Rihards Bambals: Kārtējā mājsēde ir 'infodēmijas' rezultāts
Foto: Privātais arhīvs

Nepelnīti un tendenciozi pēdējo nedēļu laikā sociālajos medijos viens otrs polittehnologs un viedokļu līderis uzbrūk valsts un valdības līdzšinējai komunikācijai ar sabiedrību kā galvenajam iemeslam sabiedrības straujajai saslimstībai ar Covid-19 un zemajai vakcinācijas aptverei.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Atzīsim – varbūt ne visas komunikācijas aktivitātes pēdējā pusotra gada laikā bijušas pielāgotas konkrētām mērķauditorijām. Iespējams, ne visi plakāti vai klipi ir bijuši visām gaumēm. Iespējams, kādā brīdī trūcis koordinācijas, spēcīgu vizuālu vai citādi psiholoģiski paliekošu vēstījumu. Tomēr tikpat labi pastāv augsta varbūtība, ka pat visģeniālākais reklāmas džingls Latviju nebūtu aizvedis pa citu ceļu, lai nenonāktu tur, kur esam šobrīd – pirmajās vietās pasaulē pēc Covid-19 izplatības rādītājiem un kārtējā mājsēdē laikā, kad Rietumeiropas valstis ierobežojumus atceļ un atgriežas pie "normalitātes".

Iemesli kārtējai mājsēdei meklējami Latvijas zemajā vakcinācijas aptverē – ne tikai pret Covid-19, bet arī pret dezinformācijui un maldinošu informācijuii. Tieši šīs pēdējās vakcīnas "cilvēku prātos un sirdīs" ir trūcis ilgāk nekā pasaulē pieejamas Covid-19 vakcīnas. Ne velti jau krīzes pirmsākumos 2020. gada martā Pasaules Veselības organizācija brīdināja par "infodēmiju"iii un dezinformāciju kā drošības riskiem, kas būtiski kavē valstu spējas aizsargāt savus iedzīvotājus no pandēmijas. Līdz ar to "sist" tikai par komunikāciju, aizmirstot par dezinformāciju, kā arī Latvijas iedzīvotāju medijpratības un informācijpratības prasmēm būtu kā minimums tendencioza un nepilnīga analīze par notikumiem mūsu informatīvajā telpā.

Diemžēl Latviju "infodēmija" nav žēlojusi. Valsts kancelejas veiktie pētījumi liecina, ka šī gada vasaras sākumā, kad Covid-19 vakcīnas jau bija pieejamas plašākai Latvijas sabiedrībai, apmēram puse iedzīvotāju bija ieņēmuši nogaidošu vai atklāti skeptisku nostāju pret vakcinēšanos. Starp izteiktākajiem vakcīnas pretiniekiem kā galvenie iemesli tobrīd minēti tādi apsvērumi kā: "vakcīnas ir nepietiekami pārbaudītas" (63%), "nav zināms, cik ilgi tās pasargās un vai būs efektīvas pret citiem vīrusa paveidiem" (60%), kā arī iedzīvotāji "gribētu zināt vairāk par vakcīnas blaknēm pirms to pieņemt" (53%).iv Šīs iedzīvotāju "bažas" sakrīt ar biežāk lietotajiem dezinformācijas vēstījumiem par Covid-19, ko Valsts kanceleja ilgstoši novērojusi Latvijas informatīvajā telpā, tostarp: "Covid-19 statistika ir safabricēta", "sejas maskas ir neefektīvas un kaitīgas", "ārsti melo par slimnīcu noslodzi un Covid-19 bīstamību" un "Covid-19 vakcīnas ir eksperimentālas un bīstamākas par pašu vīrusu".

Vienlaikus Latvijas informatīvā telpa ģeogrāfisko, tehnoloģisko un sociālo procesu dēļ nav atrauta no notikumiem lielajā austrumu kaimiņzemē un citviet pasaulē. Nepretendējot uz visas vainas par zemo vakcinācijas aptveri un augstajiem saslimstības rādītājiem novelšanu uz ārējiem aktieriem, arī Eiropas Savienības institūciju analīze liecina, ka līdzīgus dezinformācijas naratīvus kopš 2020. gada sākuma dažādās valodās un kanālos ir izmantojuši Krievijas valsts, valsts finansētie un atbalstītie mediji. Ja sākotnēji to izplatītie dezinformācijas naratīvi vērsti uz šaubu sēšanu par Covid-19 eksistenci, noliedzot vīrusa nopietnību un apsūdzot tā mākslīgā radīšanā un izplatīšanā ASV vai "ļaunos Rietumus", tad pēcāk tie tikuši vērsti uz ASV, Apvienotajā Karalistē un citviet izstrādāto vakcīnu pret Covid-19 efektivitātes noliegšanuv.

Nebūtu arī taisnīgi apgalvot, ka Latvijai trūkst talanta, pieredzes vai panākumu komunikācijas jomā, jo īpaši stratēģiskajā komunikācijā. Ne velti Latvija veiksmīgi ir apvienojusi gandrīz pusi alianses sabiedroto valstu jau 2014. gadā Rīgā izveidotajā NATO Stratēģiskās komunikācijas centrā. Tāpat Latvija izmantoja prezidentūru ES Padomē, lai 2015. gadā izveidotu īpašu ES līmeņa darba grupu (East StratCom Task Force) Eiropas Ārējās darbības dienesta paspārnē darbam ar Krievijas dezinformācijas atspēkošanu, kā arī komunikācijas kampaņām un mediju vides stiprināšanu ES Austrumu partnerības valstīs. Abās struktūrās kopš pirmsākumiem strādājuši un pieredzi uzkrājuši vairāki Latvijas eksperti, kas, lietojot "Briseles žargonu", var sniegt pienesumu Latvijas komunikācijas spēju veicināšanai pēc "apmācīt apmācītāju" (train the trainer – angļu val.) principa, nododot savas zināšanas un prasmes citām nozarēm un valstij atpakaļ. Šī prakse un šo cilvēku izmantošanai Latvijai noteikti būtu jāturpina nākotnē.

Tāpat jāatzīmē, ka Latvija guvusi panākumus arī ANO, aktualizējot dezinformācijas un "infodēmijas" problemātiku, tostarp šogad martā ANO Ģenerālajā Asamblejā palīdzot pieņemt rezolūciju, kas visas dalībvalstis aicina katru gadu no 24. līdz 31. oktobrim piedalīties Globālās medijpratības un informācijpratības nedēļas aktivitātēs. Atzīmējot Latvijā šo nedēļu jau desmito reizi, Valsts kanceleja šogad aktualizē dezinformācijas ietekmi uz Covid-19 krīzi un izvērš kampaņu par pasaulē labi zināmās "Go Viral" spēles adaptāciju latviešu valodā.vi

"Go Viral" spēle ir izstrādāta sadarbojoties ar Apvienotās Karalistes Valsts kanceleju un Kembridžas Universitāti, un tās mērķis ir veicināt spēlētāju medijpratības prasmes un noturību pret ar Covid-19 saistīto dezinformāciju. Iejūtoties dezinformatora loma, spēlētājs iemācās virtuāli drošā vidē par tādām manipulatīvām metodēm kā baiļu sēšana, viltus ekspertu piesaukšana un konspirācijas teoriju lietošana, lai pēc izspēles scenārija vairotu savu uzticamību, atpazīstamību sociālajos medijos. Nākamreiz sastopoties ar Covid-19 dezinformāciju, spēlētājs to spēj labāk atpazīt un pretoties. Spēle balstās uz "apsteidzošās atspēkošanas" teoriju, un zinātniskie pētījumi liecina, ka viena šādas "prāta vakcīna" sniedz imunitāti pret dezinformāciju ar noturību līdz pat 3 mēnešiem.vii

Lai arī ceram, ka spēle veicinās ne tikai noturību pret dezinformāciju, bet arī uzlabos reālos vakcinācijas rādītājus (mērķauditorija: 15-40 gadi), tomēr būtu naivi cerēt, ka tā atrisinās visus drošības izaicinājumus Latvijas informatīvajā telpā. Krīze nav brīdis, kad risināt vienīgi degošus, taktiskus jautājumus, aizmirstot par ilgtermiņa stratēģiju. Ne velti japāņu valodā vārds "krīze" sastāv no divām "kanji" daļām (hieroglifiem), no kuriem viena nozīmē "briesmas", bet otra – "iespēja". Aizgūstot Tālo Austrumu gudrību no tautas, kas regulāri saskārusies ar dažāda rakstura katastrofām, aicinātu arī Latvijā izmantot šo nedēļu, lai aktualizētu jautājumu, kā strauji kāpināt medijpratības un informācijpratības prasmes visā sabiedrībā: gan skolotājiem un vecākiem runājot ar bērniem un jauniešiem; gan bērniem pārrunājot šos jautājumus ar saviem vecākiem un vecvecākiem.

Runājot ar citiem – ģimeni, draugiem, kolēģiem - mēs katrs esam komunikators. Mēs kopā veidojam komunikāciju gan par šo krīzi, gan par to, kā Latvija no tās izies. Mēs katrs varam aizrādīt līdzcilvēkiem par nepareizi uzvilktu sejas masku veikalā vai sabiedriskajā transportā! Mēs katrs varam pielikt roku, lai palīdzētu kādam izkāpt no "infodēmijas" un toksiskiem "informācijas burbuļiem"! Mēs katrs arī varam paņemt kādu savu tuvinieku aiz rokas un aizvest uz tuvāko vakcinācijas punktu!

i Dezinformācija (disinformation – angļu val.) - nepatiess vai maldinošs saturs, kas tiek izplatīts ar nolūku maldināt vai gūt ekonomisku vai politisku labumu un kas var radīt kaitējumu sabiedrībai, EUR-Lex - 52020DC0790 - EN - EUR-Lex (europa.eu)

ii Maldinošana informācija (misinformation – angļu val.) – nepatiess vai maldinošs saturs, kas tiek izplatīts bez kaitīga nodoma, lai gan sekas joprojām var būt kaitīgas, piemēram, ja cilvēki labticīgi dalās ar nepatiesu informāciju ar draugiem un ģimeni, EUR-Lex - 52020DC0790 - EN - EUR-Lex (europa.eu)

iii Infodēmija ir pārmērīgs informācijas apjoms par problēmu, kas apgrūtina risinājuma atrašanu. Tā var izplatīt maldinošu informāciju, dezinformāciju un baumas ārkārtas situācijā veselības jomā. Infodēmija var kavēt efektīvu sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu veikšanu un radīt apjukumu un neuzticēšanos iedzīvotāju vidū, 20200305-sitrep-45-covid-19.pdf (who.int)

iv Pētījums par sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (Latvijas iedzīvotāju aptauja, 2021. gada jūnijs) | Pētījumu un publikāciju datu bāze

v EUvsDisinfo (21 October 2021). Deadly Deceptive Disinformation - EU vs DISINFORMATION

vi Spēle latviešu valodā spēlējama bez maksas tiešsaistē www.GoViralGame.com/lv. Latviešu valoda ir kopumā 12. spēles valoda, tā pieejama arī krievu valodā.

vii Long-term effectiveness of inoculation against misinformation: Three longitudinal experiments. - PsycNET (apa.org)

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Mājsēde Valsts kanceleja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form