Stratēģijas trūkums. Nav vienas receptes, kā digitālā transformācija būtu jāveic, un daudziem tas ir klupšanas akmens, jo nav skaidrs ar ko sākt un kā to attīstīt. Digitalizācija ir komplekss process, kas skar gan organizācijas iekšējo kultūru un struktūru, gan biznesa procesus un stratēģiju. Pārāk daudz konfliktējošu prioritāšu neļauj izstrādāt skaidru plānu, precīzi definētus un sasniedzamus mērķus, kas ir svarīgi veiksmīgai digitālajai pārveidei.
Iesīkstējušas prakses un novecojusi programmatūra. Uzņēmēji neveic tehnoloģiskus uzlabojumus, jo reiz jau ir ieviesuši dažādus digitālos rīkus, un domā, ka ar to ir gana. Taču šobrīd tehnoloģijas attīstās zibens ātrumā un, visticamāk, risinājumi, kas ieviesti pirms 10-15 gadiem ir novecojuši un vairs nespēj konkurēt ar mūsdienu iespējām. Paļaušanās tikai uz Excel tabulām vai Power Point prezentāciju slaidiem, neļauj pieņemt datos balstītus lēmumus un uzlabot biznesa rādītājus, kā arī atklāt cēloņsakarību starp izvēlēto stratēģiju, pieejamiem resursiem, finanšu ieņēmumiem u.tml., kas biznesa attīstībai ir tik būtiski. Daudzi uzņēmēji nepazinās, cik plaši un efektīvi varētu izmantot organizācijā pieejamos datus. Iesīkstējušās prakses, kamēr vien tās nenes zaudējumus, bieži ņem virsroku iepretī nedaudz neērtām, bet vajadzīgām pārmaiņām.
Nepietiekama sadarbība. Savrupība ir viena no mūsu kultūras pazīmēm, taču biznesa attīstībai tā diemžēl nepalīdz. Sadarbības trūkums starp dažādiem uzņēmuma departamentiem ir vēl viens no šķēršļiem digitālajai transformācijai. Lai nonāktu pie efektīvas digitālās stratēģijas, ir nepieciešamas ne tikai IT zināšanas, bet pieredzes apmaiņa no iespējami plaša speciālistu loka – biznesa stratēģiem, personāla atlases speciālistiem, grāmatvežiem, pārdošanas speciālistiem u.c. Tikai integrējot visas kompetences, var nonākt pie patiesi efektīvas digitalizācijas stratēģijas.
Līderības trūkums. Sen iemītā taciņa vienmēr šķitīs visdrošākā, taču veiksmīgam biznesam ir jābūt dinamiskam. Uzņēmuma vadītājiem ir jāuzņemas līderība un ir jāpārliecina darbinieki, ka pārmaiņas ir nepieciešamas un tās nesīs pozitīvu efektu. Tomēr bieži šīs līderības trūkst, jo tas prasa laiku, papildu darbinieku motivēšanu un reizēm par pārmaiņām nav pārliecināti paši vadītāji, jo ierastās prakses šķiet gana labas. Daļa darbinieku pārmaiņu priekšvakarā jutīsies apdraudēti, jo tās vienmēr ir satraucošas, tāpēc procesa virzītājiem ir jābūt skaidrai stratēģijai un redzējumam par to, kā process ietekmēs darbiniekus, kāpēc, kad un kā pārmaiņas tiks īstenotas.
Vājas digitālās prasmes un IT speciālistu trūkums. Digitalizāciju apgrūtina arī darbinieku vājās digitālās prasmes – daudziem trūkst zināšanu un pamatprasmju tehnoloģijās. Kā liecina DESI indekss – tikai 43% Latvijas iedzīvotāju ir digitālās prasmes vismaz pamatlīmenī, kamēr vidēji ES tie ir 56%, tādēļ darbinieku apmācībai ir liela nozīme. Uzņēmumiem ir grūtības piesaistīt arī IT profesionāļus, kuriem ir padziļinātas zināšanas digitalizācijas procesos.
Ir skaidrs, ka veiksmīgai digitalizācijai ir jāatvēl laiks un resursi, lai izvērtētu uzņēmuma vajadzības, pieejamos risinājumus un izvēlētos pareizo stratēģiju. Turklāt, ja trūkst personāla un kompetences, šāda ceļa uzsākšanai, ir jāpiesaista ārēji resursi. Tomēr digitalizācija ir konkurētspējas ķīla - ja tā netiks veikta, ilgtermiņa attīstība ir teju neiespējama.
No šī gada Latvijai būs pieejami 365,2 miljoni eiro Atveseļošanās fonda līdzekļu digitālajai transformācijai, t.sk. digitalizācijai komercdarbībā un komersantu digitālās transformācijas veicināšanai. Tā ir lieliska iespēja pārvarēt savu kūtrumu un uzsākt ceļu pretī pozitīvām pārmaiņām!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
