Ralfs Nemiro: Par ekonomikas attīstību 2019. gadā un nākotnes perspektīvām
Foto: LETA

2019. gads straujiem soļiem tuvojas beigām, un ir laiks atskatīties uz iepriekšējo gadu mūsu valsts ekonomikā. Lai arī šogad ekonomikas kāpums Latvijā kļuva mērenāks, tas joprojām ir bijis viens no straujākajiem Eiropas Savienībā (ES). Gada deviņos mēnešos iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 2,5%. Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, norises finanšu sektorā u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, "Brexit", lēnāka izaugsme ES valstīs). Var sagaidīt, ka augstāk minētie globālie faktori ietekmēs Latvijas izaugsmi arī 2020. gadā, kas negatīvi ietekmēs Latvijas eksporta iespējas. Vienlaikus sagaidāms, ka saglabāsies pozitīvas tendences uz iekšējo pieprasījumu orientētajās nozarēs. Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2019. gadā ekonomika pieaugs par 2,5% un līdzīgā tempā arī 2020. gadā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nozīmīgs ieguldījums izaugsmē pēdējos gados ir investīciju kāpumam. ES fondu investīcijām esošā plānošanas perioda ietvaros sasniedzot savu maksimumu, 2019. gadā investīciju temps ir samazinājies. 2019. gada trīs ceturkšņos tās pieauga par 4,8 procentiem. Palielinās arī ārvalstu tiešo investīciju (ATĪ) plūsmas Latvijā. 2019. gada septembra beigās uzkrātās ĀTI Latvijas ekonomikā sasniedza 15,7 miljardus eiro (51,8% no IKP). Gada laikā tās pieauga par 5,6%, ko galvenokārt noteica Igaunijas un Vācijas uzņēmēju apjomīgie ieguldījumi Latvijas tautsaimniecībā.

Viens no izaugsmes dzinuļiem ir patēriņš. Augot nodarbinātībai un palielinoties darba samaksai, arī 2019. gada trīs ceturkšņos privātā patēriņa pieauguma temps (3,5%) saglabājās salīdzinoši straujš.

Turpina augt arī preču un pakalpojumu eksports. 2019. gada trijos ceturkšņos – par 2,3%. 2019. gada janvārī-oktobrī preču eksporta izaugsmi būtiski ietekmēja lauksaimniecības un pārtikas preču, kā arī ķīmiskās rūpniecības produkcijas eksports. Lielākā preču eksporta grupas – koksne un tās izstrādājumi – apjomi bija līdzīgi kā pirms gada. Savukārt negatīvi eksporta attīstību šajā laika periodā ietekmēja mehānismu un ierīču eksporta kritums. Pakalpojumu eksports 2019. gada 3 ceturkšņos pieauga par 3,3%, ko galvenokārt nodrošināja ienākumi no autotransporta, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un citu komercpakalpojumu eksporta.

Nozaru griezumā 2019. gada trīs ceturkšņos straujākais pieaugums bija lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, kā arī vairākos uz iekšējo pieprasījumu vērstos pakalpojumos. Uzņēmēju konkurētspējas pieaugums ir veicinājis izaugsmi apstrādes rūpniecībā. 2019. gada desmit mēnešos tās ražošanas apjomi pieauga par 3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Būtisku devumu kopējā apstrādes rūpniecības izaugsmē sastādīja metālapstrādes un elektrisko un optisko iekārtu ražošanas apjomu pieaugumi. Tāpat šajā laikā pieauga papīra ražošanas un poligrāfijas, ķīmiskās rūpniecības, mašīnu un iekārtu, kā arī kokapstrādes ražošanas apjomi. Savukārt samazinājās otras lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares – pārtikas rūpniecības ražošana.

Latvijas ekonomikā ir novērstas "trekno" gadu izteiktās makroekonomiskās disproporcijas un mazināti ekonomikas ievainojamības riski pret iekšējiem un ārējiem šokiem. Zems valsts parāds, budžets ir tuvu līdzsvaram, maksājuma bilance sabalansēta. Inflācija, lai arī pieaug, tās pamatā ir piedāvājuma puses faktori.

2019. gada novembrī vidējā inflācija bija 2,8%. Būtiska ietekme uz patēriņa cenu līmeni ir cenu kāpumam pakalpojumiem. 2020. gadā vidējā gada inflācija varētu būt nedaudz zemāka par 2019. gadā vēroto, ko pamatā noteiks mērenā globālās ekonomikas attīstība, pasaules naftas un pārtikas cenu svārstības. Vienlaikus inflāciju Latvijā turpinās ietekmēt dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar akcīzes nodokļa palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma kāpums.

Pēc finanšu tirgus satricinājuma 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā Latvijas monetārie rādītāji pakāpeniski stabilizējas – uzlabojas kredītportfeļa kvalitāte un banku sektors kopumā darbojas ar peļņu. Ir veikti būtiski pasākumi kredītiestāžu kapitāla stiprināšanā. Tomēr kreditēšana ir vāja, lai arī rezidentu noguldījumu apjomi pieaug. Bankas joprojām ir piesardzīgas aktīvākas kreditēšanas īstenošanā un, no otras puses, arī uzņēmēji ir piesardzīgi jaunu kredītsaistību īstenošanā. Banku sistēmā notiek būtiskas izmaiņas saistītas ar riskantu nerezidentu klientu noguldījumu apkalpošanu.

Ekonomisko aktivitāšu palielināšanās pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū. Iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte ir sasniegusi līdz šim augstāko līmeni un pašlaik atrodas tuvu savam potenciālam, līdz ar to turpmāki uzlabojumi iespējami tikai mazinot strukturālās neatbilstības – darba tirgus reģionālās atšķirības, prasmju pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības.

Bezdarba līmenis 2019. gadā turpināja samazināties. Oktobrī tas bija 6% (salīdzinājumam: 2018. gada oktobrī – 6,8%). Bezdarba straujāku samazināšanos kavē lielais ilgstošo darba meklētāju īpatsvars, kas veido vairāk nekā 1/4 no bezdarbnieku kopskaita. Bezdarba samazināšanos kavē arī darba tirgus reģionālās atšķirības – bezdarba līmenis Rīgas reģionā ir gandrīz divas reizes zemāks nekā Latgales reģionā, kas kontekstā ar zemo darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti, palielina strukturālā bezdarba riskus.

Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai, kopš 2010. gada beigām ir atsācies atalgojuma pieaugums. Darba algu pieaugums pēdējo četru gadu laikā saglabājies virs 5% gadā. 2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,3 %, sasniedzot 1 091 eiro par pilnas slodzes darbu. Sagaidāms, ka spēcīgs spiediens no pieprasījuma puses darba tirgū saglabāsies arī turpmāk. Vienlaikus darba tirgu turpinās ietekmēt negatīvās demogrāfijas tendences, kā arī darba tirgus reģionālās atšķirībās.

Ekonomikas tālākā attīstība ir atkarīga no situācijas ārējā vidē un reformu gaitas. Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību. Īpaši svarīga ir ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Latvijas ekonomiskās priekšrocības vidējā termiņā galvenokārt balstīsies uz panākto makroekonomisko stabilitāti, kā rezultātā ir uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kā arī uz plānoto ES struktūrfondu atbalsta programmu efektivitāti un uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē.

Lai veicinātu izaugsmi, Ekonomikas ministrija turpina ekonomikas konkurētspējas stiprināšanu, sniedzot uzņēmējiem atbalstu produktivitātes kāpināšanai un starptautiskās konkurētspējas palielināšanai. Sevišķi svarīgi tas ir, ņemot vērā, ka būtiski aug darbaspēka izmaksas, kas ir neizbēgami atvērta darba tirgus apstākļos.

Ekonomikas ministrijas mērķa stratēģija paredz, ka Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšrocības pamatā tiek balstītas uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām, mazākā mērā uz lētu darbaspēku un zemām resursu cenām.

Plašāka informācija par norisēm ekonomikā ir pieejama Ekonomikas ministrijas sagatavotajā jaunajā "Latvijas ekonomikas attīstības pārskatā". Tajā ietverta informācija par Latvijas nozīmīgākajiem ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, nozaru attīstību un ārējo ekonomisko vidi, valdības ekonomisko politiku un tās īstenošanas galvenajiem instrumentiem, tajā skaitā arī ES fondu investīcijām.

Latvijas ekonomikas attīstības pārskats publicēts Ekonomikas ministrijas mājaslapā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Brexit Ekonomikas ministrija Iekšzemes kopprodukts (IKP) Inflācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form