Bet ar Lindu Mūrnieci ir citādi. Viņa pusotra gada laikā ir spējusi mani pilnībā pārliecināt, ka viņai ir problēmas ar abiem. Pirmkārt, viņa darbojas tiešā pretrunā tai politikai un pasaules uzskatam, kādu pārstāv Vienotība. Otrkārt, viņa ar savu rīcību vairākkārt ir apliecinājusi, ka demokrātijas principi, tiesiskuma ievērošana vai gluži vienkārši domāšana pirms darīšanas nav viņas stiprā puse.
Man personiski viņa neko nav nodarījusi. Man vienkārši ir sāpīgi redzēt, ka Latvijā atkal ir jāvēro policijas darbības, kuras divdesmit gados jau šķita aizgājušas uz neatgriešanos. Specvienību nosūtīšana, lai iztrenkātu miermīlīgus protestus Bauskā, policijas ielaušanās žurnālistes, kura publiskojusi sabiedrībai nozīmīgu informāciju, privātīpašumā – tie ir tikai divi piemēri garākai apšaubāmu darbību virtenei, kas pastrādāti vai nu ar Lindas Mūrnieces tiešu rīkojumu, vai arī vismaz vēlāk viņa pilnībā tās ir attaisnojusi.
Vienotība iestājas par tiesisku valsti un kopumā dara to diezgan pārliecinoši. Bet Linda Mūrniece ir kliedzošs piemērs, kurā šie principi tiek pārkāpti.
Arī vēlētāji vēlēšanās pauda pretrunīgu attieksmi pret viņu – daļa vēlētāju bija pievilkuši viņai plusus, bet citi mīnusus. Svarīgs ir fakts, ka šīs plusošanas un svītrošanas rezultātā Mūrniece pārbīdījās no 2. vietas sarakstā uz vienpadsmito, tādējādi arī neiekļūstot Saeimā. Tagad valdības veidošanas procesā izskan pretrunīga informācija par Mūrnieces iespējamo dalību nākamajā valdībā. TV raidījums De Facto pauda, ka Mūrniece esot atrunāta no ministrēšanas, bet jau nākamajā dienā pati Mūrniece paziņoja, ka tie esot salti meli. Portāls Pietiek.lv norāda, ka Vienotībā daļa politiķu nevēlas Mūrnieces atgriešanos amatā, tomēr acīs pateikt to acīmredzot nevarot sadūšoties.
Var jau viņus saprast – ja cilvēks ir tuvs paziņa un vēl ar šerpāku raksturu, tad neviens īsti negrib būt tas pirmais, kas paziņos sliktu vēsti, vēl apvainosies un tā.
Tomēr tāda mazdūšīga Vienotības politiķu rīcība var radīt nepatīkamas sekas. Mēs esam vairākkārt piedzīvojuši, ka pretrunīgi vērtētu politiķu reputācija ar gadiem tikai pasliktinās, līdz viņi kļūst par sabiedrības apsmiekla vai pat naida objektiem. Nespēja vērsties pret Lindu Mūrnieci un citiem apšaubāmiem savas apvienības biedriem var degradēt godīgas politikas ideju Latvijā.
Tāpēc es vēršos pie pārējiem Latvijas iedzīvotājiem ar lūgumu – palīdzēsim Vienotības politiķiem pieņemt lēmumu! Ļausim Mūrnieces iesildītajā krēslā nonākt kādam mazāk arogantam politiķim! Ja lietojat Tviteri, tad atbalsta zīmei varat pierakstīties par sekotāju kontam http://Twitter.com/BezMurnieces. Pretējā gadījumā varat rakstīt uz zemāk atrodamo e-pasta adresi.
Daži fakti no Mūrnieces biogrāfijas, kas var palīdzēt jums pieņemt lēmumu:
1. Specvienības nosūtīšana, lai iztrenkātu protestus Bauskā;
2. Žurnālistes vajāšana par sabiedrībai nozīmīgas informācijas atklāšanu;
3. Aizdomu radīšana TV raidījumā, ka Neo un Ilzes Naglas nodomi varbūt nav bijuši tik tīri – šobrīd mēs redzam, ka toreizējie apgalvojumi ir izrādījušās blēņas;
4. Bērnu vadāšana uz skolu ar darba auto laikā, kad pašas pārstāvētā valdība ir uzsākusi cīņu pret tādu rīcību;
5. Atteikšanās atzīt savu pārkāpumu pat tad, kad KNAB jau bija uzlicis viņai par to sodu;
6. Atbalsts Ivaram Godmanim nelikumīgā Iekšlietu Ministrijas caurlaides lietošanā;
7. Rīcība 1. jūlija gājiena laikā, kad policija "ar vienu roku" aizturēja gājiena pieteicēju, bet "ar otru roku" neļāva gājienam notikt, jo gājiena pieteicējs neesot ieradies – lai cik nepatīkams arī nebūtu gājiena zemteksts, tomēr šādi rīkoties bija zemiski. Mūrniece policiju par tādu darbību uzslavēja;
8. Uzskats, ka vēlētāju noraidoša attieksme nav šķērslis, lai ieņemtu atbildīgu amatu valstī. Mūrniece to pauda laikā, kad vēl nebija zināms, cik daudz plusu un mīnusu ir saņēmusi.
9. Pēdējais, bet varbūt pat svarīgākais – ne reizi nav dzirdēts, ka Linda Mūrniece būtu atzinusi savas kļūdas vai atvainojusies par šiem vai citiem. Tas liek domāt, ka, ja netiks sodītas, tad tādas darbības nākotnē no viņas puses turpināsies arvien biežāk un ciniskāk.