Pelna 750 latus mēnesī
Aptuveni 50 vieglo automašīnu rindā sastājušās gan Igaunijas, gan Latvijas iedzīvotāju mašīnas. Tas arī saprotams, jo Luhamā atrodas aptuveni 25 kilometrus no Apes, kamēr līdz Pededzei - tuvākajam Latvijas-Krievijas robežšķērsošanas punktam - ir aptuveni 70 kilometru. Tikai mazliet tālāk ir Alūksne, bet, kā stāsta paši benzīna vedēji, tālākie Latvijas braucēji esot pat no Latvijas vidienes - Smiltenes, Valmieras, Madonas un dažs pat no Rīgas.
"Jūtams, ka krīze Latviju ir skārusi smagi. Es benzīnu saviem paziņām Igaunijā jau vedu un tirgoju trešo gadu. Vēl pērn no katrām desmit uz Krieviju pēc benzīnu braucošajām vieglajām automašīnām tikai aptuveni divas bija no Latvijas. Tagad tās ir aptuveni piecas - ja ne vairāk! Igauņi jau kļūst dusmīgi un vienubrīd pat brieda klope," stāsta igaunis Heiki un piebilst - benzīna tirgotājiem pēdējā laikā pievienojušies arī Krievijas iedzīvotāji.
Andris, kuru arī sastopu rindā, ir Apes novada iedzīvotājs un cauri Igaunijai pēc degvielas dodas jau vairāk nekā gadu. Pirms tam viņš robežu šķērsojis Pededzē.
"Šobrīd bez darba esam abi ar sievu. Ir divi skolas vecuma bērni. Nauda ļoti vajadzīga. Uz Krieviju pēc degvielas, cigaretēm un šņabja braucu katru dienu, ja tikai ir pircēji. Lieku degvielu mājās neturu, jo nav apgrozījuma naudas. Nopelnīto tērējam izdzīvošanai, bet pamatnaudu atstāju, lai atkal dotos pēc kārtējās kravas uz Krieviju."
Gados samērā jaunais vīrietis neslēpj - pateicoties vājajam rublim, šobrīd gan degvielas, gan alkohola ievešana Latvijā esot ļoti izdevīga: "Krievijā mēs par latu kādreiz varējām dabūt 48 rubļus, bet tagad jau 60. Latvijā pārsvarā ievedu tikai 92. un 95. markas benzīnu, kas Krievijā attiecīgi maksā 22,10 un 24,10 rubļus (35 un 38 santīmus) litrā. Turklāt man kā pastāvīgam pircējam ir atlaižu karte un es degvielu pērku vēl par 7% lētāk. Praktiski uz katru benzīna kannu, ko pārdodu paziņām Latvijā par 11 latiem, es vinnēju 4 latus."
Mēnesī Andris Krievijā esot vismaz 20 - 25 reizes. Ar savu "Volkswagen Passat", kura bākā iespējams iepildīt 110 litrus degvielas, viņš mēnesī Latvijā ieved 2750 litru benzīna, kamēr paša auto brauc ar Krievijā pirktu gāzi.
Tādējādi tikai ar benzīnu vien mēneša laikā viņš nopelna aptuveni 750 latus. Tiesa, no šīs summas jāatrēķina gan ceļa izdevumi, amortizācija, gan Krievijas vīza, kā arī kukuļi Krievijas miličiem.
"Vēl ļoti izdevīgi ievest ir šņabi. Puslitra pudele lētākā alkohola tur maksā aptuveni vienu latu, bet uz katru cigarešu paciņu es vinnēju 70 santīmus. Par Krievijas vīzas nopirkšanu starpniekam maksāju 100 latus. Tā kā uz Krieviju braucu bieži, tad man vismaz divreiz gadā ir jāmaina pase, jo trūkst vietas zīmogiem. Tur atkal jālūdz palīdzība starpniekiem un jāmaksā 50 lati, lai pārlīmētu un apstiprinātu vīzu. Man katrs brauciens no mājām līdz benzīntankam Krievijā un atpakaļ iznāk 150 kilometri. Taču ir arī tādi braucēji, kas ceļā iztērē divtik degvielas, bet benzīna cena pircējam paliek tā pati - aptuveni 11 lati par benzīna kannu. Vienīgi, cik zinu, Alūksnē par dīzeļdegvielas kannu tirgotāji prasa tikai 9 latus. Tas tāpēc, ka šajā pilsētiņā, pēc maniem aprēķiniem, ar degvielas ievešanu no Krievijas nodarbojas vismaz 50 cilvēki."
Igauņi nežēlo
Kā stāsta Andris, lai nokļūtu Krievijā pēc benzīna un tad atpakaļ Latvijā, autovadītājiem jāstāv garās rindās un jārēķinās, ka uz katru pusi nāksies gaidīt vismaz četras stundas. Atšķirīga esot Krievijas muitas un robežsargu rīcība. Tā Krievijas pusē muitnieki tikai paskatoties automobili, vai tur nav ievietota tagad aizliegtā benzīnkanna un vai sakrīt izvedamo alkohola pudeļu skaits, kamēr igauņi gandrīz katru latvieti kratot uz nebēdu.
"Viņiem ir tāda mode - plēst vaļā visas automobiļu apdares un skatīties, vai aiz tām nav noslēptas cigaretes. Mani tas tracina! Tā kā braucu ar samērā jaunu mašīnu, tad jūtu, ka jau pēc desmit reizēm plastmasas stiprinājumi lūst un mašīna braucot grab kā zirga rati. Lai arī es no Krievijas puses principiāli neko lieku nevedu, tikai šogad vien 17 reizes esmu bijis Igaunijas pusē uz pastiprinātu pārbaudi. Tad mašīnu skata vismaz trīs muitnieki un autovadītājam jāspēj izsekot, lai pārbaudītāji kaut ko nesabojātu.
Tad viņi skatās gan rezerves riteni, gan meklē vēl visādas slēptuves zem sēdekļiem un automašīnu spārnos. Pēc pārbaudes man, piemēram, vienmēr liek parakstīt apskates protokolu igauņu valodā. Kad taujāju, kādēļ tas vajadzīgs, jo man taču neko neatrada, viņi skaidro, ka tādi mums noteikumi. Uz manu iebildumu, ka es taču igauniski neko nesaprotu un pēc būtības šī ir Eiropas Savienības ārējā robeža, man tikpat lēnprātīgi krievu valodā paskaidro: "Šeit ir Igaunija." Tā arī es līdz šodienai nezinu, kas tajos protokolos patiesībā ir sarakstīts, jo nākas vien parakstīt, lai tiktu prom no Igaunijas. "Brauc reizi gadā, tad arī nepārbaudīsim, teic igauņu muitnieki," stāsta benzīna tirgonis no Alūksnes. Viņam, starp citu, Krievijā nācies reiz zaudēt arī automobiļa tiesības, neveiksmīgi šķērsojot nepārtrauktu līniju turpat robežzonā. "Par šādu pārkāpumu vadītāju var tiesāt un atņemt vadītāja apliecību uz četriem mēnešiem. Tā kā līnijas uz Krievijas ceļiem vispār nav atrodamas, tad šī ir vienīgā vieta, kur iespējams no "pārkāpējiem" iegūt ātru naudu. Savukārt ar miličiem, kas uz ceļa ķer ātruma pārkāpējus, ir ļoti viegli. Ja pārkāpi ātrumu, esi pieklājīgs - izsniedz katram milicim 100 rubļus, kas ir aptuveni divi lati, un brauc tālāk!"
Apes novadā vien, kas atrodas ļoti tuvu Krievijai, katrā pagastā esot vismaz trīs līdz pieci degvielas vedēji un tirgotāji. Daudziem jau ir labi aprīkotas garāžas, kurās benzīns no degvielas tvertnēm tiek izsūknēts ar speciālu aparātu, kas ļoti līdzīgs degvielas uzpildes stacijā lietotajiem.
Kā stāsta igaunis Heiki, vislabākais auto degvielas ievešanai ir "Ford Econoline": "Šai mašīnai ir milzīga degvielas bāka - vienā reizē iespējams ievest līdz 200 litriem degvielas! Piemērots ir arī "Volkswagen Passat", kurā ietilpst līdz 110 litru degvielas, kā arī "Chrysler Voyager", kurā var ieliet 95 litrus."
"Katram ievestajam degvielas litram ir liela nozīme," savā pieredzē dalās Apes novada iedzīvotāja Aiga. "Tādēļ es Krievijas pusē nopērku trīs lielās trīslitru alus pudeles, kuras turpat izleju. Tā vietā iepildu 9 litrus benzīna un kā alu nevērīgi izmētāju pudeles uz mašīnas sēdekļa. Vienmēr var izdomāt, kur noslēpt arī liekās cigaretes un šņabi. Arī šodien, kaut igauņi neļauj ievest vairāk par divām paciņām, es ievedu bloku. Ja pratīsi runāt, arī ar igauņiem sapratīsies."
Zaudējumi valstij - iztikšana ģimenēm
"Salīdzinājumā ar pagājušo gadu oficiāli pārdotā benzīna daudzums valstī ir samazinājies par 15, bet dīzeļdegvielas par 17 procentiem. Tie ir būtiski skaitļi, kas raksturo ne tikai ekonomikas kritumu, bet arī kontrabandas degvielas īpatsvaru tirgū," saka Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Sakne. Pirms pāris gadiem viņa vadītā asociācija, salīdzinot degvielas pārdošanas apjomus un mašīnu aptuvenos nobraukumus, secināja, ka gada laikā, privātpersonām šādi ievedot benzīnu no Krievijas un vēlāk to pārdodot nelegālajā tirgū, valsts nodokļos vien zaudē aptuveni 10 miljonus latu. Tā kā šajā laikā ir augusi gan akcīze, gan degvielas cena kopumā, U. Sakne rēķina, ka šogad valsts zaudējumi no šādas degvielas tirdzniecības varētu būt jau 15 miljoni latu. Viņš arī atzīst, ka pašlaik degvielas ievedējus ierobežot, visdrīzāk, nav iespējams, taču valsts varētu rūpīgāk sekot tiem, kuri to vēlāk pārdod.
"Mēs no savas puses esam iesnieguši priekšlikumus gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan Ekonomikas ministrijai, gan Finanšu policijai, taču veltīgi. Man personīgi radies iespaids, ka šis jautājums šobrīd valstī interesē tikai mūs."
Arī Balvos 1992. gadā dibinātās degvielas tirdzniecības firmas "Enerģija AS" īpašnieks Aloīzs Jermacāns šā biznesa tālāko attīstību vērtē kritiski. "Personīgi manai firmai divu gadu laikā degvielas tirdzniecības apjoms ir samazinājies divkārt. Knapi savelkam galus, jo visu darām oficiāli, kamēr turpat kaimiņos dienu un nakti tiek tirgota nelegālā degviela."
Par galveno vaininieku pašreizējā situācijā, viņaprāt, var uzskatīt milzīgo bezdarbu, kas patiesībā Latgalē esot vairāk nekā 50 procenti.
"Puse no bezdarbniekiem atkal brauc un barojas ar Krievijas labumiem - tostarp arī benzīnu. Tā ģimenēm rodas iespēja izdzīvot. Ja šī iespēja kaut ko nopelnīt beigtos, es pat īsti nezinu, kas mūspusē notiktu. Tas būtu krahs!"