Krievu skolu aizstāvības štāba organizētos nemierus viens otrs jau dēvē par “Latvijas krievu atmodu”, pielīdzinot to latviešu tautas Trešajai Atmodai 80-to gadu beigās, 90-sākumā. Šāds salīdzinājums ir arī mēģinājums manipulēt ar latviešu jūtām, atgādinot par burvību, ko izjutām, stāvēdami vienotā sardzē par savu mērķi.
Atmodas jēdziens ir spilgts un emocionāls epitets, lai apzīmētu sabiedrības aktivizēšanos sava apspiestā stāvokļa novēršanai. Tā latvieši un Latvijas patrioti vienojās kopīgās akcijās pret Latvijai varmācīgi atņemto neatkarību. Tā bija cīņa par mūsu likumīgajām tiesībām, kuras pamatotas ar starptautisko organizāciju un lielvalstu atzinumiem. Kādas tiesības pārstāv krievu skolu aizstāvības štābs?

Vairākkārt štāba līderi ir pauduši viedokli, ka viņi “pārstāv gandrīz 40% lielās krievu minoritātes tiesības uz vienlīdzību”. Diemžēl Latvijas labējie politiķi izvēlas labāk strīdēties par procentiem un pierādīt to atbilstību pašu krievu skolēnu interesēm, nevis atbildēt uz šo nostāju pēc būtības. Latvijā nav tādas 40% krievu minoritātes.

Pirmkārt, krievu valodu kā saziņas valodu izmanto kā krievi, tā baltkrievi, ukraiņi, ebreji, dažkārt arī lietuvieši, igauņi un citu tautību Latvijas iedzīvotāji. Latvija nevar uzturēt valsts apmaksātas skolas katras no šīs minoritātes valodām. Ja kāds cittautietis vēlas savus bērnus skolot dzimtajā valodā, tad ir iespējas sūtīt bērnus privātskolās, vai arī atgriezties uz dzīvi etniskajā dzimtenē un tur mācīties savu senču valodā.

Otrkārt, lielākā vairuma Latvijas cittautiešu minoritātes statuss ir vismaz apšaubāms. Starptautiskajās tiesībās nav vienota minoritātes definējuma, kas būtu juridiski saistošs Latvijas valstij. Tas ir katras valsts nacionālais jautājums. Tad kāpēc Latvijas politiķi vēl nav definējuši minoritātes jēdzienu? Virkne lielāku un ne tik lielu partiju, kas sevi pasniedz kā nacionālo interešu aizstāvjus, 14 gados nav panākušas, ka Latvijā par nacionālajām minoritātēm netiek uzskatīti PSRS okupācijas gados ieceļojušie okupētājvalsts pilsoņi un viņu pēcnācēji. Kur tad izpaužas šo spēku “labējums” un nacionālisms?

Štābistu it kā pārstāvētā krievu minoritāte pie šāda definējuma būtu tik niecīga, ka tās prasības pamatot būtu stipri vien grūtāk. Jāatceras, ka štāba mērķi ir tālejošāki par izglītības reformas atcelšanu. Štābisti ir pavisam skaidri izteikušies par plāniem Latviju veidot kā divkopienu valsti, ar pilsonību visiem, kas to vēlas, un divām valsts valodām. Vērojot štāba atbalstītāju organizēšanos, pretlatvisko spēku politiskās varas pieaugumu un aizvien kāpjošo naturalizācijas tempu, šīs nemiernieku vīzijas drīz var pārvērsties reālos draudos. Ir pēdējais laiks noteikt, ka par Latvijas nacionālām minoritātēm nevar uzskatīt PSRS okupācijas laikā ieceļojušos okupētājvalsts pilsoņus un viņu pēcnācējus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit