Raivis Dzintars

Pazīstamais publicists Visvaldis Lācis savā grāmatā “Dzīves pārdomas” apgalvo, ka meli īpaši iedarbīgi ir tad, ja tie tiek atšķaidīti ar daļu patiesības. Varētu tikai piebilst. Vēl iedarbīgāka ir patiesības maskēšana ar mazāk nozīmīgu patiesību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Lielākā daļa krievvalodīgo tiešām ir “par Latviju”. Tā ir patiesība. Tikai neatbildēts paliek jautājums: par kādu Latviju? Vai tiešām latviešu un krievvalodīgo priekšstati par to, kādai jābūt Latvijai, ir vismaz līdzīgi? Vai arī mūsu dzimtenes redzējums ir nesavienojams?

Tie, kas joprojām tic sabiedrības integrācijas (tagadējā izpildījumā) perspektīvām, uzreiz oponēs, ka drošība, labklājība, stabilitāte ir tās vērtības, kuras spēs apvienot visus Latvijas iedzīvotājus. Šāds apgalvojums tiek izteikts, ignorējot pasaulē vadošo nacionālisma un etnopolitikas pētnieku atzinumus, ka nacionālisma fenomens var izpausties jebkurā sociālā grupā un cauraust kā sabiedrības nabadzīgākos, tā turīgākos slāņus. Citiem vārdiem sakot, nacionālisms dažādās tā formās pastāv neatkarīgi no sabiedrības labklājības. Sociālā diskriminācija vairāk darbojas kā propagandas instruments kādas etniskās kopienas mobilizācijai, bet nebūt nevar tikt uzskatīta par nacionālo jūtu cēloni.

Gan iedzīvotāju subjektīvais vērtējums, gan arī patreizējās integrācijas programmas pārstāvju viedoklis par latviešu un krievvalodīgo kopienu attiecībām pamatā ir balstīts uz abstraktiem pieņēmumiem – kā vajadzētu būt. Ļoti maz ir analizēti konkrēti faktori, kas ietekmē abu pušu uzskatu sistēmu veidošanos. Pie šādiem faktoriem jāmin:

1. personīgā ietekme,
2. mācību iestādes,
3. plašsaziņas līdzekļi,
4. attiecīgo iedzīvotāju grupu pārstāvošo politisko spēku aktivitātes.

Kurš no minētajiem ietekmes avotiem mudina to pašu krievvalodīgo iekļauties latviskā sabiedrībā? Personīgā ietekme? Lielākoties krievvalodīgie nāk no ģimenēm, kurās abi vecāki ieceļojuši padomju gados, visu dzīvi runājuši krievu valodā un ticējuši savai “atbrīvotāja” misijai. Ja arī indivīdam ir paziņas latviešu starpā, tad grūti būs atrast tādu latvieti, kurš krievvalodīgo centīsies pārliecināt par latviskas Latvijas nepieciešamību. Tāda ir mūsu mentalitāte.

Mācību iestādes? Kur 23.maijā atradās krievu skolu vadītāji, mēs labi redzējām. Kādā valodā šobrīd notiek mācības, arī zinām.

Plašsaziņas līdzekļi? Par krievu presi un krievu interneta portāliem var ne tikai rakstu uzrakstīt, bet arī biezu grāmatu izdot. Šajā publikācijā pieskaršos tikai vienam piemēram.

Politisko spēku aktivitātes? Paradoksāli, bet Latvijai salīdzinoši lojālākais aicinājums krievvalodīgo sabiedrībai bijis no Alfrēda Rubika. Krievijas interešu pārstāvji Latvijā nebeidz organizēt pretošanās kampaņas un aicina saglabāt opozīciju visam latviskajam.

Par katru sadaļu varētu runāt sīkāk, bet vispārīgā aina ir acīmredzama. Tāda ir Latvijas krievvalodīgo informācijas telpa. Lai neaprobežotos tikai ar teorētisku situācijas izklāstu, ilustrēšu teikto vismaz ar vienu konkrētu piemēru. Nesen Delfi.lv krievu sadaļā atradu komentāru, kurš aicināja apmeklēt kādu citu interneta portālu www.narod.lv. Pēc apmeklētāju uzskaitījuma un dalībnieku aktivitātes forumā var secināt, ka šī lapa krievvalodīgo jauniešu sabiedrībā ir samērā populāra. Dažos vārdos aprakstīšu tās saturu un galveno morāli.

Lapas nosaukums tulkojumā (jā kādam tiešām tāds ir nepieciešams) nozīmē “Dzimtene”. Mēs varētu priecāties, ka arī krievu valodā tiek kultivēts patriotisms. Bet tas tikai līdz brīdim, kamēr neiedziļināmies lapas saturā. Tūdaļ aiz nosaukuma “Dzimtene” seko paskaidrojums: “krievu Latvijas mājas lapa”. Lapā atrodama gan “patriotiska mūzika”, kuras vārdos saklausāmi aicinājumi “nogalināt amerikāņus”, “krieviem nekad nepadoties”, “celties asiņainai cīņai” un līdzīgi. Var aplūkot arī fotogrāfijas, piemēram, Pētera I pieminekli, krievvalodīgo akcijas Latvijā, Krievu armijas uniformas un citas “patriotiskas bildītes”. Ir atsevišķa sadaļa, kas veltīta vēsturei. Tās apakšvirsraksta aptuvenais tulkojums ir “Kura ir Baltijas pamattauta?” Protams, ka runa nav ne par lietuviešiem, ne latviešiem.

1721.gadā Krievija esot “atguvusi kontroli pār Baltiju” un radījusi “iespēju baltu attīstībai”. Krievi nākuši kā sengaidīti atbrīvotāji no vācu un zviedru verdzības. Pateicoties krieviem latviešiem esot parādījusies inteliģence. Visas materiālās un kultūras bagātības, protams, ka Latvijā esot radījuši tieši krievi.

Lapā tiek pievērsts ne mazums uzmanības arī mūsdienu vēsturei. Uz trīs jautājumiem: “Vai ir bijusi Latvijas okupācija?”, “Vai ir notikusi latviešu deportācija?” un “Vai padomju gados ir bijusi latviešu tiesību ierobežošana?” tiek sniegta viennozīmīga atbilde “Nē!”. Latvija esot brīvprātīgi pievienojusies Padomju Savienībai, lielākās represijas esot vērstas pret krieviem, bet kāda gan varēja būt latviešu tiesību ierobežošana, ja viņiem bija iespēja runāt latviešu valodā un arī ielu nosaukumi tika rakstīti ne tikai krievu valodā!

Lapas autori atzīst, ka par krieviem viņi dēvē nevis krievus “pēc asins tīrības”, bet pēc valodas un kultūras piederības. Pēc lapas kopējā satura var saprast, ka Latvijas krievi viņu izpratnē ir tas, ko mēs dēvējam par krievvalodīgajiem. Taču attiecībā uz latviešiem lapā nereti parādās apzīmējums “latviešvalodīgie”.

Tiek analizēta arī mūsdienu Latvijas politiskā situācija un sniegti konkrēti padomi, kas jādara Latvijas krieviem:

1. jāpiedalās krievu organizāciju rīkotajās akcijās,
2. aktīvi jāpiedalās vēlēšanās, jābalso pašiem un jādod iespēja balsot arī citiem,
3. palīdzēt tiem, kas cīnās par krievu tiesībām,
4. atbalstīt krievu nacionālās skolas,
5. audzināt bērnus krieviskā garā,
6. maksimāli daudz izmantot krievu valodu jebkurā dzīves sfērā,
7. ignorēt tās ekonomiskās struktūras, kas nepalīdz krieviem, vai arī atbalsta rusofobus,
8. izmantot visas iespējas starptautisko tiesību sfērā.

Īpaši uzsvērts aicinājums krieviem naturalizēties, lai nobalsotu par krieviem un aktīvāk aizstāvētu krievu intereses. Tiek uzsvērts, ka naturalizācija ir krievu cīņas līdzeklis.

Minētā lapa ir tikai viens piemērs. Protams, ka krievu valodā ir arī ne tik atklāti informācijas donori, taču ir arī daudz asāki un ekstrēmistiskāki. Atcerēsimies par skandālu ar kādu dziesmu krievu valodā, kuras tekstā izskanēja solījums palikt dzīvot “šajā sūdainā zemē, bet līdz dzīves beigām nogalināt visus latviešus”. Dziesma tika izvietota kādā krievu vidusskolas mājas lapā un dziesmu topā tā ieņēma godpilno trešo vietu. Varbūt atsevišķu rakstu vajadzētu veltīt tādu krievvalodīgo preses izdevumu kā “Vesti Sevodna” un “Panorama Latvii” analīzei, taču domāju, ka būtība katram ir skaidra.

Minot šos piemērus, nevienu negribu noskaņot pret krieviem vai pret jebkuru citu tautu. Tikai katram domājošam cilvēkam uzdot trīs jautājumus:

1. Vai tiešām tagadējā Sabiedrības integrācijas programma ir atbilstoša realitātei?
2. Vai būtu jāsteidzas kvantitatīvi veicināt naturalizācijas procesu?
3. Vai latviešiem nevajadzētu būt aktīvākiem, aizstāvot latviskas Latvijas ideju?

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form