Foto: DELFI
Jautājums, kam vajadzīgas krievu skolas Latvijā šķiet viegli atbildams. Tās ir vajadzīgas aptuveni 20 procentiem etniskajiem krieviem. Ne gluži nepieciešamas, bet izmantojamas arī nekrieviem, kuri izvēlas savus bērnus sūtīt krievu skolās. Krievu skolas Latvijā ir vajadzīgas tāpat kā kvalitatīva valsts apmaksāta izglītības sistēma krieviski krieviem, piemēram, Kiprā. Bet ne vairāk. Un ne mazāk Tomēr tur tās nav.

Tās nav arī Maltā, Anglijā, ASV. Tā strauji reducējas Lietuvā un Igaunijā. Es nerunāju par privātskolām. Turkiem valsts apmaksāta izglītības sistēma turku valodā varētu būt piemēram, Berlīnē vai Štutgartē, kur ir liela iebraucēju kopiena. Bet tās tur nav. Krievijā nevienam nav ienācis prātā radīt paralēlu izglītības sistēmu ķīniešu valodā. Dīvaini, ka normāla pasaules prakse Latvijā ir pakļauta nežēlīgam politiskam un mēdiju mobingam.

Krievijas pelnošo iedzīvotāju vēlme pamest valsti šobrīd ir ļoti izteikta. Ideālais vidējā un pusvidējā biznesa modelis ir bizness Krievijā, ģimenes galvai uzturoties tur, bet ģimeni aizsūtīt uz dzīvot draudzīgākos apstākļos. Genādijs Seļezņovs Maskavas apgabala bankas (Мособлбанк) priekšsēdētājs, bijušais Valsts Domes politiķis saka: "Naudu tagad pieņemts pelnīt Krievijā, bet dzīvot - ārpus tās" (www.compromat.ru, atsauce sakarā ar Maskavas eksmēra Lužkova vēlmi iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā).

Ja rocība ir ļoti laba, nevis oligarhiska, kārdinošu iespeju nav daudz. Joprojām uzturēšanās atļauju ārpus Eiropas Savienības pilsoņiem piedāvā Kipra, kur viss notiek angliski, izglītības sistēmas krievu valodā nav un iebraukšanu Šengenas zonā nepiešķir. Krieviem vēl nesen labāka izskatījās Malta, kaut gan arī tur bija tikai privātie krievu bērnu dārzi un ne visai izcilas kvalitātes privātskola. Taču Malta, kas atrodas Šengenas zonā, 2010. gada 24. decembrī paziņoja, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas sertifikāti ne -Eiropas Savienības pilsoņiem netiks izsniegti. Spānija un Čehija, savā laikā ja ne de jure, tad de facto samazināja uzturēšanās atļauju piešķiršanu Krievijas pilsoņiem līdz absolūtajam minimumam. Vidējā biznesa ešelona uzturēšanās atļauju meklētājam no Krievijas izvēle kļuva problemātiska. Toties viennozīmīgi kā karstāko piedāvājumu piedāvā Latviju.

www.City24.lv ziņo, ka ārzemnieku pieaugošā interese par dzīvokļu iegādi Rīgas centrā saistīta gan ar iespēju pēc īpašuma iegādes pretendēt uz termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanu, gan arī ar ieguldījuma pieaugumu nākotnē.

"Būtībā ir daudzas citas iespējas dabūt uzturēšanās atļauju Eiropā, Kanādā, Amerikā" intervijā http://imhoclub.lv/  saka starptautiskas nekustamo īpašumu kompānijas Century 21 Baltwest padomes priekšsēdētājs Valerijs Engels "cita lieta, ka Latvijas piedāvājums ir daudz lētāks." Latvijas unikālais piedāvājums viņaprāt ir tas, ka uzturēšanās atļauju var dabūt pērkot īpašumu, kuru pārdos, kad īpašuma cenas celsies". Savā intervijā Engels uzsver Šlesera personisko lobiju imigrācijas likuma grozījumos, uzsverot, ka Šleseram tas ir vajadzīgs, lai paceltu "nekustamā īpašuma tirgu".

Engels vaļsirdīgi atzīst, ka valsts, no šiem iebraucējiem praktiski neko neiegūst. Iegūst nekustamā īpašuma industrija. Viņš neslēpj, ka pircējiem ir vajadzīgas skolas krievu valodā - "Daudzi vēlas netikai saņemt uzturēšanās atļauju, bet arī izvest uz šejieni ģimeni, tātad ir vajadzīga pirmsskolas un skolas izglītība". Tāpēc likumdevējiem esot jānodrošina vajadzīgie apstākļi. "Latvijas konkurētspējas priekšrocība ir apstāklī, ka šeit ir krievvalodīga vide.... Kad cilvēki vēlas krievvalodīgu vidi, šī ir viņu izvēle". Engels skaidri norāda, ka likums par skolu nacionālā valodā, kas ierindotu Latviju parastajā Eiropas valstu shēmā, nekustamā īpašuma biznesam nav piemērots -"Ja tiek radīti likumi, kuru mērķis ir orientēts uz Krievijas naudas pieplūdi, no krievvalodīgas vides, citi likumi nedrīkst nonakt pretrunā ar to".

Šobrīd Latvijas uzturēšanās atļauju un nekustamo īpašumu pircēju rekrutēšana notiek desmitos interneta resursu. Pievilcīgā piedāvājumā Latvija tiek reklamēta sekojoši:

(a)    Eiropā viskomfortablākā zeme valodas ziņā, kurā visi sākot no "Saeimas deputāta un beidzot ar apkopēju runā krieviski.

(b)   Ir krievu skolas, bērnudārzi, sporta vai mūzikas skolās daudzviet nodarbības ir krievu valodā; "joprojām Latvijas skolu absolventi saņem pietiekama līmeņa izglītību, lai stātos Maskavas augstskolās" (www.meeting.lv);

(c)    lētās (salīdzinot ar Maskavu) nekustamā īpašuma cenas (standarta dzīvoklis Rīgā ir 2-5 reizes lētāks kā Maskavā); ir īpašumu grupas, kas nav pieejamas Krievijā - proti vecās vācu muižas, kas sākušas interesēt imigrantus;

(d)   labāka dzīves kvalitāte, svaigi un dabiski produkti veikalos, tīra daba, jūra;

Un jauns piedāvājums (par kuru labprāt redzētu juristu komentārus presē):

     

      (e) iespēja pēc 10 gadiem sniegties pilsonības iegūšanai.

Rietumu Banka tiek minēta, kā kredītiestāde Krievijas pircējiem, kam naudas nepietiek. Šī banka ir saistīta ar Medvedeva atlaistā Maskavas mēra, oligarha un pērn Krievijas mēdijos plaši peltā "galvaspilsētas uzlabotāja" Jurija Lužkova vārdu, kurš šobrīd gatavs tiesāties, lai nokļūtu Latvijā. Tie, kas Maskavai nav derīgi vai ir sasmērējušies galvaspilsētā, noder Rīgā. Sākot ar Vešņakovu un beidzot ar Lindermanu. Tagad viņiem piepulcēties tiecas arī Maskavas oligarhs, kuru Krievijā apsūdz koruptīvas sistēmas un nekustamo īpašumu industrijas izveidē savas sievas Jeļenas Baturinas vadībā. Krievijas mēdiji uzsver Lužkova un Rīgas Domes priekšsēdētāja Nila Ušakova labās attiecības. Rīgā Lužkovs darbojās caur savas vadības cilvēka Mališkova dēlu, kas kādu brīdi bija Ušakova padomnieks un sava patrona labā plaši "iepircies" Latvijā.

Apmešanos Rīgā Lužkovs savulaik Maskavas mēdijos reklamēja personīgi. "Tas ir tuvu, šeit runā krieviski un tas ir skaisti". Rīga Lužkovu vilinot jauno projektu iespēju dēļ. Kādi ir šie projekti - atļauts minēt.

Nils Uškova sniegdams interviju Maskvas RBC TV (www.rbctv.rbc.ru) savukārt uzsvēra savu personīgo ieguldījumu imigrācijas likuma labošanā: "Savā laikā tā bija mana iniciatīva, es ar to ierados pie premjerministra. Tās ir pārmaiņas imigrācijas likumdošanā sakarā ar nekustamā īpašuma pirkšanu un subordinētā kapitāla ieguldīšanu pret uzturēšanās atļaujām, iespēju iebraukt Eiropā un pārvietoties Šengenas zonas ietvaros."

Šajā kontekstā interesants ir Rail Moscow projekts, kurš de facto padara Rīgu par Maskavas ģimeniskās guļamzonu. Blakus divu stundu lidojumam uz "krievvalodīgo" Rīgu, kur veiksmīgi valsts apmaksātos krievvalodīgos dārziņus un skolas apmeklē "investora" ģimene, vilciens dos papildus mobilitātes iespējas.

Rīgas Domes, proti, Nila Ušakova iesaiste imigrācijas veicināšanā no Krievijas nav viennozīmīga. Kaut gan  "Komersant" apgalvo - "Viņus (Ušakovu un Lužkovu) saista komerciāla rakstura lietas", būtu vientiesīgi izslēgt politisko aspektu šajās politekonomiskajās spēlēs ar uzturēšanās atļaujām. Ir pārāk daudz sakarību saistībā ar imigrantu aktīvu rekrutēšanu Krievijā, kuru ar saviem politiskajiem paziņojumiem Maskavā ir veicinājis Ušakovs un SC politiskajām aktivitātēm.

Ceru, ka kolēģi žurnālisti uzmetīs acis ar "imigrantu biznesu" saistīto juridisko pakalpojumu, finansu un nekustamo īpašumu industrijai, kā arī Rietumu Bankas saistībai ar Saskaņas Centra un Šlesera partijas darbību Rīgas Domē.

Atstāju atklātu jautājumu par šo biznesa aaktivitāšu poliskajiem mērķiem.  Gan zem impēriskajiem PSRS simboliem demonstrējošie, gan novārdzinātie latviešu politiķi,  skolu vienā valodā sauc par radikālu priekšlikumu, netieši atbalstot Eiropā pavisam jaunu kolonizācijas servisu ar īpaši labvēlīgiem un politiski  ļoti riskantiem nosacījumiem.  Masīva migrācija no Krievijas ir notikusi gan Maltā, gan Kiprā, gan Melnkalnē. Naudīgie ir devušies uz Angliju un Francijas dienvidiem. Nekur, nekad viņiem nav piedāvāta izglītības sistēma krieviski no bērnudārza līdz vidusskolas beigšanai. Neviens nav traucējis viņiem pirkt īpašumus, bet masvieda migrācija un kolonizācija netika pieļauta, lai cik ļoti nekustamo īpašumu tirgoņu naudas alkas būtu lielas. Šis nav raksts par to, lai nepārdodam īpašumus Latvijā. Šis ir raksts, par to kā nebūt vientiesīgiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!