Rikardo Hausmans: Tirdzniecības tumšā matērija
Foto: Publicitātes attēli

Vadot lidaparātu, ir derīgi zināt, kā to noturēt taisni. Lai to izdarītu, ir jāspēj nolasīt mēraparātu rādījumus. Ja lidmašīna lido taisni, taču jums šķiet, ka tā traucas lejup, tad jūs, jādomā, ķersieties pie vadības paneļa un mēģināsiet lidaparātu apstādināt. Iespējams, tieši tas šobrīd notiek ar ASV tirdzniecības politiku.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Problēmas pamatā ir divi jautājumi: vai ASV ir tirdzniecības deficīts un, ja tā, tad ko darīt? Trampa administrācija saka, ka ASV patiešām ir deficīts un ka risinājums ir viegli uzvarams tirdzniecības karš.

Tomēr ekonomisti sliecas apstrīdēt Trampa atbildi uz otro jautājumu. Viņi apgalvo, ka ārēja nesabalansētība ir iekšējas nesabalansētības atspoguļojums. Ikkatrā darījumā ir tā – ko viena puse dēvē par tērēšanu, to otra sauc par pelnīšanu. Tātad visu tirgus dalībnieku peļņai ir jābūt vienlīdzīgai ar tirgus dalībnieku kopējiem tēriņiem. Taču, ja jūs pasauli sadalāt divu veidu cilvēkos – rezidentos un nerezidentos, tad nerezidenti jūsu valstī var būt nopelnījuši vairāk, nekā iztērējuši, tikai tad, ja rezidenti ir tērējuši vairāk, nekā nopelnījuši.

Tādējādi ārējais deficīts atspoguļo rezidentu tēriņus pāri savam ienākumu līmenim – un šajā gadījumā tirdzniecības karš problēmu nerisinās, ja vien tas nepiespiedīs rezidentus tērēt mazāk, piemērojot viņiem kaut kādas nodevas. Taču valdība dara visu iespējamo, lai panāktu pretējo: tā samazina nodokļus un palielina tēriņus rekordlielā apmērā, tādējādi pastiprinot nesabalansētību. Tirdzniecības politikas manipulācijas nav īstā atbilde uz tirdzniecības deficīta problēmu.

Tomēr vēl aizvien paliek spēkā pirmais jautājums: vai šāds tirdzniecības deficīts vispār eksistē? Vai lidmašīna tiešām sākusi laisties lejup, prasot tūlītēju rīcību? Un izrādās, ka tas ir sarežģīts jautājums. Sensenos laikos vairums starptautisko darījumu bija saistīti ar lielapjoma preču tirdzniecību, tāpēc muitas darbiniekiem ostās, lidostās un uz sauszemes robežām bija viegli par tiem ziņot statistikas birojam. Laika posmā no 2016. gada septembra līdz 2017. gada septembrim ASV eksportēto un importēto preču tirdzniecības bilancē bija 789 miljardu ASV dolāru jeb apmēram 4% no IKP deficīts.

Taču problēma ir tā, ka mūsdienās starptautisko tirdzniecību neveido tikai preces vien. Tā iekļauj arī tādus pakalpojumus kā ceļošana, tūrisms, telekomunikācijas, transports, apdrošināšana u. c. Jau minētajā laikposmā ASV reģistrēts pakalpojumu tirdzniecības pārpalikums 242 miljardu ASV dolāru apmērā, līdz ar to rodas situācija, ka, pieskaitot to preču tirdzniecības deficītam, ASV ar sarkanu marķēti ir tikai 547 miljardi ASV dolāru jeb 2,8% no IKP. Divpusējās attiecībās ar Kanādu, pieskaitot pakalpojumu tirdzniecību, deficīts pat kļūst par pārpalikumu.

Pastāv vēl cita veida korekcijas, piemēram, izmaksātie un nopelnītie procentu maksājumi un dividendes, kā arī līdzekļi, kurus uz mājām sūta ārvalstīs dzīvojošie. Tos visus iekļaujot pašreizējā norēķinu konta bilancē, ASV ārējais deficīts 2017. gadā bija 450 miljardi ASV dolāru jeb 2,3% no IKP.

No grāmatvedības viedokļa šāds deficīts ir jāsedz, vai nu samazinot finanšu aktīvus, vai arī palielinot saistības, tas ir, palielinot tīro parādu summu (neto aktīvus). Un, parādam pieaugot, par to ir jāmaksā procenti, atstājot mazāk naudas tēriņiem. Ja process netiek kontrolēts, parādu pieaugums agrāk vai vēlāk pieliek deficītam punktu.

Visu oficiālo norēķinu konta deficītu no 1999. līdz 2017. gadam kopsumma ir 9,4 triljoni ASV dolāru. 1999. gadā ASV procentu un dividenžu neto ienākumi sasniedza 11 miljardus ASV dolāru. Pieņemot, ka atdeve ir 4%, šādu ienākumu būtu radījušas neto aktīvu pozīcijas 275 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tādējādi kopš tā laika, ņemot vērā aplēsto norēķinu konta deficītu, ASV vajadzētu būt parādā 9,4 triljonus ASV dolāru neto. Pieskaitot to sākotnējai pozitīvajai neto aktīvu pozīcijai 275 miljardu ASV dolāru apmērā, ASV "mīnusiem" vajadzētu būt 9,1 triljona ASV dolāru apmērā. Un, ja pieņemam, ka ASV aizņēmās naudu ar 4% likmi, tad ārvalstu kreditoriem tām vajadzētu atmaksāt 364 miljardus ASV dolāru gadā neto.

Taču summa, ko ASV maksā par savu šķietamo 9,1 triljonu ASV dolāru lielo neto parādu, ir –nekāda. Gluži pretēji, laika posmā no 2016. gada septembra līdz 2017. gada septembrim ASV nopelnīja 208 miljardus ASV dolāru, kas ir 572 miljardus ASV dolāru liela starpība. Ja to radītu kaut kāda veida aktīvs, kas ienes 4% gadā, tas nozīmētu, ka ASV ir nevis parādā 9,1 triljonu ASV dolāru, bet gan uzkrājušas 5,2 triljonus ASV dolāru vērtu aktīvu. Starpība ir ļoti liela – 14,3 triljoni ASV dolāru.

Ko tas nozīmē? Kāpēc ASV var darboties ar deficītu, aizņemties no visas pārējās pasaules, par to nemaksājot, un vēl pamatīgi "uzvārīties"? Un kas ir šis dīvainais aktīvs, kura vērtība ir 73% no IKP?

2005. gadā kopējā rakstu darbā ar Federiko Sturcenegeru, pašreizējo Argentīnas Centrālās bankas vadītāju, mēs šo dīvaino aktīvu nosaucām par "tumšo matēriju". Tāpat kā tās līdzinieci kosmosā, to nav iespējams tieši novērot, bet ir iespējams sajust tās iespaidu – nevis pateicoties tās pievilkšanās spēkam, bet gan finansiālajai atdevei. Mūsu darbs parādīja, ka lielākoties to rada katras valsts tehnoloģiju starptautiskā vērtība veidos, ko ir grūti uzskaitīt tā, kā to dara statistika, taču tas ir pavisam reāli. To iespējams ieraudzīt neparastajā vērtībā, ko veido "Amazon", "Apple", "Facebook", "Google", Holivudas un "Uber" starptautiskās aktivitātes, ko īsti neuzskata nedz par preču, nedz pakalpojumu eksportu. Tā ir finanšu atdeve no tehnoloģiju izmantojuma ārvalstīs – atdeve, ko būtībā maksā citas valstis.

Ja ņem vērā šo tumšo matēriju, tad ASV nav ārējā deficīta. Ja pašreizējais stāvoklis saglabājas, tad nebūs nekādas reālas parādu uzkrāšanas, kas nākotnē prasītu neto maksājumu pārējai pasaulei palielinājumu. Ignorēt tumšās matērijas realitāti nozīmētu uzskatīt, ka lidmašīna sākusi traukties lejup, lai gan patiesībā tā lido augstu un taisni.

Donalds Tramps apgalvo, ka valstij, kurai ir deficīts, tirdzniecības karos uzvarēt ir viegli, jo otrai pusei ir vairāk, ko zaudēt. Padomājiet vēlreiz! Deficīta nav. Līdzīgi kā tirdzniecības darījumi ir pārgājuši no precēm uz pakalpojumiem un tālāk – uz zināšanām, iespējams, tas pats notiek arī ar tirdzniecības kariem. Uz nodevu tēraudam ir iespējams atbildēt ar nodevu "Amazon" vai "Google". Būtībā Eiropas Savienība, gan citu iemeslu dēļ, jau dodas šajā virzienā. Ja dzīvosim tumsā attiecībā uz tirdzniecības tumšo matēriju, tad var gadīties, ka pasaule nonāks kādā patiesi tumšā vietā.

* Rikardo Hausmans, kādreizējais Venecuēlas plānošanas ministrs un bijušais "Inter-American Development Bank" galvenais ekonomists, šobrīd ir Hārvarda Universitātes Starptautiskās attīstības centra direktors un Hārvarda Kenedija skolas ekonomikas profesors.


Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form