Raivis Bahšteins: Pret sabiedrības novecošanos un klimata pārmaiņām cīnās, dāsni finansējot zinātni

Nepilni septiņi miljardi eiro atvēlēti, lai dotu spēcīgu impulsu pētniecībai un inovācijām Eiropas Savienībā (ES). Eiropas nodokļu maksātājiem Eiropas Komisija (EK) sola panākt vislabāko rezultātu par katru iztērēto eiro, lai ievērojami uzlabotu risinājumu meklēšanu, piemēram, tādām Eiropai sāpīgām problēmām kā klimata pārmaiņas un sabiedrības novecošanās. Dalībvalstis pētniecību un inovāciju tagad izvirzījušas Eiropas politiskās darba kārtības augšgalā. Sava loma pētījumos ir arī Latvijai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Paredzams, ka līdz šim lielākais finansējums, ko EK piešķīrusi saskaņā ar ES Septīto pētniecības pamatprogrammu, īstermiņā palīdzēs radīt aptuveni 174 000 darbavietu un 15 gadu laikā — gandrīz 450 000 darbavietu un IKP pieaugumu gandrīz 80 miljardu eiro apmērā, vēstī EK. Stratēģijā "Inovācijas Savienība" Eiropai vajadzīga, lai konkurētu ar tādām valstīm kā ASV un Ķīna.

ES Zinātnes ietvarprogrammas koordinators Latvijā Arnolds Ūbelis RAA pauda viedokli, ka Latvijas zinātnieku dalība arī Eiropai nozīmīgos pētījumos nav maza. A. Ūbelis klāstīja, ka konkurence finansējuma iegūšanai "labākajā gadījumā" ir 1:4, bet ir daudz konkursu, kur finansējuma pietiek tikai 7 – 10% no projektu pieteikumu kopskaita. "Latvijas zinātnieku sekmības procents ir 22 – 23, un tas ir labs kvalitātes rādītājs. Ja nacionālā budžeta finansējums zinātnei pieaugtu tikpat strauji, kā tas notiek ES budžeta gadījumā, tad kvantitatīvi rādītāji arī būtu stipri labāki. Salīdzinājumā mēs pēc kvantitātes ievērojami atpaliekam no Igaunijas, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks."

Kā eksperts A. Ūbelis norāda, ka šā gada 10. jūlijā izsludinātajos konkursos Latvijas zinātnieki startēs sekmīgi, jo Latvijā ir zinātnieku grupas un institūti, kuri ir vajadzīgi šo konkursu projektu konsorcijos, pateicoties savai kompetencei.

EK iecerējusi, ka dāsnais finansējums rosinās pētniekus pievērsties lielākajām sabiedrības problēmām, ar ko saskaras Eiropa un pasaule. Vairāk nekā 16 000 finansējuma saņēmēju vidū lielākoties būs augstskolas, pētniecības organizācijas un uzņēmumi. Tostarp īpaša uzmanība tiks pievērsta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kam ir liela nozīme inovāciju radīšanā, tiem atvēlēts gandrīz miljards eiro. Tāpat paredzēts iedibināt arī jaunu balvu sievietēm novatorēm.

"ES mēroga konkurence šā finansējuma saņemšanai liks Eiropas labākajiem pētniekiem un novatoriem apkopot spēkus, lai cīnītos ar mūsdienu lielākajām problēmām, kas saistītas ar enerģētiku, pārtikas nodrošinājumu, klimata pārmaiņām un sabiedrības novecošanu," uzskata ES pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna. EK iecerējusi, ka līdz ar grūdienu pētniecības un inovāciju attīstībā Eiropa kļūs par nākotnes tehnoloģiju līderi, akcentējot jauno tehnoloģiju komerciālo potenciālu un sekmīgu izmantošanu rūpniecībā.

Piemēram, 460 miljoni Eiropas naudas tiks atvēlēti pētnieciskajam darbam, lai risinātu sabiedrības novecošanas radītas problēmas. Savukārt 265 miljoni eiro rezervēti vides pētījumiem, kas palīdzēs risināt galvenos uzdevumus tādās jomās kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības izzušana un efektīva resursu izmantošana. Atsaucoties uz arvien augošo pieprasījumu pēc nekaitīgākas, veselīgākas pārtikas un ilgtspējīgiem bioresursiem, EK vairāk nekā 307 miljonus eiro ieguldīs spēcīgas bioekonomikas izveidē, lai uzlabotu ražošanas metodes, kā arī radītu jaunas nozares un darbavietas.

Savukārt 488 miljoni eiro nanotehnoloģijām ļaus pievērsties tādām jomām kā nākotnes rūpnīcas, zaļie automobiļi un energoefektīvas ēkas. Visbeidzot, EK atvēlējusi 40 miljonus eiro "Viedo pilsētu iniciatīvai" (Smart Cities initiative), lai palīdzētu rast efektīvākus veidus, kā izmantot enerģiju un nodrošināt videi draudzīgāku transportu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form