Vēlētāju aptauja liecina, ka par 14. Saeimas vēlēšanu uzvarētāju uzskatāma "Jaunā vienotība", kura, ticamākais, arī sāks sarunas ar pārējām partijām par iespējamo koalīcijas sastāvu. Tiesa, pirms paziņoti oficiālie vēlēšanu rezultāti, patlaban ir grūti zīmēt nākamās koalīcijas sastāvu, tomēr daudz maz ir skaidrs, ka tās kodolu neveidos līdzšinējie politiskie spēki.
Premjera amata kandidātu Krišjāni Kariņu sagaida interesantas un smagas sarunas ar potenciālajiem jaunajiem spēlētājiem koalīcijā, proti, "Apvienoto sarakstu" un/vai "Progresīvajiem", lai gan savas prasības būs arī līdzšinējiem koalīcijas partneriem Nacionālajai apvienībai un, iespējams, "Attīstībai/Par!".
Aplūkojot publicētos vēlētāju aptaujas rezultātus, nākamās koalīcijas aprisēs var samanīt četrus (vai piecus), ideoloģiski atšķirīgus politiskos spēkus - "Jaunā vienotība", "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība, "Attīstībai/Par!" un, atļaušos spekulēt, ar niecīgu iespējamību arī "Progresīvie". Šādā salikumā koalīcijas darba kvalitāte neatšķirsies no esošās – prioritāšu noteikšana un lēmumu pieņemšana būs tik pat smagnēja un uz kompromisiem balstīta.
Jā, "Jaunā vienotība" vairs nebūs mazākā frakcija, bet gan lielākā, tādējādi gadījumā, ja Kariņš būs nākamais premjers, šis politiskais spēks varēs nedaudz stingrāk uzstāt uz savu pozīciju un aktīvāk virzīt savu dienaskārtību, lai gan manevru iespējas joprojām būs ierobežotas, jo "mazākie" koalīcijas partneri izmantos iespēju spuroties pretī un uzstāt uz savu programmu īstenošanu. Te noteikti būs interesanti sekot līdzi nākamā Ministru kabineta deklarācijas jeb darāmo darbu izstrādei.
Ja iespējamajai nākamajai koalīcijai ir visai līdzīga vīzija par nepieciešamību stiprināt valsts drošību, attīstīt ekonomiku un palīdzēt iedzīvotājiem un uzņēmējiem energoresursu cenu krīzē, tad zināmus izaicinājumus mantojumā būs atstājis aizejošais parlaments. Iespējams, nākamajai Saeimai būs jāpieņem šī parlamenta konceptuāli atbalstītais Valsts aizsardzības dienesta likums, par kura detaļām jaunievēlētie deputāti, iespējams, vēlēsies diskutēt, tomēr būtiskas iebildes pret likuma pieņemšanu nav sagaidāmas.
Savukārt lielākā neskaidrība patlaban ir par Civilās savienības likumprojektu, kura pieņemšanu 13. Saeima iepauzēja. Izskatās, ka nākamajā Saeimas sasaukumā būs sarucis šī likumprojekta atbalstītāju loks, proti, no vēlētāju aptaujas datiem izriet, ka Civilās savienības likumprojekta atbalstītāji - "Konservatīvie" un "Saskaņa" - iespējams, nebūs pārstāvēti jaunajā Saeimā. Turpretī koalīcijā ietilpstošajiem jaunievēlētajiem politiskajiem spēkiem šis varētu nebūt prioritāri virzāms jautājums vai pat klaji nevēlams likumprojekts.
Kā jau minēts, nākamā koalīcija vēl tikai taps, tās darāmie darbi un prioritātes vēl nav zināmas, tomēr var prognozēt, ka koalīciju veidojošie politiskie spēki uzsvērs demokrātiskas vērtības un stipras ekonomikas nozīmi, vienlaikus virknē jautājumu partneriem būs atšķirīgs skatījums, kas apgrūtinās lēmumu pieņemšanas procesu, un ārēji šķitīs, ka koalīcija vilcinās, rīkojas neizlēmīgi un darbs nerit tik kvalitatīvi, kā sabiedrība vēlētos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
