Ko tad intervijā pateica LPS vadītājs? Lūk, neliels citāts: "Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas gaitā lielākās problēmas var sagādāt raudzīšanās uz to caur skaitļiem, jo tādā gadījumā, piemēram, Valmiera un Jēkabpils varētu zaudēt reģiona centra statusu. Pieņemot būtiskus lēmumus pašvaldību jomā, valstij ir jākonsultējas ar iesaistīto pašvaldību iedzīvotājiem, turklāt šādu pienākumu uzliek arī tā dēvētā Pašvaldību harta, kurai Latvija ir pievienojusies."
Protams, jēkabpiliešu satraukumu izraisīja mūsu pilsētas pieminēšana uzskatāma piemēra statusā. Taču patiesībā problēma ir daudz dziļāka un plašāka, jo tieši vārdu salikums "reģionālā reforma" ir bijis tas karstais kartupelis, kas gan priekšvēlēšanu laikā pērnā gada vidū, gan jaunās koalīcijas sarunās ir viļāts no vienas šķīvja puses uz otru. Jā, reģionālā reforma ir vajadzīga lieta.
To, šķiet, nenoliedz neviens, taču deklaratīvais apsolījums līdz "2021. gadam veikt reģionālo reformu" būtībā neizsaka neko. Pilnīgi neko. Un tas izraisa pamatīgu satraukumu ne tikai pašvaldībās kā vietējās varas iestādēs, ne tikai novadu un pilsētu domēs kā vēlētās institūcijās, bet arī faktiski jebkurā iedzīvotājā. Kas būs? Kā būs? Kas mēs tagad būsim? Kā vēlēsim savus pārstāvjus? Vai vispār kāds mums kaut ko prasīs? Lūk, tikai daži no jautājumiem, kas uztrauc ne tikai jēkabpiliešus vien.
No pašlaik valdībā iesaistītajām partijām par kārtējās reģionālās reformas formu un saturu ir radikāli atšķirīgi viedokļi. Sākot no sistēmas, kur vietējā līmenī "vara" tiks iecelta no augšas – Rīgas (respektīvi, vietējo pārvaldi iedzīvotāji nemaz nevēlēs, bet vietējos jautājumus lems valdības iecelti "prefekti"), līdz vairākām savstarpēji nesavienojamām idejām par pašvaldību skaitu, lielumu, teritoriju un pilnvarām... Tas, ka viedokļi un redzējumi var atšķirties, ir tikai normāli, taču pašreizējā stadijā reģionālā reforma ir tikai un vienīgi bubulis, ar ko baidīt gan vietvaras, gan novadu un pilsētu iedzīvotājus. 2021. gads ir tepat blakus – ja steidzīgajiem reformatoriem ir plāns vēlēt (vai varbūt nemaz nevēlēt?) pašvaldības pēc "jaunā stila" jau pēc pāris gadiem, nākamajās pašvaldību vēlēšanās, tad jau šobrīd bija jābūt skaidrībai, kā, ko, kādā veidā un kādā formā reformēsim. Pretējā gadījumā jaunā teritoriālā reforma valstī izraisīs tikai haosu, neskaidrību, realizējamo funkciju pārklāšanos vai, tieši otrādi, pašvaldības nespēs īstenot tām deleģētās funkcijas un pakalpojumus noteiktās teritorijās.
Reģionālā reforma (lai pēc kāda principa tā arī netiktu veikta) ir viens no nopietnākajiem reformu pieteikumiem. Uzdrošināšos apgalvot, ka pat nodokļu reforma nav tik svarīga un ar tādu ilgtermiņa ietekmi uz valsts dzīvi. Ja kādu ne īsti labi "strādājošu" nodokli varam pamainīt pēc pusgada, gada vai diviem, tad reģionālā reforma valsts ikdienas dzīvi ietekmēs desmitgadēm.
Tāpēc reformas īstenošana bez nopietnas diskusijas, bez jebkāda plāna un ietekmes izvērtēšanas ir vismaz nenopietna, bet varbūt pat var teikt skarbāk – tas ir valsts attīstību absolūti graujošs solis. Un te pat nav runa par to, cik pašvaldību reformas rezultātā paliks, kādas tās būs, kā mēs tās vēlēsim, kādi būs iedzīvotāju skaita vai teritorijas lieluma "sliekšņi". Teritoriālā (pašvaldību) reforma ir jāsagatavo! Un šim apgalvojumam ir jābūt kā aksiomai.
Varu nosaukt tikai dažus jautājumus, par kuriem būtu jābūt pilnīgai un galīgai skaidrībai. Piemēram, sociālie un veselības jomas pakalpojumi iedzīvotājiem. Kas tos sniegs, kā tiks nodrošināta loģistika, kur būs pakalpojumu sniegšanas centri, un kā tie tiks organizēti? Kādas funkcijas būs pagastiem, ja tādi vispār paliks, kā pagastu iedzīvotājiem tiks nodrošināti elementāri pakalpojumi?
Kas tiks nodots reģionu (apriņķu, attīstības teritoriju, pilsētu, apgabalu?) centriem, un kā tiks nodrošināta vietējā pārvalde? Infrastruktūras jautājumi, tostarp, piemēram, atbildība par autoceļiem un to uzturēšanu kārtībā, komunālo pakalpojumu sniegšana, ūdens apgādes un siltumapgādes nodrošināšana. Kas veidos un, galvenais, kā tiks veidota pašreizējo mazāko pašvaldību pārziņā esošo kapitālsabiedrību pārvaldība, nodrošināta sniegto pakalpojumu pieejamība? Šie ir vienkārši, bet šobrīd nezināmi lielumi, jo nav bijis nekādu diskusiju un nav izstrādāts reformas ieviešanas plāns. Turklāt, pastāvot tik dažādiem pašreiz valdošo partiju viedokļiem par pašu reformas būtību, nemaz nav iespējams kaut ko plānot...
Pats sliktākais, ka šajā situācijā arī pašreizējās novadu un pilsētu pašvaldības nemaz nevar domāt par attīstību ilgtermiņā, uzsākt un realizēt apjomīgus projektus infrastruktūras attīstībā, kultūras un sporta jomā, izglītības, sociālajā un veselības nozarē, jo nav nekādas skaidrības par to, kas būs, kur ieguldīt. Jebkuras pašvaldības attīstības pamatā ir realizētie attīstības projekti. Tātad – ir jāiegulda pašvaldību nauda.
Bet vai ir vērts to vispār darīt? Tik vien skaidrs, ka jaunās valdības prioritāte ir nekonkretizēta reģionālā reforma, kas jāveic divu gadu laikā... Patiesībā – pat viena gada laikā, jo 2021. gadā jau būs vēlēšanas, tātad jau 2020. gadā ir jābūt skaidram, kādas tad pašvaldības vēlēsim.
Iepriekšējā reforma 2009. gadā tika nopietni sagatavota vairāku gadu laikā, arī pāreja uz novadu un deviņu lielo pilsētu sistēmu notika pēc argumentētām diskusijām, tādēļ arī pati reforma neizraisīja ne satricinājumus, ne arī nopietnas problēmas. Un, pats galvenais, tā tika realizēta sagatavota. Jā, varbūt viss netika izdarīts līdz galam. Jā, varbūt tā bija pārlieku "maiga". Un, jā, jauna reforma būtībā ir vajadzīga. Taču noteikti – ne tā realizēta. Steigā, bez nopietna izvērtējuma un izpētes par sekām. Un bez jebkādas diskusijas ar pašām pašvaldībām un iedzīvotājiem.
P.S. Savukārt, runājot par dalījumu "pēc skaitļiem": LPS priekšsēdis piesauca kā piemēru Jēkabpili, kas pēc deklarēto iedzīvotāju skaita varētu neatbilst reģiona centra statusam. Taču "sausajos skaitļos" noteikti nav ņemti vērā vairāki nozīmīgi aspekti. Pirmkārt, ievērojama daļa reāli Jēkabpilī dzīvojošo un strādājošo cilvēku pilsētā nemaz nav deklarēta, jo deklarētā "brīvdienu dzīvesvieta" ir kur citur, bet iespēja strādāt un pelnīt – Jēkabpilī kā reģiona centrā. Otrkārt, Jēkabpils būtībā "apkalpo" visu reģionu – infrastruktūras, darbavietu, pakalpojumu, atpūtas iespēju, izglītības jomā. Tādēļ jādomā būtu par novadu un reģiona centra kopīgu attīstību, nevis reformu reformas pēc.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
