmuma darbība – cieņpilni pret partneriem un nepakļaujot tos maksātnespējas riskiem.
Savukārt Latvijā pastāv pretēja prakse – izvēlēties vienkāršāko ceļu, proti, aizliegumu. Sankcionēto uzņēmumu nav nemaz tik daudz, lai atbildīgās institūcijas nevarētu iedziļināties katra situācijā. Piemēram, šie aizliegumi ir noveduši pie absurdām situācijām – bīstamu kravu pārvadātājam nav bijis iespējas realizēt savā īpašumā esošo produkciju, kas uzglabāta ostas teritorijā, tādā veidā radot draudus apkārtējai videi.
Eiropas Savienības regula ir viena, bet dalībvalstu interpretācijas – atšķirīgas. "Grant Thornton Baltic" iekļaujas vienā no lielākajiem pasaules finanšu konsultāciju kompāniju tīkliem, kas apkalpo klientus visos pasaules reģionos, tāpēc arī varam ikdienā izjust mūsu valsts politikas priekšrocības un trūkumus.
Ja pret kādu no uzņēmuma akcionāriem ir uzsāktas nacionāla līmeņa sankcijas, Latvijā tas nozīmē, ka ar to brīdi tiek iesaldēta visa uzņēmuma darbība. Tomēr līgumsaistības pret sadarbības partneriem un trešajām pusēm paliek spēkā, un iespējas norēķināties un izpildīt finanšu saistības ir atkarīgas no atbildīgo iestāžu individuāla vērtējuma un lēmumiem, kas vairumā gadījumu ir noraidoši.
Sankciju noteikšana pati par sevi līgumu neizbeidz, bet var būt neiespējami izpildīt tā nosacījumus. Ja komercbanka konstatē, ka kāds no tās klientiem ir iekļauts sankciju sarakstā, banka attiecīgi rīkojas, liedzot izmantot bankas pakalpojumus piemērojamo sankciju mērogam atbilstošā apmērā. Uzņēmumiem, kuri nonākuši sankciju sarakstos, tiek liegta pieeja bankas pakalpojumiem, iespēja izmantot kontā esošos līdzekļus.
Turklāt šī prakse attiecas arī uz uzņēmumiem ar dalībnieku struktūru, kur daļa ir nesankcionēti un daļa sankcijām pakļauti īpašnieki. Ja vairāk nekā 50% īpašumtiesību pieder sankcionētām personām, sankcijas piemēro visam uzņēmumam. Mazākuma dalībnieki, kuriem nav nekādu saistību ar sankcijām, nonāk neapskaužamā situācijā – viņiem nav nekādu iespēju pārstrukturizēt īpašnieku sastāvu, piemēram, pārņemot sankcionētā īpašnieka uzņēmuma daļas, lai turpinātu pārvaldīt aktīvus.
Sekojot citu valstu praksei, būtu loģiski aizliegt jebkādu jaunu saimniecisko darbību sankciju skartajos uzņēmumos, bet ļaut izpārdot, piemēram, iesaldētās produkcijas atlikumus. Citās Eiropas valstīs nav speciāla uzrauga, bet Latvija, ja neuzticas banku uzraudzībai un spējai uzraudzīt darījumus ar finanšu līdzekļiem, var iecelt valsts nozīmētu administratoru, kas uzrauga šo darījumu caurskatāmību, nodrošinot, ka līdzekļi nenonāk sankcionētās personas kontos.
Sadarbības partneri atgūst līdzekļus vai vismaz daļu no tiem. Savukārt valsts iegūst no nodokļu ieņēmumiem. Ja nevēlamies paturēt šos līdzekļus, tad šos budžeta nodokļu ieņēmumus no iesaldētās produkcijas darījumiem mērķēti var novirzīt Ukrainas bēgļu atbalsta programmai un bēgļu uzturēšanai vai Ukrainas atjaunošanai.
Starptautiskais izteiciens "velns slēpjas detaļās" nozīmē – ja nepievērsīsim uzmanību detaļām, nebūs arī laba rezultāta. Detaļām ir liela loma kopējā ainā, un to neparedzēšana var sabojāt jebkurus labus nodomus. Latvijas gadījumā būtu svarīgi pilnveidot līdzšinējo kārtību un radīt sistēmu, kas ļautu pilnvērtīgi iesaldēt darbību, neradot sadarbības partneriem (nesankcionētajiem uzņēmumiem) maksātnespējas riskus.