Reinis Jansons: Izvēle novēlēt pensijas kapitālu – būtiska apgādnieka zaudējuma gadījumā
Foto: LETA

No 2020. gada 1. janvāra ieviests sen gaidītais pensiju sistēmas uzlabojums – iespēja novēlēt uzkrāto pensiju 2. līmeņa kapitālu. Mantošanas iespēja noteikti ir pozitīvs notikums, jo palielina to iedzīvotāju daļu, kura šo uzkrājumu uzskata par savu. Jo lielāka daļa pensiju 2. līmeņa uzkrājumu uztver kā savu naudu un seko līdzi tās attīstībai, jo spēcīgāka un noturīgāka kļūst visa sistēma. Tas savukārt mazina ēnu ekonomiku, jo iedzīvotāji kļūst prasīgāki un zina, kas tiem pienākas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tomēr nesen veiktā Finanšu institūta pētījuma rezultāti apliecina, ka pieņemt lēmumu, ko darīt ar savu pensiju uzkrājumu, nav gluži vienkārši. Teju divas trešdaļas aptaujāto savas zināšanas pensijas kapitāla mantošanas jomā vērtē kā nepietiekamas. Grūtības izvēlēties sev piemērotāko pensiju 2. līmeņa novēlēšanas iespēju tiek minēts, kā galvenais šķērslis ceļā uz lēmumu pieņemšanu tiem, kas savu izvēli vēl nav izdarījuši.

Pirms lēmuma pieņemšanas ir jāizvērtē daži zināmi un vairāki nezināmi faktori. Zināmie saistās ar to, kam savu uzkrāto pensiju 2. līmeņa kapitālu gribētu novēlēt. Ir pieejama plaša informācija par pamata iespējām: mantošanu neizvēlēties, novēlēt konkrētai personai vai novēlēt saskaņā ar Civillikumā noteikto mantošanas kārtību. Izvēle nenovēlēt savu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu ir tas pats, kas neizdarīt nekādu izvēli. Proti, ja persona nenodzīvo līdz pensijas vecuma sasniegšanai, esošais uzkrājums tiks iemaksāts kopējā pensiju budžetā un radiniekus neskars. Ja izvēlēts uzkrājumu novēlēt konkrētai personai, tad nāves gadījumā 2. līmeņa uzkrājums automātiski tiks pievienots attiecīgās personas 2. līmeņa uzkrājumam. Savukārt mantošana Civillikumā noteiktajā kārtībā nozīmē: rit klasisks mantošanas process ar noteiktu mantinieku apzināšanu un pieteikšanos mantojumam.

Mazāka skaidrība ir jautājumā, kā pensiju 2. līmeņa novēlēšanas izvēle ietekmēs apgādnieka zaudējuma pensiju gadījumos, ja personai ir nepilngadīgi bērni. Skaidrības te ir mazāk, jo ir jāizdara dažādi pieņēmumi, lai novērtētu to tiešo ietekmi. Svarīgākais, ka apgādnieka zaudējuma pensija tiek piešķirta neatkarīgi no tā, vai uzkrātais kapitāls tiek mantots vai nē. Tomēr, ja nolemts pensiju 2. līmeņa kapitālu pievienot konkrētas personas 2. līmenim vai mantot Civillikumā noteiktajā kārtībā, tas samazinās apgādnieka zaudējuma pensiju. Par cik tieši samazināsies šī pensija, ir atkarīgs no uzkrātā pensiju 2. līmeņa kapitāla attiecības pret kopējo aprēķināto pensiju kapitālu. Piemēram, ja pensiju 2. līmenī uzkrāti 10 000 eiro, savukārt 1. līmenī aktualizētais kapitāls ir 50 000 eiro, tad 2. līmeņa attiecība pret kopējo kapitālu ir 16,7%.

Par šādu apjomu mazāka būs arī apgādnieka zaudējuma pensija. Savukārt, lai šo samazinājumu izteiktu reālos eiro, jāizdara neviennozīmīgi pieņēmumi par vecumu, kurā cilvēks iet bojā, kā arī par bērnu vecumiem šajā brīdī. Jāņem vērā sakarība – jo lielāks pensiju 2. līmeņa uzkrātais kapitāls pret ienākumiem, jo relatīvi mazāka negatīvā ietekme apgādnieka zaudējuma pensijai. Proti, mantotais kapitāls būs ievērojami lielāks par samazināto pensijas apmēru. Mantotais kapitāls var būt lielāks nekā kopā neiegūtā apgādnieka zaudējuma pensijas daļa, kamēr tā bērniem tiek maksāta. Līdzīga sakarība ir attiecībā uz bērnu vecumu: jo bērni ir vecāki, jo mazāka relatīvā ietekme. Tātad ar katru dienu pieaug ieguvums izvēlēties kādu no mantošanas veidiem.

Ja analizējam vēl nedaudz detalizētāk, tad apgādnieka zaudējuma pensija no apgādnieka iespējamās vecuma pensijas tiek noteikta 50% apmērā vienam bērnam, 75% apmērā – diviem un 90% – trim uz vairākiem bērniem. Apgādnieka iespējamā vecuma pensija tiek aprēķināta, balstoties uz personas vidējiem ienākumiem, kur tiek pieņemts, ka tādi tie būtu bijuši arī līdz pensijas vecuma sasniegšanai. Ļoti aptuveni var teikt, ka šie aprēķini nonāk līdz aptuveni 50% no vidējiem ienākumiem, par kuriem maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Ja apgādnieka vidējie ienākumi līdz miršanas brīdim ir bijuši, piemēram, 1000 eiro, tad iespējamā vecuma pensija būs aptuveni 500 eiro, no kuras noteiks apgādnieka zaudējumu pensiju. Piemēram, ja vērtējam viena bērna gadījumu, tad apgādnieka zaudējuma pensija būs 250 eiro (50% no 500 eiro).

Izmantojot iepriekš aprakstīto piemēru par pensiju 2. līmeņa kapitāla attiecību pret kopējo pensiju 16,7% apmērā, apgādnieka zaudējuma pensija samazināsies par 16,7% no 250 eiro, proti, par aptuveni 42 eiro. Ja turpinām šo piemēru un pieņemam, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājums ir 10 000 eiro, tad ir iespējams noteikt laiku, kurā atmaksājas neizvēlēties kādu no mantošanas iespējām, vai tieši otrādi.

Svarīgi, ka pensiju 2. līmeņa kapitālu, kas uzkrāts līdz 2019. gada 31. decembrim, var mantot 80% apmērā, savukārt 100% var mantot to kapitālu, kas veidojas no 2020. gada 1. janvāra. Šajā piemērā mantot var 8000 eiro. Ja attiecinām mantojumu pret samazināto apgādnieka zaudējuma pensiju, būtu jāpaiet teju 16 gadiem, lai zaudētais pensiju apmērs sasniegtu 8000 eiro. Ja bērnam līdz pilngadības sasniegšanai ir mazāk gadu, tad izdevīgāk ir izvēlēties mantot pensiju 2. līmeņa kapitālu neatkarīgi no tā, ka samazināsies apgādnieka zaudējuma pensija. Tas ir aptuvens ieskats, kā var mēģināt noteikt labāko rīcības plānu. Tomēr jāpiebilst, ka šajā pieejā ir ļoti daudz mainīgo faktoru, kuri ir samērā emocionāli.

Tātad, lai veiktu vairāk vai mazāk izsvērtu lēmumu par pensiju 2. līmeņa uzkrātā kapitāla mantošanu, nepieciešams:


  • noskaidrot 1. līmeņa aprēķināto apjomu;

  • noskaidrot 2. līmeņa uzkrājumu, noteikt 2. līmeņa attiecību pret kopējo aprēķināto kapitālu;

  • noteikt aptuvenu vidējo algu (ļoti aptuveni to var paveikt, izdalot kopējo uzkrāto pensiju kapitālu (abus pensiju līmeņus) ar darba stāža mēnešu skaitu un šo summu izdalot ar 20%);

  • noteikt iespējamo vecuma pensiju, kas ļoti aptuveni būs 50% no vidējās algas;

  • noteikt apgādnieka zaudējuma pensiju, vadoties no nepilngadīgo bērnu skaita;

  • aprēķināt apgādnieka zaudējuma pensijas samazinājumu, pielietojot pensiju 2. līmeņa attiecības pret kopējo pensijas kapitāla koeficientu.


Šādi aprēķini ir ļoti indikatīvi, tomēr sniedz nelielu priekšstatu par mantošanas lēmuma ietekmi uz apgādnieka zaudējuma pensiju. Precīzākus aprēķinus iespējams iegūt VSAA.

Kritēriji, pēc kādiem izvērtēt, kuru no trim novēlēšanas iespējām izvēlēties, katram ir atšķirīgi. Tomēr ir skaidrs, ka pensiju 2. līmeņa uzkrātais kapitāls ir katra personīgais īpašums, kas uzkrājas, pašam tā īsti to pat nemanot. Līdz ar to būtu nopietni jāapsver šīs naudas novēlēšanas iespējas līdzīgi tam, kā to darām mājokļa vai cita īpašuma situācijā. Gadījumos, kad ir zināms, ka mantinieku nav, šo lēmumu var nepieņemt. Tomēr lielākoties būs līdzcilvēki, kuriem šāds uzkrājums noteikti būtu vērtīgs. Ja salīdzina novēlēšanu konkrētai personai ar Civillikuma kārtību, tad būtiskākais ir – kuru personu un kurā brīdī paredzēts atbalstīt. Novēlēšana konkrētai personai jeb kapitāla pievienošana personas 2. pensiju līmenim nozīmē atbalstīt šo līdzcilvēku tieši viņa pensijas laikā, palielinot aprēķināto pensiju par mantoto pensijas uzkrājuma daļu. Savukārt mantošana Civillikuma kārtībā ļauj atbalstīt mantiniekus jau pāris mēnešus pēc nāves. Tas pārsvarā skars laulāto un bērnus. Turklāt šādā gadījumā atbalsts būs naudas izteiksmē, un tas būs izmantojams uzreiz pēc mantojuma saņemšanas. Ja mantinieki ir nepilngadīgi bērni, tad gan šie līdzekļi būs pieejami, viņiem sasniedzot pilngadību.

Nobeigumā jāpiebilst: rūpēties par saviem līdzcilvēkiem – tā ir atbildīga rīcība. Īpaši par tiem, kuri ir atkarīgi no mūsu ienākumiem, piemēram, bērniem. Tas attiecas gan uz dzīvības apdrošināšanu, gan uz mantojumu lietu sakārtošanu, iekļaujot tajā arī jautājumu par pensiju 2. līmeni.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form