Ramona Petraviča: Bezdarbnieku pabalsts nav pareizākais pensijas uzkrāšanas veids
Foto: DELFI

Darbaspēka nepietiekamību Latvijā var risināt divējādi - izmantojot darbaspēka rezervi (bezdarbnieki, darba meklētāji, ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji) vai piesaistot ārvalstu darbaspēku (pamatā no trešajām valstīm).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viens no darbaspēka aktivizācijas un motivācijas atgriezties darba tirgū instrumentiem ir arī bezdarbnieka pabalsta izmaksas sistēma, kas, atkarībā no atsevišķiem nosacījumiem, var būt vairāk vai mazāk motivējoša. Sarūkoša bezdarba un vakanču skaita pieauguma apstākļos nepieciešams pārskatīt bezdarbnieka pabalsta saņemšanas un izmaksas nosacījumus.

Pēdējo gadu ekonomiskās izaugsmes iespaidā uzlabojās arī darba tirgus situācija, un tas rezultātā sekmēja arī nodarbinātības kāpumu, jaunu darbavietu veidošanos, bezdarba mazināšanos un veicināja pieprasījumu pēc darbaspēka.

Pēdējo sešu gadu laikā reģistrēto bezdarbnieku skaits ir samazinājies divas reizes no 107 488 bezdarbniekiem 2013. gada janvārī līdz 52 865 bezdarbniekiem 2019.gada 16.septembrī, attiecīgi samazinoties reģistrētā bezdarba līmenim - no 10,9% līdz 5,7%. Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, pēdējā gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 3 192 personām jeb 18%.

Vienlaicīgi atzīmējams, ka vidējais reģistrētā bezdarba ilgums 2019.gada augusta beigās bija 169 dienas jeb nedaudz vairāk nekā 5 mēneši, kas norāda uz to, ka pēdējos gados darbā iekārtošanās iespējas pieaug un vērojams kopējais bezdarba ilguma samazinājums.

Reģistrēto vakanču skaits pēdējos gados ir ar izteiktu augšupejošu tendenci: 2015.gadā Nodarbinātības valsts aģentūrā pavisam tika pieteiktas 51 343 vakances, 2016.gadā 56 328 vakances, 2017.gadā 71 342 vakances, 2018.gadā 88 492 vakances, bet 2019.gada 1.pusgadā jau 60 013 vakances, vienlaikus arī pieaugot vakancēs norādītajai darba algai. Tāpat ir pieaudzis vakanču atrašanās ilgums uzskaitē, piemēram, 2019.gada augustā vakanču īpatsvars, kuras reģistrētas Nodarbinātības valsts aģentūrā ilgāk par 3 mēnešiem, bija 51%, bet gadu iepriekš šis rādītājs bija 39%, kas norāda uz ilgāku laiku, kas nepieciešams darba devējiem vakanto darba vietu aizpildīšanai.

Lai reaģētu uz darba tirgus vajadzībām, būtiski veicināt bezdarbnieku ātrāku iesaistīšanos darba tirgū, tādējādi mazinot darbaspēka nepietiekamību un veicinot nodarbinātību.

Noteiktais periods - 8 mēneši ir pilnīgi pietiekams arī drošai un efektīvai pārejai uz jaunu darba vietu.

Šobrīd vidējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums ir 4,4 mēneši. Statistikas dati dinamikā liecina, ka vidējais pabalsta saņemšanas ilgums ir 4,4 - 4,6 mēneši. Tas norāda, ka vairums gadījumos bezdarbnieki var atrast darbu daudz ātrāk, nekā noteiktajā izmaksas periodā. Papildus minētajam, liela daļa bezdarbnieku darbu atrod bezdarba perioda sākumā. Tādēļ piedāvātie grozījumi neparedz izmaiņas bezdarbnieka pabalsta apmērā pirmajos 2 bezdarba mēnešos, arī turpmākajos 2 mēnešos tiek saglabāts pietiekami augsts atvietojums.

Attiecībā uz mazākām pensijām nākotnē - tieši otrādi- ar jauno regulējumu ir veicināta bezdarbnieku motivācija pēc iespējas ātrāk atgriezties darba tirgū, pelnīt algu un pilnvērtīgi veikt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un uzkrāt sev pensiju kapitālu, kas būs noteikti vairāk, kā valstij par šo personu veicot iemaksas no bezdarbnieka pabalsta apmēra.

Jebkurā gadījumā, personai savas dzīves laikā 1 vai 2 reizes izmantojot bezdarbnieka pabalstu, jaunais regulējums neatstās nopietnu negatīvu ietekmi uz nākotnes pensijas apmēru, bet tas, protams, daudz vairāk ietekmētu tos, kuri bezdarbnieka pabalstu izmanto regulāri. Jāuzsver, ka bezdarbnieka pabalsts noteikti nav tas labākais un pareizākais pensijas uzkrāšanas veids!

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form