Gan jau daudzi no mums būs dzirdējuši par smogu, kāds pa reizei piemeklē citu valstu metropoles, kurās iedzīvotāju skaits mērāms miljonos. Piemēram, pirms gada Deli, Indijā, smoga dēļ tika slēgtas skolas, daļēji aizliegta automašīnu satiksme un apturēti būvdarbi. Jaungada naktī, kad daudzi iecienījuši gadumiju svinēt, gaisā izšaujot salūta zalves, gaisa piesārņojums Eiropas metropolēs būtiski paaugstinās.
Gaisa piesārņojumu Latvijā rada arī katrs no mums ar saviem lēmumiem, savu dzīvesveidu. Darbavietas izvēle tuvu mājām noteikti ir videi draudzīgs risinājums, jo viens no lielākajiem piesārņojuma avotiem ir transports. Tās ir vecās dīzeļdzinēju automašīnas, bet gaisu piesārņo arī benzīna dzinēji un ne tikai. Dīzeļa kvēpiem līp klāt kancerogēnie metāli, kas ieelpojot nonāk mūsu plaušās.
Ja runājam par gaisa kvalitāti, tad uz sajūtām paļauties nevar, jo piesārņojuma daļiņas ir tik mikroskopiskas, ka ar aci tās nemaz neredzam. Smalkus, acīm neredzamus putekļus rada arī riepu un bremžu nodilums. Protams, ne katram iedzīvotājam un ne katrā pilsētā un laikapstākļos tas ir iespējams, bet videi draudzīgāks risinājums ir sabiedriskais transports vai velosipēds, ja līdz darbam mērojamais attālums nav pārāk liels.
Rudenī un ziemā gaisa piesārņojuma līmenis būtiski palielinās, un tas, visticamāk, ir saistīts ar apkures iekārtām. Lieta, ko varam darīt, lai situāciju uzlabotu gan veselības, gan ekonomijas ziņā, – kurināt sausu malku. Slapja malka ne vien dūmo un kaitē veselībai, bet ir arī daudz neefektīvāka – izmaksās vairāk un dos mazāk siltuma. Lapas un dārza atkritumus pilsētās noteikti var un vajag kompostēt.
Mēs ar nepacietību gaidām, kad būs iespēja dalīti vākt organiskos atkritumus, lai dārza atkritumi nav jādedzina. Savukārt parasto atkritumu dedzināšana vispār ir neprāts, kas ir jāizbeidz. Taisnība, arī rūpnieciskā ražošana rada gaisa piesārņojumu, taču lielo rūpnīcu radītā ietekme uz vidi tiek rūpīgi kontrolēta un lielajos skursteņos atšķirībā no privātmāju apkures katliem ir gaisa attīrīšanas filtri.
Labā ziņa ir tā, ka tuvāko divu gadu laikā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno piesaistīt Eiropas Savienības atbalstu esošo apkures iekārtu modernizēšanai. Tomēr ir soļi, ko varam veikt paši, lai uzlabotu gaisa kvalitāti un nedarītu pāri savai veselībai. Piemēram, krāsnis vēlams kurināt ar sausu malku. Savukārt sausu malku iespējams iegūt, to žāvējot divus gadus. Veselībai ļoti kaitīga ir atkritumu dedzināšana krāsnīs vai ugunskuros pagalmos – šis ir ieradums, no kura primāri nepieciešams atteikties.
Iedzīvotājiem joprojām ir arī iespēja personiski iesaistīties gaisa kvalitātes mērījumu veikšanā. Pirms pāris gadiem iesaistījāmies starptautiskā projektā, Latvijā sākot uzstādīt tautas sensorus gaisa kvalitātes mērīšanai. Eiropā kopumā uzstādīts ap 6500 iekārtām, bet Latvijā – apmēram 35 sensori, tiesa, ārpus Rīgas vien kādi pieci. Liels bija mūsu pārsteigums par mērījumu rezultātiem – apkures sezonā Čiekurkalnā gaisa kvalitāte ir sliktāka nekā vienā no galvaspilsētas satiksmes artērijām – Brīvības ielā, kur diendienā pārvietojas tūkstošiem automašīnu. Un tieši ziemā, jo Čiekurkalnā joprojām iecienīta ir malkas apkure.
Mēs nekonkurējam ar valsts un pašvaldību gaisa staciju mēriekārtām, bet tendences spēj fiksēt arī mūsu uzstādītie tautas sensori. Cilvēki internetā var nopirkt detaļas, sagatavot sensoru un uzlikt mājās, lai mērītu gaisa kvalitāti. Tie ir nelieli un viegli uzstādāmi pie virtuves loga vai uz balkona, un nav pārlieku dārgi. Lielākā daļa sensoru uzstādīti Rīgā, tāpēc aicinu arī iedzīvotājus reģionos, reģionu pilsētās uzstādīt gaisa kvalitātes sensorus. 50 eiro investīcija vides draugiem ir iespēja pievienoties noderīgam projektam, kas nodrošinās papildu datus un uzlabos sabiedrības izpratni par gaisa kvalitāti kopumā, kā arī dos iespēju runāt ar savu pašvaldību par to, ko vajadzētu mainīt pilsētas, novada vai pagasta lietu kārtībā.