Renāte Strazdiņa: Jaunu uzņēmumu Latvijā netrūkst – trūkst to izaugsmes  (26)

Šobrīd satraucošs ir fakts, ka Latvijas ekonomika un tās uzņēmumu attīstība nespēj radīt pietiekamu nodokļu masu, lai apmaksātu valsts izdevumus. Saskaņā ar VID datiem pērn Latvijā bija nedaudz vairāk nekā 170 tūkstoši uzņēmumu, bet nodokļi tika iekasēti tikai no aptuveni 86 tūkstošiem uzņēmumu. 37% Latvijas uzņēmumu pērn nodokļu ieņēmumu nebija vispār un nebija arī darbinieku.

Tāpat Latvijā ir vairāk nekā 40 tūkstoši mikrouzņēmumu, kas attiecīgi maksā samazināto 11% nodokļa likmi un kuros var nodarbināt tikai 5 darbiniekus, un to apgrozījums nedrīkst būt lielāks par 100 000 EUR. Budžeta kopainā šie uzņēmumi nozīmīgus nodokļu ieņēmumus valstij nerada. Vairāk nekā deviņas desmitdaļas visu uzņēmumu nomaksāto nodokļu samaksā tikai daži procenti uzņēmumu.

Šie fakti parāda, ka Latvijas ekonomikas problēma nav radīt jaunus uzņēmumus - problēma ir tiem attīstīties, izaugt no mikrouzņēmuma un nekļūt par "mirušo dvēseli", kā tas visdrīzāk izdevies tiem 63 997 uzņēmumiem, kas pērn joprojām eksistēja, bet aktīvu saimniecisko darbību faktiski neveica.

Nesen EY publiskotais jaunās uzņēmējdarbības veicināšanas pētījums "From Classroom To Boardroom" ("No skolas sola līdz valdes zālei") uzsver nepieciešamību veidot sistēmisku pieeju jaunās uzņēmējdarbības ekosistēmas veicināšanai. Jaunas uzņēmējdarbības izaugsmes ekosistēma sastāv no pieciem attīstības pīlāriem: pirmkārt, nodokļu un likumdošanas politikas piemērošana jauna biznesa izaugsmes atbalstam, otrkārt, jaunu uzņēmējdarbību atbalstošas kultūras izveide sabiedrībā, kas tolerētu neveiksmes un riska uzņemšanos, treškārt, izglītības un apmācību veidošana specifiski jaunu uzņēmumu attīstībai, ceturtkārt, kapitāla pieejamības stiprināšana, lai jaunie uzņēmumi spētu spert soli no mazā uz vidējo un lielo un, piektkārt, atbalsta koordinēšanas stiprināšana, kuras ietvaros būtu gan mentori, gan dažāda veida klāsteri, biznesa parki un inkubatori.

Jāuzsver šīs pieejas sistēmiskā daba - katrs pīlārs ir vienlīdz svarīgs un saistīts ar citiem. Atsevišķi pīlāri Latvijā darbojas diezgan labi - privātajā sektorā ir mentoru klubi, darbojas atsevišķi biznesa inkubatori, augstskolas apmāca arvien kvalitatīvākus vadītājus un veicina uzņēmējdarbības kultūras attīstību. Taču valsts līmenī noderētu šī jautājuma sistemātiska analīze, kurai sekotu atbalstošu risinājumu kopums. Piemēram, kapitāla piesaistes jomā jāapskata, kā stiprināt riska kapitāla apjomu un pieejamību, kas jauniem uzņēmumiem var būt noderīgāka par banku finansējumu, jo banku kreditēšana parasti prasīs zemāku risku un augstāku nodrošinājumu, nekā jauni uzņēmumi parasti spēs sniegt. Tāpat jāaug un nozīmīgāka loma jāspēlē valsts investīciju rīkiem, piemēram, attīstības finanšu institūcijai Altum.

Daudz darāmā noteikti ir izglītības jomā, gan bērnu, gan jauniešu līmenī, lai arī daudz jau tiek darīts - papildus biznesa un ekonomikas pamatu mācīšanai skolās aktīvi strādā arī, piemēram, Junior Achievement Latvia mācību uzņēmumi. Taču Latvijas uzņēmumu vājā izaugsme no maziem par vismaz vidējiem parāda, ka ar esošajiem centieniem acīmredzot nepietiek. Biznesa zināšanas, iespējams, vairāk ir vajadzīgas tad, kad uzņēmēji grib augt no "dažu domubiedru grupas" par ilgtspējīgu uzņēmumu ar vairākiem desmitiem darbinieku, nevis tad, kad uzņēmums tikai jādibina. Šis ir posms, kuram Latvijas izglītības sistēmā jāvelta pastiprināta uzmanība.

Tajā pašā laikā veidotie pamati tehnoloģiju pārneses punktiem, Izglītības un Zinātnes Ministrijas atbalsts jauniešu uzņēmējdarbībai un Ekonomikas Ministrijas atbalstītie biznesa parki, kompetences centri un inkubatori tuvakajā laikā ar ES Fondu atbalstu attīstīsies daudz fokusētāk un sniegs papildus iespējas jauniem uzņēmumiem, īpaši sadarbojoties, radīt inovatīvus uzņēmumus.

Tomēr visgrūtāk izmērāmais un veicināmais ir uzņēmējdarbību veicinošais sabiedrības kultūras pīlārs, kas jauno uzņēmumu ekosistēmā veido pamatu iniciatīvai vēlēties kļūt par darba devēju, nevis ņēmēju un nebaidīties uzņemties risku un "izgāzties". Tradicionāli papildus izglītības sistēmai to stiprina uzņēmēju augsts statuss sabiedrībā un labi piemēri, uzņēmēju līderība. Šis ir nozīmīgs izaicinājums ne tikai Latvijā - EY pētījums parāda, ka tikai 15% jauno uzņēmēju G20 valstīs uzskata, ka to valstīs ir jaunos uzņēmējus atbalstoša sabiedrības kultūra.

EY pētījums atklāj, ka jaunajiem uzņēmējiem atbalstoša kultūra vislabāk attīstīta ir anglosakšu valstīs (ASV, Kanādā, Austrālijā) un attīstītajās Āzijas ekonomikās (Dienvidkorejā, Japānā), bet ne citās Eiropas valstīs. Svarīgi atzīmēt, ka EY pētījums parāda, ka sabiedrības attieksmes un kultūras pīlārs, iespējams, ir svarīgākais no visiem, jo valstis ar atbalstošāko jauno uzņēmumu kultūru parāda arī labākos rezultātus jaunās uzņēmējdarbības ekosistēmas attīstībā kopumā.

Latvijai ir laiks sistēmiski pievērsties jauno uzņēmumu attīstības, nevis dibināšanas, ekosistēmas veidošanai, kam visdrīzāk vajadzīgs šīs politikas "īpašnieks" jeb virzītājs. Pievienojoties Latvijas augstskolu praksei, valstiskā līmenī jāveicina "uzņēmēja gara" kultūras iedzīvināšana. Papildu investīcijām un pelēkās ekonomikas apjoma samazināšanai jauno uzņēmumu izaugsme var kļūt par risinājumu, lai katra gada budžetu nevajadzētu veidot ar "papildu naudas meklēšanas" vadmotīvu. Bet uzņēmējiem atliek izmantot iespējas, ko Ekonomikas Ministra plānojusi piešķirt jaunai, kvalitatīvai un inovitīvai uzņēmējdarbībai, radot lielākas idejas un mācoties sadarboties, lai apgūtu visus pieejamos līdzekļus.