To, ka kungi cerēja spodrināt savu politisko tēlu un vairot kapitālu, nojauta daudzi atnākušie un ar savu ierašanos pauda atbalstu nevis abu safrizēto tribūnu organizācijai, bet idejai un devīzei: atlaist Saeimu! Paskaidrot cilvēkiem, kā to paveikt, piedāvāt konkrētu rīcības plānu - tāds bija rīkotāju uzdevums, kas palika neizpildīts. Tauta bija apņēmības pilna rīkoties, bet tai nācās klausīties pārgudri murgainas petīcijas. Pūlī klejoja jautājums: "Nu, un kas tagad? Ko tālāk?" Iespējams, arī tādēļ sekoja zināmā notikumu attīstība, un, ja pūlis būtu mērķtiecīgāks un mazliet lielāks, Bruņinieku nams tovakar tiktu ieņemts. Štokenberga pēcvaimanas par ekstrēmistiem izklausījās žēli un gļēvi. Tā vietā, lai uzņemtos atbildību par nespēju vienot un virzīt tautas cīņassparu plānotā un organizētā gultnē, eksoranžais Latvijas Radio tiešraidē nesakarīgi murmulēja kaut ko par nožēlu un nosodījumu.. Tādēļ jāpiekrīt Godmanim vienā lietā - Štokenbergam un Pabrikam vairs nevajadzētu nodarboties ar politiku, jāpiebilst gan, ka tas pats jau sen attiecas arī uz Godmani pašu.
Kad pūļa nekārtības bija sasniegušas savu apogeju, policijas rīcība izskatījās neprofesionāla, apjukuma un baiļu pilna. Rakstu to ar pilnu atbildības sajūtu, jo atrados pašā notikumu epicentrā, un, pieslējies reportieru bariņam, kaut arī nomaļus no nekārtību izraisītājiem, saņēmu krietnu asaru gāzes devu, kad ar mobilā tālruņa palīdzību fiksēju policista uzbrukumu kādam preses pārstāvim. Policisti rīkojās rupji un haotiski, kā stūrī iedzīti suņi, kas kož pa labi un pa kreisi nešķirojot. Skaidrs, ka policija nebija gatava un policijas vadība vēl jo vairāk ne. Vai tas nav iemesls atkāpties Segliņam? Viņš pats uzskata, ka ne, bet tas ir pilnīgi normāli šai valdošajai koalīcijai. Kārtējais "nothing special" taču..
To, kas vēlāk notika Vecrīgā, vajadzētu aplūkot divejādi: protams, vandālisms ir grūti attaisnojams, bet, no otras puses, cilvēki deva skaidru signālu kliķei: izmantošanas un manipulāciju laiks ir beidzies, mēs esam novesti tik tālu, ka esam gatvi cīņai līdz uzvarai, ja vajag - arī ielu cīņai! Nu, jūsu kārta trīcēt, kungi..
Pēc visa notikušā Zatleram bija - vai nu jāatbalsta tautas prasība un jāatlaiž Saeima, vai jāpasaka: nē, es neesmu ar jums. Pirmajā gadījumā, Valdis varētu uz visiem laikiem šķirties no lupatas apzīmējuma un turpmāk savu uzvārdu aizvietot ar slaveno Zorro "Z".
Taču, kā jau tas ierasts, Zatlers vai "zoodārza padome" atrada iespēju, kā smalkāk nomaskēt "kurvīti tautai". Paziņojums, par ultimātu Saeimai, protams, ir kārtējā acu aizmālēšana šajā politiskajā izrādē, ar cerību, ka cilvēki norimsies, un būs jau labi. Atkal viss pa vecam, nekas nemainīsies..
Šo atbildi, mēs gaidījām, lai saprastu, kā tālāk rīkoties, un tā, diemžēl, liek turpināt protestus, jo gaidīt, kad Saeima pieņems, vai nepieņems kvalitatīvi neprognozējamus grozījumus Satversmē, var tikai pati paēdusī kliķe, nevis lielais ļaužu kopums, kurš tai joprojām maksā četrciparu algas. Godmaņa izteicieniem par protestu akciju aizliegumu, nav likumīga seguma, jo aizliegt Satversmē noteikto pulcēšanās un vārda brīvību nevar. Taču premjera teiktais vēlreiz apliecina varas paniku un bailes no notiekošā.
Uzskatu, ka šobrīd Latvijā ir vairāki progresīvi un varoši spēki - Pilsoniskā Savienība, Visu Latvijai!, un liels daudzums jaunu, izglītotu, godīgu profesionāļu, kas nav sasmērējušies "zoodārza" notekūdeņos. Nu ir brīdis, kad hegemona lomu jāuzņemas spējīgiem līderiem, jo tauta savu gatavību ir nodemonstrējusi. Kuri tie būs - rādīs tuvāko dienu notikumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
