Rihards Blese: Nākotnes akadēmiskā sabiedrība – universālie supervaroņi vai universālās superkomandas?
Foto: Privātais ahīvs

Akadēmiskā sabiedrība ir pakļauta arvien pieaugošām prasībām. Inovatīvu pedagoģisko darbu, starptautiskus sasniegumus zinātnē un sadarbību ar uzņēmējiem augstas pievienotās vērtības radīšanai ir jānodrošina katrā augstskolā. Kā attīstīties un vienlaikus nodrošināt atbilstību visām prasībām, un vai ar šiem izaicinājumiem spēsim tikt galā, strādājot katrs atsevišķi? Ēzopa fabulā par tēvu un viņa dēliem ir teikts, ka tieši kopībā ir lielākais spēks.

2019. gada 8. martā norisinājās trešais Latvijas Studentu apvienības organizētais Nākotnes Studiju forums, kurā studenti, augstākās izglītības iestāžu pārstāvji, politiķi un citi izglītības politikas veidotāji tikās, lai pārrunātu nozarei aktuālus tematus. Šogad forumā tika diskutēts par nākotnes akadēmisko sabiedrību, tās uzdevumiem un izaicinājumiem. Foruma četrās darba sesijās dalībnieki apmainījās ar viedokļiem par akadēmiskā personāla lomu mācīšanās un mācīšanas procesa, pētniecības, starpdisciplinaritātes un sadarbības ar nozari īstenošanā un sekmēšanā.

Diskusijas apliecināja, ka ikviena no četrām tēmām ir būtiska un varētu ieņemt nozīmīgu lomu katra docētāja ikdienā. Ir grūti iedomāties akadēmiskā personāla pārstāvi, kurš ne reizi nedotos auditorijā vai laboratorijā, lai veiktu pedagoģisko darbu. Pašsaprotami arī liekas, ka, lai īstenotu mācību darbu, ir nepieciešams veikt zinātnisko pētniecību, iepazīties ar jaunākajiem sasniegumiem attiecīgajā nozarē. Tāpat iepriekš minētais nebūtu iedomājams bez sadarbības ar kolēģiem savā un citās augstākās izglītības iestādēs, turklāt vēlams ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Lai īstenotu pedagoģisko darbu un pētniecību, ir jāapmainās ar idejām savas zinātnes nozares vai apakšnozares kolēģu vidū un nereti jāstrādā arī starpdisciplinārās vai multidisciplinārās komandās. Vēl nedrīkst aizmirst mūsdienās tik būtisko sadarbību ar industriju, jo nepieciešams nodrošināt augstākās izglītības satura sasaisti ar darba tirgus vajadzībām, kā arī pielietojamo pētījumu īstenošanu. Un visbeidzot - visu iepriekš minēto darbu ir jāorganizē, turklāt ne tikai individuāli, bet arī sadarbojoties pētnieku komandās, katedru, nodaļu, fakultāšu un visas augstākās izglītības iestādes ietvaros. Tikai patiesi daudzpusīgam cilvēkam varētu būt pa spēkam visus šos pienākumus veikt vienlīdz labi.

Akadēmiskajam personālam izvirzītās prasības

Bez tā, kas varētu likties pašsaprotami un kas lielā mērā ir noteikts arī Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā, akadēmiskajam personālam ir noteiktas arī dažādas prasības un standarti: (1) prasības, ievēlot akadēmiskā vai pētnieka amatā, t.sk. attiecībā uz publikācijām un citējamību; (2) augstākās izglītības iestāžu motivācijas sistēmās noteiktās prasības, t.sk uz projektu finansējuma piesaisti, organizatorisko darbu; (3) projektos sasniedzamie rezultatīvie rādītāji; (4) akreditācijas noteiktās prasības, t.sk. attiecībā uz mobilitāti un profesionālo pilnveidi; (5) birokrātijas sloga uzliktās prasības, t.sk. attiecībā uz iepirkumiem; (6) sabiedrības kopējās prasības pēc jauno tehnoloģiju lietojuma, studentcentrētas pieejas īstenošanas, plašām svešvalodu zināšanām, starpkultūru kompetences, spējas mācīt ne tikai savu priekšmetu, bet arī nozīmīgas caurviju prasmes un kompetences, kā arī citas prasības. Bez individuālām prasībām ir jācenšas sasniegt arī augstākās izglītības iestādes vai tās struktūrvienības mērķus, piemēram, atpazīstamību sabiedrībā, noteiktu vietu Latvijas un starptautiskos salīdzinošos vērtējumos, dalību Latvijas un starptautiskās nozares organizācijās, ar vien pieaugošu darba apjomu ar ārvalstu studentiem u.c.

Lai krāsas nedaudz sabiezinātu, jānorāda, ka ne vienmēr visi akadēmiskā personāla sasniedzamie mērķi un uzdevumi ir savstarpēji papildinoši, turklāt nereti par savu veikumu atskaites jāsniedz dažādām institūcijām un par atšķirīgiem laika periodiem. Tāpat jāņem vērā, ka aptuveni 80% no akadēmiskā personāla augstākās izglītības iestādē strādā nepilnu slodzi un augstākās izglītības iestādēs ierobežotā finansējuma apstākļos salīdzinoši nelielus līdzekļus var ieguldīt akadēmiskā personāla ikgadējā kvalifikācijas celšanā un sasniegumu novērtēšanā.

Foruma dalībnieku viedoklis

Droši vien neviens nenoliegs, ka skaidru prasību definēšana ir labāka nekā periodisks novērtējums, kam nav noteiktu kritēriju, bet rodas jautājums, vai katram akadēmiskā personāla pārstāvim ir jāspēj vienlīdz labi īstenot visas iepriekš minētās lomas un izpildīt noteiktās prasības. Lai izprastu akadēmiskā personāla dažādo lomu mijiedarbību, foruma sesiju starplaikos tika veiktas intervijas, uzdodot jautājumu - ar kādiem izaicinājumiem saskaras akadēmiskais personāls, sabalansējot četras to lomas: (1) pedagogs, (2) pētnieks, kā arī (3) sadarbības veicinātājs ar kolēģiem zinātnē un (4) partneriem industrijā?

Atbildot uz iepriekš minēto jautājumu, foruma dalībnieki nosauca galvenos izaicinājumus, kā arī dalījās pieredzē, kā īstenot visas akadēmiskā personāla lomas, uzdevumus un izpildīt dažādas prasības. Interesanti, ka tieši mazāku augstākās izglītības iestāžu pārstāvji uzsvēra katra indivīda ieguldījumu visu akadēmiskā personāla lomu īstenošanā, tomēr vairākums no respondentiem izcēla tieši komandas darba nozīmi augstākās izglītības iestādes vai tās struktūrvienības ietvaros. Respondentu sniegtās atbildes par priekšnoteikumiem individuāliem un kopīgiem sasniegumiem apkopotas tālākā tekstā, bet var secināt, ka visu akadēmiskajam personālam noteikto lomu pilnvērtīgai izpildei ir nepieciešams komandas darbs, kurā tiek apzinātas un izmantotas katra docētāja un zinātnieka stiprās puses un individuālā daudzpusība.

Indivīda perspektīva

Foruma dalībnieki attiecībā uz akadēmiskā personāla spēju īstenot tam noteiktās lomas indivīda līmenī izceļ motivācijas, mācīšanās un atbalsta nozīmi. Būtiska ir gan iekšējā, gan ārējā motivācija sasniegt vairāk pedagoģiskajā un zinātniskajā darbā, kā arī sadarbības īstenošanā ar kolēģiem zinātnē un partneriem industrijā. Tā kā akadēmiskais personāls salīdzinoši bieži apmainās ar informāciju un pieredzi ar kolēģiem gan Latvijā, gan ārvalstīs, tad nereti ir sarežģīti saglabāt augstu iekšējo motivāciju, redzot ārvalstu kolēģu atalgojumu par ieguldīto darbu, kā arī finansējuma piesaistes iespējas projektiem. Tāpat tiek uzsvērtas mūsdienu mobilitātes iespējas, t.sk. iespējas doties strādāt uz augstākās izglītības iestādēm Eiropas Savienībā un citviet.

Respondenti norāda, ka katram docētājam un zinātniekam ir nozīmīgi turpināt attīstīt savus talantus, kā arī iegūt jaunas zināšanas, prasmes un kompetences. Piemēram, izcilam zinātniekam ir jāattīsta savas pedagoģiskās kompetences, vai arī labam sadarbības īstenotājam augstskolas ietvaros jāapgūst prasmes veiksmīgi veidot sadarbību ar uzņēmējiem un citiem nozares profesionāļiem, jo katra no vidēm ir atšķirīga. Turklāt foruma dalībnieki uzsver, ka akadēmiskajam personālam jāsabalansē savu esošo talantu attīstība ar jaunu prasmju apgūšanu. Motivācijai attīstīt sevi ir jāiet roku rokā ar izaugsmes iespējām akadēmiskā, pētnieciskā un/vai administratīvā kapacitātē.

Intervijās nereti izskanēja atbalsta nozīme akadēmiskā darba īstenošanā, it īpaši - topošā pasniedzēja karjeras sākuma posmā. Foruma dalībnieki savos piemēros atspoguļoja gan institucionalizētu atbalstu no augstākas izglītības iestādes struktūrvienībām, gan arī neformālu atbalstu no kolēģiem. Visbiežāk intervijās izskanēja tieši neformālā atbalsta nozīme, kas daļēji varētu būt skaidrojams ar to, ka specifiskas struktūrvienības, kas nodarbojas ar lietderīgu akadēmiskā personāla atbalstu, nav plaši pieejamas visās augstākās izglītības iestādēs, vai arī par to darbību un rīkotajām aktivitātēm trūkst informācijas. Vienlaikus jānorāda, ka, veidojot augstākās izglītības iestādēs centralizētas akadēmiskā personāla atbalsta struktūras, nedrīkst mazināt neformālā atbalsta nozīmi.

Komandas perspektīva

Foruma dalībnieki intervijās norāda uz līderu un vadītāju nozīmi dažādās akadēmiskā personāla komandās, piemēram, fakultātēs, nodaļās, katedrās un projektos. Tieši šo dažādo grupu – "akadēmisko šūniņu" - ietvaros tiek nodrošināta visu iepriekš minēto lomu īstenošana, koordinējot iekšējos resursus un darbības, kā arī veidojot sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm. Respondenti izcēla talantu vadības nepieciešamību, izmantojot un attīstot katra akadēmiskās vides pārstāvja stiprās puses, kā arī strādājot pie jaunu kompetenču iegūšanas. Tieši šo komandu ietvaros tiek nodrošināts gan formāls, gan neformāls savstarpējs atbalsts, lai katrs individuāli un komanda kopumā varētu sasniegt savus mērķus un nodrošinātu akadēmiskā personāla ataudzi un pēctecību. Akadēmiskā personāla komandu līderu radītais piemērs un spēja sabalansēt konkrētās grupas vēlmes, vajadzības un iespējas ar visām iepriekš minētajām prasībām, kā arī veidot sadarbības tīklus, lai partnerībā rastu labākus un efektīvākus darbības risinājumus, var būt izšķirošs veiksmes faktors.

Resursu nepieciešamība

Interviju dalībnieki norāda arī uz nepieciešamību nodrošināt atbilstošus laika, finanšu un cilvēkresursus, lai varētu pilnvērtīgi īstenot visas akadēmiskā personāla lomas. Ja labāk apmaksāts būs pedagoģiskais darbs, tad būs grūti motivēt cilvēkus iesaistīties pētnieciskajās aktivitātēs vai sadarboties ar nozares partneriem un otrādi. Šādas situācijas liek aktualizēt jautājumu par akadēmiskā personāla atalgojuma un motivācijas sistēmu un vienas studiju vietas izmaksām. Respondenti akcentē nepieciešamību saskaņot pētniecībā un lekcijās ietverto tematiku, lai šīs darbības viena otru papildinātu. Tāpat nepietiekami laika un finanšu resursi tiek atvēlēti akadēmiskā personāla attīstībai, jo, lai iegūtu jaunas zināšanas un prasmes, ir nepieciešams laiks, ko veltīt tieši šim mērķim. Ievērojamu laiku docētāji patērē dažādu birokrātisku problēmu risināšanai, kas varētu tikt ieguldīts lietderīgāk. Foruma dalībnieki uzsver, ka valstij ir jāpalielina ieguldījumi izglītībā un zinātnē, kā arī pētniecības un attīstības projektu īstenošanā. Tāpat tiek norādīts uz nepieņemamo situāciju, kad projektu īstenošanas starplaikos ir pieejams ļoti minimāls finansējums, kas nereti liedz konkrētajā iestādē vai pat Latvijā kopumā noturēt perspektīvākos jaunos zinātniekus. Respondenti atgādina, ka finanšu novirzīšana zinātnei un izglītībai nav budžeta resursu tērēšana, bet ieguldījums, kas rada pievienoto vērtību.

Ietvara nosacījumi

Foruma dalībnieki savās atbildēs uzsvēra nepieciešamību veidot atvērtu un uz sadarbību orientētu akadēmisko kultūru. Piemēram, tika minēta spēja dalīties ar informāciju un idejām pretstatā izvēlei kļūt par "intelektuālo vientuļnieku". Latvijā ir jāattīsta sadarbība augstākās izglītības iestāžu iekšienē (īpaši lielajās universitātēs), kā arī ar partneriem Latvijā un ārvalstīs. Tieši sadarbība, partnerība un spēja mācīties no citiem sekmē radošumu un inovāciju, kā arī ļauj pielāgoties pasaules mainīgajiem apstākļiem un izaicinājumiem. Interviju dalībnieki norāda uz nepieciešamību attīstīt spēju ieklausīties un izprast partneru vajadzības, gan sadarbojoties ar konkurējošu augstskolu, gan arī uzņēmumu, kura darbībā dominē citi organizācijas kultūras principi un vērtības. Sadarbība, apkopojot citu iesaistīto pušu pieredzi un pielāgojot to katram konkrētajam gadījumam jeb gudra labās prakses pārcelšana, ir ļoti nozīmīga, lai akadēmiskā sabiedrība varētu attīstīties un kopīgiem spēkiem sasniegt nospraustos mērķus un izpildīt izvirzītās prasības.

Secinājumi

Atbilstoši foruma dalībnieku teiktajam, var secināt, ka nozīmīgi veidot stipras un daudzpusīgas akadēmiskā personāla komandas, lai varētu sasniegt labus rezultātus mācīšanās un mācīšanas procesa, pētniecības, starpdisciplinaritātes un sadarbības ar nozari īstenošanā un sekmēšanā. Lai to paveiktu, vēlams saskaņot katra docētāja un zinātnieka darba uzdevumus un citas tiem izvirzītās prasības tā, lai tie papildina viens otru. Nepieciešams pilnveidot atalgojuma un motivācijas sistēmas, lai tās atbilstu reālajam laika un darba ieguldījumam un ietvertu personīgās un profesionālās izaugsmes iespējas. Tāpat jāiegulda resursi akadēmisko un zinātnisko struktūrvienību komandu veidošanā, lai atbalstītu talantīgus vadītājus un līderus, kuri spēj radīt vidi katra iesaistītā cilvēka akadēmiskā un zinātniskā potenciāla īstenošanai, savstarpējā atbalsta, pēctecības un paaudžu maiņas nodrošināšanai. Vadītājiem ar savu piemēru jāveido uz sadarbību vērsta kultūra gan starp kolēģiem konkrētajā iestādē vai struktūrvienībā, gan partnerībā ar ārējiem sadarbības partneriem. Augstākās izglītības iestādēm jāveido vai jāstiprina atbalsta struktūrvienības, kas sekmē docētāju un zinātnieku izcilību, veicina sadarbību ar ārējiem partneriem, kā arī pēc iespējas mazina tiem uzlikto birokrātisko slogu. Lai iepriekš minētās darbības varētu īstenot, ir nepieciešami finanšu resursi. Labā ziņa ir tā, ka tie nav tikai izdevumi, bet gan investīcijas, kas ilgtermiņā ļaus mūsu valstij nopelnīt vairāk. Tāpēc svarīgi atgādināt, ka ieguldījumi infrastruktūrā ir nozīmīgi, bet visbūtiskāk ieguldīt cilvēkos - studentos, docētājos un zinātniekos, kā arī augstākās izglītības iestāžu administrācijā, lai tiktu veidotas daudzpusīgas un starptautiski konkurētspējīgas docētāju un zinātnieku komandas.

Source

Tags

Izglītība Latvijas Studentu apvienība (LSA)
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form