Foto: DELFI

Šī gada 2. februārī 14. Saeima ievēlēja amatā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju Kristīni Saulīti un pārējos CVK locekļus. Tēlaini izsakoties, 14. Saeimas jaunā CVK iekāpa vecās CVK kurpēs, kas nebija labas. Pati Saulīte kādā intervijā norādīja, ka CVK notiekošais ir haoss. Jāsaka, ka haoss CVK ir arī pēc pusgada Saulītes vadīšanas, kam iemesls ir valsts pārvaldes procesu neizpratne un vēlēšanu procesu nepārzināšana. Veselu pusgadu CVK faktiski strādājusi tukšgaitā, un haoss, kas šobrīd ir CVK, jau ir pašas Saulītes nopelns. CVK sēdes tiek sasauktas reti, un puse no CVK locekļiem prasa sasaukt ārkārtas sēdi, lai vispār saprastu, kas notiek.

Protams, CVK ir koleģiāla iestāde, un skaidrs, ka CVK locekļiem ir neizpratne, kāpēc lietas neiet uz priekšu. Medijos CVK vadītāja Kristīne Saulīte sevi pozicionē kā krīžu risināšanas eksperti. Taču tieši viņas nemākulīgā vadīšana ir novedusi pie tā, ka Latvijas valsts atrodas nopietnas demokrātijas krīzes priekšā. Slikti organizētas vēlēšanas nozīmē pārsūdzības, balsu pārskaitīšanu, nemieru pilsoniskajā sabiedrībā un dažādas negācijas. Pašreizējā situācija rada lielas bažas par gaidāmo vēlēšanu norisi. Redzama nopietnu četru krīžu tuvošanās, kuras, iespējams, vēl var novērst, ja CVK pieķersies tām nekavējoties.

Krīze Nr. 1. Vietēji referendumi ir "uzkārušies", un, iespējams, likumu vajadzēs vispār atcelt. Tā vietā, lai Latvijā palielinātu demokrātiju, pateicoties CVK darbam, tā faktiski tiek mazināta.

Šeit vietā atgādināt lasītājiem, ka no 2024. gada 1. janvāra CVK pienākums ir nodrošināt vietējos referendumus un interneta balsošanu visās pašvaldībās, kas ietver parakstu vākšanu klātienē un internetā, kā arī balsošanu klātienē un internetā. CVK jāsagatavo informācijas sistēmas – parakstu vākšanas sistēma PVS, elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs ETVR, vēlēšanu vadības sistēma VVS, kā arī jāizstrādā pilnīgi jauna un līdz šim nebijusi sistēma balsošanai internetā, jāsagatavo metodiskie materiāli, jāapmāca lietotāji un jāizpilda daudzi citi darbi. Pagājis jau krietns laiks, taču CVK vadītāja nav izdarījusi pilnīgi neko, lai kaut mazākajā mērā šie jautājumi tiktu risināti. No CVK vadītājas puses ir tikai ideju un ieceru publikācijas, kas nepamatoti tiek sauktas par risinājumiem, bet tiem patiesībā nav nekāda seguma, un tie ir tikai tukši vārdi acu aizmiglošanai. Reālā situācija ir tāda, ka pilnīgi nekas nav uzsākts un atlikušajā laikā, visdrīzāk, nebūs iespējams vairs neko paspēt. Jau šobrīd ir skaidrs, ka CVK neizpildīs likumu un no 2024. gada 1. janvāra nebūs iespējami nekādi referendumi nevienā pašvaldībā. Visa valsts paliks bez risinājuma, nāksies mainīt vai pat atcelt likumu, demokrātijai un sabiedrībai nāksies pagaidīt, iespējams, dažus gadus, līdz CVK vadītāja sāks atbilstoši rīkoties. Šī ir CVK radīta jauna krīze Nr. 1.

Krīze Nr. 2. Tā vietā, lai risinātu problēmas, kas ir CVK pārziņā, Kristīne Saulīte cenšas tikt vaļā no saviem pienākumiem, tos uzgrūžot citiem. Tas tiek nosaukts par ''jaunu risinājumu''.

Pēdējā laikā CVK medijos norāda, ka atrasti īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi vēlēšanu sistēmu turpmākai uzturēšanai, lietošanai un attīstīšanai. Bet patiesībā nekādu risinājumu nav, un nav pat redzējuma. Savus pienākumus un atbildību – vēlēšanu sistēmas – CVK vadītāja kā karstu kartupeli mēģina aizmest pie citām iestādēm – VRAA, PMLP, lai šīs iestādes visu izdara CVK vietā un nodrošina vēlēšanu procesus, savukārt CVK to visu tikai uzraudzīs. Taču PMLP un VRAA jau gadiem ilgi netiek galā pašas ar savām sistēmām – tās darbojas ar traucējumiem un kļūdām vai brīžiem pat nedarbojas, to atkļūdošana un attīstība ilgstoši kavējas. Jautājums: kādā veidā šīs iestādes tiks galā ar jaunajiem papildu pienākumiem – vēlēšanu sistēmām, kurām nav pieļaujami pat vismazākie kavējumi? Līdzīgi būtu, ja kādas ģimenes galva pateiktu, ka turpmāk mūsu četrus bērnus audzinās vieni kaimiņi, bet ēdinās otri kaimiņi, savukārt es kā ģimenes galva visu tikai uzraudzīšu, jo man nav pietiekamu resursu, un šis ir labs ilgtermiņa risinājums. Tikpat labi NVD visas e-veselības sistēmas varētu aizsviest pie VID vai CSDD, lai šīs iestādes tiek galā ar visu, un nosaukt to par ilgtermiņa risinājumu.

CVK publicē vienu, bet rīkojas pilnīgi pretēji. No vienas puses, šī gada 30. maijā CVK vadītāja savas iestādes mājaslapā norādījusi, ka vēlēšanu sistēmas savā starpā ir cieši saistītas, tās jāattīsta kopā un tām jāatrodas vienotā ekosistēmā. Taču, no otras puses, rīkojas pilnīgi pretēji – vēlēšanu sistēmas sadala neloģiskās daļās un katru daļu aizmet uz savu pusi, vienu pie PMLP, Iekšlietu ministrijas, bet otru – pie VRAA, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Vēlēšanu sistēmas mākslīgi tiek sarautas gabalos un izmētātas pa pilnīgi dažādām ekosistēmām. Turklāt CVK vadītāja nav pat noskaidrojusi, vai šāds dalījums ir iespējams, vai sistēmas vispār darbosies šādā sadalījumā. Līdzīgi būtu sadalīt gabalos automašīnu, katru tās daļu aizsviest pie citiem kaimiņiem un paziņot, ka ir atrasts labs risinājums automašīnas lietošanai. Šāds sadalījums nav dzīvotspējīgs, ko šīs iestādes atklās tikai vēlēšanu priekšvakarā, kad jau būs par vēlu, un vēlēšanu katastrofa būs neizbēgama.

Patiesībā CVK vadītājas risinājums ir ļoti prasts – juridiski tikt vaļā no vēlēšanu sistēmām un vēlēšanu procesu nodrošināšanas, lai vēlēšanu katastrofas gadījumā var rādīt ar pirkstu uz citiem un izvairīties no atbildības, tā teikt, izšļūkt cauri sveikā. Turklāt, nosaucot to par ilgtermiņa risinājumu, CVK vadītāja demonstrē klaju izpratnes trūkumu, nekompetenci un bezatbildību.

Uz sliekšņa ir 3 vēlēšanas – 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas, 2024. gada pašvaldību vietējie referendumi un 2025. gada pašvaldību vēlēšanas. Pirmajām 2 vēlēšanām sistēmai jābūt pabeigtai, vēlākais, šogad augustā, jo, piemēram, 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām kandidātu sarakstu sagatavošanai jāsākas šogad Ziemassvētkos – 2023. gada 24. decembrī. Taču sistēmu drošības un atbilstības pārbaudēm nepieciešami 6 mēneši, savukārt sistēmu un aizsardzības uzstādīšanai nepieciešami vēl 1–2 mēneši, kopā 7–8 mēneši. Laika ir ekstremāli maz, bet nav sākta ne sistēmu sagatavošana, ne prasību apkopošana, nav sākti pat iepirkumi, pilnīgi nekas. Acīmredzami CVK vadītājai nav nekāda priekšstata par vēlēšanu plānošanu un organizēšanu, viņa neapzinās riskus un vēlēšanu kuģi strauji stūrē betona sienā, kas rada pamatotas bažas par iespējamu vēlēšanu katastrofu.

Krīze Nr. 3. Vēlēšanu process no skaidra un saprotama tiek virzīts uz pelēko zonu ar akmens laikmeta elementiem.

Vairāk nekā 10 pēdējos gadus visas vēlēšanas organizētas ar vēlēšanu vadības sistēmām (VVS), bez kurām nav iespējamas precīzas, caurskatāmas un starptautiskajiem standartiem atbilstošas vēlēšanas. Viens no VVS pamatuzdevumiem ir līdzīgs kā kases aparātam jebkurā veikalā – fiksēt visas darbības ar naudu, veikt tās precīzu uzskaiti un nepieļaut krāpšanos. Mūsdienās nav iedomājams, ka kaut viens mazākais veikals drīkstētu strādāt bez kases aparāta un visus darījumus pierakstīt burtnīcās ar roku un pildspalvu. Kaut kas tamlīdzīgs lielajos tirdzniecības centros būtu prātam neaptverams. Turpretī valsts vēlēšanās, kas ir lielākais pasākums valstī un kuru ceļā tiek iegūta augstākā vara pār visu valsti un tās budžetu, milzīgu naudu, CVK vadītāja kā pašsaprotamu alternatīvu piedāvā vēlēšanas burtnīcās – ar roku un pildspalvu –, kas pēc vēlēšanām zibenīgi tiks iznīcinātas kopā ar visiem biļeteniem (10 dienas pēc rezultātu apstiprināšanas). CVK vadītāja piedāvā valsts vēlēšanas organizēt pelēkajā zonā, ko pēdējos 30 gadus izmisīgi cenšas apkarot visas valsts iestādes. Maigi izsakoties, ļoti dīvains priekšlikums. Turklāt, ņemot vērā, ka vēlēšanu rezultāti ir jāskaita nakts vidū ārkārtīgi pārgurušiem cilvēkiem, kas pirms tam 12 stundas intensīvi strādājuši, apkalpojot vēlētājus, nodrošinot viņiem materiālu izsniegšanu un veicot visdažādākās formalitātes lielos apjomos.

Visas valstis strauji attīsta vēlēšanas moderno tehnoloģiju virzienā. Taču Latvija ir pagriezusies pilnīgi pretējā virzienā un vēlēšanu jomā dodas akmens laikmeta virzienā pie zīmuļiem un burtnīcām – pelēkajā zonā ar augstiem manipulāciju un krāpšanās riskiem, tā sauktajā ēnas zonā. Interesanti, ka JV, Arvils Ašeradens, kas plāno visos iespējamos veidos apkarot pelēkos ēnu risinājumus ekonomikā un veselības jomā, nav izteicies par CVK vadītājas pelēkajiem ēnu risinājumiem vēlēšanās. Rodas iespaids, ka tautai jāizmanto precīzi un caurskatāmi risinājumi, tautai nevar uzticēties, bet mums valdības politiķiem jāuzticas, mēs drīkstam vēlēšanās izmantot pelēkus ēnu risinājumus.

Krīze Nr. 4. CVK aizmirsusi parūpēties par parakstu vākšanas sistēmu, par kuras tālāku izmantošanu ir daudz jautājumu.

Šobrīd CVK ir iesniegta likuma izmaiņas iniciatīva par tautas vēlētu prezidentu, par ko ar augstu varbūtību tuvākajā laikā būs jāuzsāk parakstu vākšana. Nemitīgi virmo paziņojumi par iniciatīvu atlaist Saeimu, par ko šī gada nogalē CVK arī var nākties organizēt vēl vienu parakstu vākšanu. Jebkurā brīdī var tikt iesniegtas jebkādas citas iniciatīvas, par kurām CVK var nākties organizēt vairākas paralēlas parakstu vākšanas. Līdz šim visas parakstu vākšanas CVK organizēja, izmantojot parakstu vākšanas sistēmu PVS, kas vēlētājiem un pašvaldībām nodrošināja ērtu parakstīšanos dzīvesvietas deklarēšanas vietās, novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājiem un bāriņtiesās, kā arī nodrošināja ātru, precīzu, viegli pārvaldāmu un caurskatāmu procesu. Diemžēl CVK vadītāja ir aizmirsusi parūpēties par šīs sistēmas uzturēšanu, un šobrīd ir daudz jautājumu par tās izmantošanu uz sliekšņa esošajām un sabiedrībai tik svarīgajām iniciatīvām. Var gadīties, ka šīs iniciatīvas nāksies realizēt pelēkajos ēnu risinājumos un ar akmens laikmeta metodēm – uz papīra ar zīmuli, līdzīgi kā vēlēšanas.

Protams, CVK vadītāja, visdrīzāk, visā vainos priekšgājējus. Taču CVK vadītāja aizmirsusi, ka, neskatoties uz pastāvīgu līdzekļu un resursu trūkumu, kādā bija iepriekšējais CVK daudzu gadu garumā un ko savās publikācijās atzinuši vairāki eksperti, visus vēlēšanu procesus priekšgājēji nodrošināja laikā un noteiktajos termiņos, nekas nebija jāatceļ.

Vēlēšanas var pielīdzināt bērna piedzimšanai ģimenē. Taču piedzims nevis viens bērniņš, bet vienlaicīgi pieci bērniņi. Viņi visi piedzims neatkarīgi no tā, vai būs sagādātas gultiņas, ratiņi, autiņi un viss pārējais. Viņi visi piedzims pat tad, ja pilnīgi nekas nebūs sagatavots, un tad būs ļoti smagi. Šobrīd ir zināms, ka ar garantiju visi bērniņi piedzims, bet pilnīgi nekas nav sagatavots un nekas netiek darīts.

Ja hokejā Latvija izcīnīja bronzu, tad jautājums – ko tā demonstrēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās? Visas Eiropas dalībvalstis un visa pasaule vēros 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Jācer, ka Latvija ar savas CVK vadītājas neizdarību neaizkavēs visu Eiropas Parlamentu un nekļūs slavena kā valsts, kas nespēja organizēt vēlēšanas, kā dēļ Eiropai nācās pagaidīt. Tas noteikti aizēnos mūsu hokejistu un visus pārējos sportistu sasniegumus, kas uz mūžu tiks ierakstīts vēsturē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!