Kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum nesen publicētais Eiropas maksājumu ziņojums (European Payment Report 2019), kas veikts 29 Eiropas valstīs, piedaloties gandrīz 12 tūkstošiem uzņēmumu atklāj, ka Latvijas uzņēmumi kavē gandrīz katru desmito rēķinu, un šai praksei ir tendence pieaugt.1
Turklāt pētījuma dati liecina, ka pēdējo 4 gadu laikā Latvijā lēnām pieaug arī bezcerīgo debitoru dēļ norakstītais naudas apjoms.2 Neapšaubāmi rēķinu apmaksas kavēšana rada problēmas un zaudējumus ne vien konkrētam uzņēmumam, bet visai biznesa videi kopumā. Visizplatītākie kavētu maksājumu iemesli, balstoties uz Latvijas uzņēmēju teikto, ir debitoru finansiālās grūtības, tīša rēķinu nemaksāšana (to kā problēmu norādījusi gandrīz piektā daļa Latvijas uzņēmēju) un administratīvā neefektivitāte jeb trūkumi rēķinu piestādīšanas un apmaksas procesos. Pārdevējam drošākais risinājums ir priekšapmaksa, taču tā nav iespējama katrā darījumā, tādēļ jāīsteno arī citi piesardzības pasākumi. Tomēr gandrīz puse Latvijas uzņēmumu neveic nekādus piesardzības pasākumus, lai novērstu novēlotus maksājumus. Tādēļ nav brīnums, ka daļa uzkrāto parādu ar laiku ir jānoraksta zaudējumos.
Seši ieteikumi, kā uzņēmumam sevi pasargāt no maksājumu kavējumiem:
Potenciālo darījuma partneru un klientu pārbaude. Intrum pētījuma dati liecina, ka tikai 15% uzņēmumu Latvijā pārbauda savu partneru un klientu kredītvēsturi pirms sadarbības uzsākšanas. Tas ir gandrīz divreiz mazāk kā vidēji Eiropā. Ieteicams veikt rūpīgu un pēc iespējas visaptverošu potenciālā debitora un tā vadošo amatpersonu un patieso labuma guvēju kredītvēstures un reputācijas pārbaudi. Iespējams pārbaudīt gan tieši no darījuma partnera iegūstamo, gan publiski pieejamo informāciju un specializētas datu bāzes (piemēram, nodokļu parādnieku, kredītbiroju un parādu atgūšanas kompāniju), kā arī iegūt neatkarīgas atsauksmes par potenciālo debitoru. Valsts ieņēmumu dienests ir izdevis ieteikumus darījuma partnera un darījuma riska novērtēšanai3, kas apkopo informācijas iegūšanas avotus un riskantu darījumu pazīmes. Advokātu biroja prakse liecina, ka nepietiekama rūpība sadarbības partnera izvēlē var radīt ne tikai maksājumu kavējumus, bet arī darījumu apstrīdēšanu no nodokļu administrācijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju kontrolējošo dienestu puses. Tā rezultātā uzņēmums var saņemt lielus nodokļu uzrēķinus, vai vispār negūt ieņēmumus no preces vai pakalpojuma pārdošanas. Tāpat paviršība darījuma partnera izvēlē, kā rezultātā uzņēmums cietis zaudējumus, var novest pie valdes locekļa personīgas atbildības par tiem.
Sadarbība ar kredītinformācijas birojiem un kredītu pārvaldības kompānijām. Uzņēmumiem, kuru darbības specifika paredz pārdošanu uz nomaksu, jāpievērš īpaša rūpība klientu pārbaudei un maksājumu disciplīnas kontrolei. Šeit lieti noderēs sadarbība ar specializētām kompānijām, kuru rīcībā ir plašas datu bāzes kredītvēstures pārbaudei, un automatizēti risinājumi rēķinu apmaksas kontrolei un parādu piedziņai.
Rakstiska līguma noformēšana. Lai arī rakstisks līgums ne vienmēr ir obligāts, un darījums būs spēkā arī bez tā, tomēr praksē uzņēmēji nereti joprojām nepievērš pietiekamu vērību darījuma korektai noformēšanai, uzskatot līgumu par lieku formalitāti. Tomēr ieteicams par katru svarīgu darījumu noformēt rakstisku līgumu. Advokātu biroja prakse liecina, ka, pirmkārt, tam ir psiholoģisks efekts un parādnieks nopietnāk izturas pret savu saistību izpildi, otrkārt, tādā veidā starp pusēm tiek skaidri atrunāti spēles noteikumi, un ir vieglāk veikt tālākās juridiskās darbības, ja nepieciešama līgumsaistību izpilde piespiedu ceļā. Jāatceras – kad personīgo attiecību vairs nav, paliek līgums.
Saistību pastiprināšana un efektīva strīdu risināšana. Līgumos ieteicams saistību izpildi pastiprināt ar līgumsodu, nokavējuma procentiem, personīgajiem galvojumiem vai ķīlām. Ieteicams jau darījuma slēgšanas brīdī apsvērt ar potenciālu tiesvedību saistītos aspektus, lai process būtu pēc iespējas ātrāks un ērtāks kreditoram, piemēram, paredzot strīdu risināšanu respektablā šķīrējtiesā.
Aktīvs darbs ar debitoriem. Arī pēc rēķina izrakstīšanas darbs ar klientu turpinās, veicot debitora parāda uzraudzību. Prakse liecina, ka daudzi parādnieki neievēro rēķinu apmaksas termiņus aizmāršības dēļ, tādēļ tiem nepieciešams atgādinājums. Tāpat daļa apzināti izmanto iespēju kreditēties uz piegādātāja rēķina. Tendence – jo vecāks ir parāds, jo lielāka varbūtība, ka tas tiks zaudēts. Šajā ziņā Latvijas uzņēmumi joprojām nepietiekami uzticas profesionāļiem – kredītu pārvaldības uzņēmumu pakalpojumus Latvijā izmanto tikai 6%, savukārt Eiropā – vidēji 25% uzņēmumu.
Savlaicīga vēršanās pēc juridiskās palīdzības. Prakse liecina, ka problēmu gadījumos juridiskā palīdzība tiek meklēta novēloti. Medicīnas terminiem runājot – kad vēzis ir jau beidzamajā stadijā, un vairs nekas nav līdzams. Tādēļ ieteicams pie jurista tomēr vērsties savlaicīgi un profilaktiski.
1 Intrum Eiropas maksājumu ziņojums 2019, pētījuma daļa par Latviju
2 Intrum Eiropas maksājumu ziņojums 2019, pētījuma daļa par Latviju
3 Informatīvais materiāls. Valsts ieņēmumu dienesta ieteikumi darījuma partnera un darījuma riska novērtēšanai.