Plaši apspriestajām tēmām par zemām algām valsts finansētajos sektoros, ekonomiskajiem emigrantiem, un Latvijas nebūt ne spīdošo sniegumu Eiropas valstu dažādos salīdzinājumos ir kopīgas saknes mūsdienu Latvijas komercdarbības attīstības modelī. Patreizējā brīdī Latvijā dominējošā zemā pievienotā vērtība, kuru rada arvien mazumā ejošais kvalificētais darbaspēks un priekšlikumi iespējamiem ceļiem situācijas labošanai ir manu pārdomu saturs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Daudzi komersanti ir norūpējušies tikai par savu izmaksu samazinājumu, kas ļautu savas preces un pakalpojumus piedāvāt tirgū lētāk, vēl lētāk, vēl lētāk. Bieži tā arī ir vienīgā iespēja censties sevi iezīmēt pārējo līdzīgo vairāku desmitu uzņēmumu starpā Latvijā, vairāku simtu uzņēmumu starpā Baltijā, vairāku tūkstošu uzņēmumu starpā Eiropā un pasaulē. Un vienmēr būs kāds, kurš varēs vēl lētāk… Ja ņemam vērā mūsu aktīvo iesaistīšanos apakšpiegādātāju darbībā un centienus iekļūt globālajās piegādes ķēdēs, uz ko Latvijas komersantus mudina globālo korporāciju pārstāvji, tad atšķirības nodrošināšanas problēma kļūst vēl būtiskāka. No mums jau neprasa kādus sevišķus domas lidojumus, tikai akurātu citu radītu risinājumu daudzkārtēju atkārtošanu jo dienas, jo apņemoties to darīt par zemāku samaksu. Problēma šajā gadījumā ir ekonomiskā pretruna starp visnotaļ cienījamo zemo izmaksu stratēģiju, ko sekmīgi piekopj ļoti daudzi pasaules uzņēmumi, un nelielajiem ražošanas apjomiem, ko mēs spējam saražot un realizēt.

Vai ir iespējams vienlaicīgi risināt gan izmaksu samazināšanas, gan arī ieņēmumu palielināšanas uzdevumus? Uzskatu, ka tas ir iespējams, tikai paaugstinot strādājošo kvalifikāciju. Vērojot darbā, piemēram, somu kvalificētu strādnieku, ir redzams, ka tas skrūvē uzgriezni un metina šuvi tikpat ātri kā to dara viņa Latvijas kolēģis. Atšķirība ir tur, ka uzgrieznis un atslēga ir vajadzīgajā brīdī vajadzīgajā vietā, strādnieks ar palīgierīču palīdzību darbu padara viens tur, kur mūsējie varbūt ir divi, pats strādnieks tiek galā ar tehniskās dokumentācijas izpratni, tāpēc viņām nav vajadzīga meistara uzraudzība. Viss kopā tas ir darba organizācija un darba disciplīna, kas savukārt ir apzinīga kvalificēta darbinieka dabiska iekšējā būtība. Kvalificēti darbinieki noteikti ir arī absolūti nepieciešams priekšnosacījums, lai komersants varētu izrauties no vienkāršo piegāžu ķēdēm un, izveidojot jau savu produktu ar augstāku pievienoto vērtību, pelnīt vairāk un kopā ar saviem darbiniekiem attīstīties.

Kvalificēti darba darītāji un to profesionālās izglītība ir kritiski svarīga uzņēmumu uzmanības zona. Patiess prieks ir par jauniešu intereses pieaugumu par inženiertehniskajām studijām Latvijas augstskolās. Profesionālā izglītība tehniskajās koledžās, tehnikumos, profesionālajās vidusskolās ir tas lauks, kam jau šobrīd no komersantu puses ir jāpievērš liela uzmanība, jo speciālista sagatavošanai ir nepieciešami 3-5 gadi. Komersantiem ir jāiztēlojas sava uzņēmuma attīstība šādā laika griezumā un jāiesniedz ar profesionālo asociāciju starpniecību apkopots nozares pasūtījums mācību iestādēm. Zinoši, kvalificēti darbinieki un komersanta attīstīts produkts ar augstāku pievienoto vērtību ļaus gan palielināt algas strādājošajiem, gan maksājot nodokļus, risināt valsts drošības un attīstības jautājumus. Es esmu par lielākiem izdevumiem lielākām algām, ko mēs varēsim maksāt no lielākiem kopā gūtiem ienākumiem!

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form