Šā brīža novērtējums. Proti, pēc tirgus domām, šobrīd mēs esam tādā situācijā, kurā noguldījuma likme ir tuvu nullei vai negatīva (piemēram, bankas piemaksā, noguldot naudu Eiropas Centrālajā bankā).
Procentlikmes ir mainīgs lielums, ko ietekmē ārēji apstākļi – norises ekonomikā, sabiedrībā, notikumi katrā konkrētajā valstī. Ņemot vērā, ka procentu likmju vide finanšu sektorā jau ilgstoši ir negatīva, visvairāk to jūt noguldītāji, jo bankas par klientu noguldījumiem praktiski nemaksā neko. Kāpēc tā?
Arī nullei ir sava cena
Un te mēs nonākam pie nulles procentlikmes, kurai ir savs pamatojums. Jāatceras, ka Latvija nav izolēta no norisēm Eiropā un pārējā pasaulē. Procentlikmju kritumus un kāpumus pamatā nosaka norises globālajā ekonomikā, kas šobrīd eiro noguldījumu cenu tuvina nullei vai pat negatīvām likmēm. Tikmēr banku klientiem būtu jāņem vērā, ka arī nulles likmei ir sava "cena", ko maksā banka, ja tai pašai ir jāpiemaksā par naudas noguldījumiem.
No otras puses, negatīvas likmes veicina kreditēšanu, piemēram, Swedbank kredītportfelis 9 mēnešos (salīdzinot gads pret gadu) pieauga par 2%.
Kā uzkrājumus atkal padarīt pievilcīgus?
Kā rāda šā gada Covid-19 izraisītā krīze, no negaidīta sitiena nav pasargāts neviens. Šobrīd par vienu no populārākajiem krāšanas veidiem daudzviet pasaulē ir kļuvuši maksājumi ar noapaļošanas funkciju - ikdienas pirkumi ar bankas karti tiek noapaļoti līdz veselam skaitlim, un atlikums nonāk bankas klienta uzkrājuma kontā. Piemēram, no 11,80 eiro pirkuma, 20 eirocenti no jūsu norēķinu konta automātiski papildinās jūsu uzkrājumu. Swedbank šādu risinājumu – Krājrīku - ieviesa maijā, un 4 mēnešu laikā klienti Latvijā ar pirkumu summas noapaļošanu un arī papildu iemaksām Krājrīkā ir sakrājuši 5 miljonus eiro.
Jāatceras, ka krāšanas rīki un depozīti nebūt nav vienīgais veids, kā nopelnīt ar savu naudu. Jau iepriekš noguldījumiem tika piemērota visai simboliska likme. Lai nopelnītu vairāk, tie iedzīvotāji, kuri jau ir sakrājuši sev zināmu "drošības spilvenu", izvēlas veidot uzkrājumu privātajai pensijai, ieguldīt uzkrājošajā apdrošināšanā vai veikt ieguldījumu vērtspapīros ar speciālistu atbalstu. Redzam, ka aizvien vairāk cilvēku sāk izprast dažādu ieguldījumu ienesīgumu un izvēlas izvietot savus brīvos līdzekļus dažādākos risinājumos, nevis tikai turēt naudu kontā.
Savukārt Krājrīka būtība ir nevis aprēķināt par dažiem centiem vairāk procentos, bet izveidot krāšanas paradumu, kur centi dažu mēnešu laikā kļūst par desmitiem eiro līdz pat simtiem eiro gadā. Un krāšanas brīdī patiesībā nav īpaši jūtami, jo šī "neredzamā" uzkrāšanas rutīna kļūst ikdienišķa, bet rezultāts mēdz pārsteigt. Lūk, – efekts jeb "cena" procesam, ko būs aizsākusi nulles likme.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
