Foto: AFP/Scanpix
Ziņa par oligarha Borisa Berezovska nāvi 23.marta novakarē pārsteidza daudzus, ne tikai B.Berezovska atbalstītājus, arī sīvākos pretiniekus.

Berezovskis bija jaunās Krievijas simbols - tās Krievijas simbols, kura tikko izrāvusies no komunisma žņaugiem veidojās par absolūti jaunu valsti, arī par tādu, kur tādi cilvēki kā Berezovskis varēja pirkt un pārdot visu. Tika pirkts un pārdots patiešām viss, ne tikai lielie Krievijas valsts uzņēmumi, bet arī cilvēki valsts pārvaldē. Tieši tādi cilvēki kā Berezovskis, Romāns Abramovičs, Vladimirs Gusinskis, Mihails Hodorkovskis, kurus vēlāk sāka dēvēt par oligarhiem, veidoja jaunās Jeļcina laikmeta Krievijas seju. Jāsaka, ka oligarhija kā jēdziens visspilgtāk raksturo Krievijas valsts pārvaldi deviņdesmito gadu sākumā - valsts reālā vara piederēja nelielai turīgu cilvēku grupai (jāsaka gan, ka uz šo brīdi nekas īpaši nav mainījies), kuri savu interešu vārdā arī pārvaldīja Krieviju, kurai atšķirībā no Latvijas nekad līdz tam vēsturiski nebija bijusi pieredze demokrātijā.

Zinātnieks, Krievijas zinātņu akadēmijas loceklis Boriss Berezovskis savu biznesu tūlīt pēc PSRS sabrukuma sāka reeksportējot VAZ markas automašīnas, vienlaikus Berezovska lolojums LogoVAZ bija pirmais uzņēmums Krievijā, kas oficiāli varēja tirgot Mercedes-Benz auto. Tai brīdi pēc jaunām automašīnām, it īpaši Rietumu, alka daudzi nule par uzņēmējiem tapušie Krievijas iedzīvotāji. Katrā ziņā tas bija atspēriena punkts visai turpmākajai Berezovska darbībai, ar laiku LogoVAZ un tā klubs Novokuzņeckas bulvārī kļuva par reālo Krievijas varas centru, tieši LogoVAZ klubā tika pieņemti tobrīd daudzi Krievijai nozīmīgi lēmumi.

Berezovskis - Putins

Ne tikai auto tirgotājs LogoVAZ bija Borisa Berezovska lolojums, par tādu noteikti uzskatāms ir arī ilggadējais Krievijas pārvaldītājs Vladimirs Putins. Vienojoties oligarhiem Berezovskim un Vladimiram Gusinskim un liekot lietā tiem abiem piederošos mediju uzņēmumus, uz otro prezidentūras termiņu tika ievēlēts Boriss Jeļcins. Taču vēl pirms Jeļcina otrā prezidentūras termiņa beigām, Berezovskis sāka meklēt visiem tā brīža Krievijas ietekmīgajiem ļaudīm izdevīgu Jeļcina mantinieku. Putins, pēc Berezovska domām, bija labākā no iespējamām kandidatūrām uz augsto amatu. Kādi konkrēti argumenti vadīja Berezovski izvēloties Putinu par Jeļcina pēcteci, nav precīzi zināms. Līdz pat šim brīdim eksistē tikai spekulācijas par šo tēmu. Tomēr jau pāris mēnešus pēc Putina kļūšanas par valsts prezidentu, kura ievēlēšanu tiešā veidā nodrošināja Berezovskis un viņam pakļautā Krievijas sabiedriskā televīzija (ORT), Putins sāka vērsties pret savu "radītāju". Kā biogrāfiskajā grāmatā "Disidenta nāve: Aleksandra Ļitviņenko noindēšana un čekas atgriešanās" raksta A. Ļitviņenko sieva Marina Ļitviņenko un advokāts Alekss Goldfarbs, tad laikā, kad Kremlis sāk vajāt mediju magnātu V.Gusinski un vēršas arī pret Berezovski, pa "(..)Kremli brīvi klīst bijušie drošībnieki (..)"

Kā vēlāk rakstīja vairāki Krievijas žurnālisti un politikas eksperti, tad 2000.gada beigas ir laiks, kad Berezovskis zaudē ietekmi pār Putinu un Kremlī arvien vairāk sāk nostiprināties dažāda līmeņa bijušie VDK darbinieki. Lai arī Federālajam drošības dienestam un Ārējās izlūkošanas dienestam (SVR) uz to brīdi Krievijā nav tādas varenības kā PSRS laikos, Berezovskis vēl pirms Putina nākšanas pie varas izjūt vajāšanu no bijušā Ārējās izlūkošanas dienesta vadītāja, tā brīža premjera Jevgēņija Primakova. Jāsaka gan, ka galvenās domstarpības Putinam un Berezovskim rodas Čečenijas konflikta risināšanā, kur Berezovskis, redzot Krievijas armijas dezorganizētību un slikto sagatavotību, mudina Kremli risināt konfliktu nevardarbīgā ceļā. Domstarpības starp Putinu un Berezovski rodas arī jautājumā par Krievijas mediju pārvaldību, kur Putins Berezovskim liek atteikties no turpmākas darbības ORT. Par formālo Berezovska vajāšanas iemeslu kļuva iespējamas finanšu mahinācijas aviopārvadātājā "Aeroflot", kā rezultātā Krievija izsludināja Berezovski starptautiskajā meklēšanā.

Visskaļākais process, protams, bija Aleksandra Ļitviņenko izvešana un bēgšana, kuru tiešā veidā organizēja pats Berezovskis. Atceroties Ļitviņenko noindēšanu, Skotlendjards šobrīd izmeklējot oligarha nāvi, īpašu uzmanību pievērš tieši radioaktīvo, ķīmisko un bioloģisko vielu meklēšanā. 

Tu iznīcini Krieviju, Volodja!

Kopš 2003.gada Boriss Berezovskis dzīvoja Apvienotajā Karalistē, kura viņam bija piešķīrusi politiskā bēgļa statusu. Vēl 2012.gadā Berezovskis zaudēja tiesas procesā savam kādreizējam protežē Romānam Abramovičam. Berezovskim šajā "gadsimta prāvā" ne tikai neizdevās piedzīt no Abramoviča vairāk kā piecus miljardus sterliņu mārciņu, bet arī bija spiests segt miljoniem vērtos tiesāšanās izdevumus. Jāsaka, ka Berezovskis zaudēja jebkādu ietekmi Krievijā, esot trimdā Apvienotajā Karalistē, Kremlis ar televīzijas un citu masu saziņas līdzekļu starpniecību bija radījis Berezovskim "absolūtā ienaidnieka" tēlu. Dažādās valstīs arestējot Berezovska finanšu aktīvus, Kremlis bijušo oligarhu bija praktiski izputinājis.

Atsaucoties uz dažādiem atstāstiem, pēdējā Berezovska un Putina saruna esot beigusies ar vārdiem: "Tu iznīcini Krieviju, Volodja!". Jāsaka gan, ka arī pats Berezovskis bieži vien pielika roku tam, lai palīdzētu iznīcināt Krieviju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!