Ventspilī partija un pašvaldība ir viens veselums. To “Delna” teica par šīs pilsētas politisko vidi pirms gada. Delna ir asi kritizējusi vietējo laikrakstu “Ventas Balss” par slēpto politisko reklāmu, kā arī saaugšanu ar pašvaldību un vietējo partiju “Ventspilij un Latvijai”. Partija tur savu biroju pašvaldībā, bet avīze pasaka, ko Lembergam teikt būtu pārlieku nesmuki. Piemēram, saukt vietējos jaunos jaunlaicēnus par “čūskulēniem” ventspilnieku azotē un dzejā draudēt Putnim ar “Ventspilī zudušiem zobiem”. Kamēr vietējā lapa tēlo brīvu presi, tikmēr tās bijušās redaktores, īpašnieces un Lemberga “politiskās krustmātes” dēls pasēž LETA vārdā tur, kur Lembergam to darīt būtu “zem viņa goda’”.
Ko darīt “Delnai”? Tēlot atklātību, izziņot fiktīvu tikšanos un plātīt mēmu muti? Tad tikties vēlreiz, kad Melngalvis un Lembergs domā, ka Delna jau Rīgā? Skaidrs un principiāls nē! “Delnai” ir tiesības pateikt, kad un ar ko un kāpēc tā tiksies gan Rīgā, gan Ventspilī. Bet “Delna” nespēlēs Ventspils maskarādi ar pērkamiem skribentiem. Ja godīgo un gudro žurnālistu cunfte nespēj sakārtot savu dārzu, tad vilksim paši robežu, lai radītu brīvu telpu brīvai sarunai arī šajā pilsētā.
LETA “Delnas” viedokli un argumentus nepublicējot pat savā serverī, neaizmirstot gan uz to atsaukties savā paziņojumā. Kad Ventspils grupas mediju līdere NRA (kā tranzīta naudas dotāciju, tā argumentu trūkuma ziņā) “Delnu” pirmajā lapā apvainoja interešu konfliktā, tikmēr sabiedriskais radio braši pārstāstīja to savā “preses apskatā”. Kamēr Delna mēģināja iekustināt Latvijas politisko vidi, lai tomēr pretēji Lemberga viedoklim dotu iespēju strādāt Jānim Maizītim, viena no NRA “Maizīša skandāla” pamfletu autorēm Daukšte pie Dombura tēloja žurnālisti. Kamēr Elita Veidemane, paslēpusies aiz Haritas Vitkovskas vārda, no gultas apakšas izvelk spēles ar krāsām starp dzeltenu un zilu, tikmēr Latvijas Žurnālistu savienība rīko skaistumkonkursus stāstiem par Krieviju. Kamēr “Delna” raksta starptautiskām mediju organizācijām par Edgara Kota plāniem sakārtot LTV Ziņu dienestu mierīgākām vēlēšanām, tikmēr vienīgā kolēģu sacelšanās pēdējā piecgadē ir Latvijas Radio komandas pašūmēšanās pret jauno priekšnieku.
Ko šajā mediju vidē darīt tādai NVO kā “Delna”, kurai pat NRA vēl nav varējusi “piešūt” politisku atkarību vai simpātijas, bet kuras darba un panākumu trauslais pamats ir tikai un vienīgi reputācija? Teiksiet, ka suņi rej, bet karavāna iet tālāk? Tad pajautājiet sev, vai būtu gatavi “Delnai” ziedot! Kur nu?! NRA būs klāt un viedokli prasīs, kad “Delna” atkal Lembergu kritizēs. Sadarboties ar “Delnu”? Šausmas, būšu “sorosiešu tīklā” NRA & Co. pirmajās lapās. Strādāt “Delnā”? Tak’ par cilvēku pēc tam neviens neturēs! Stāties biedros? Tad jau labāk uzreiz Daugavā lekt!
Tā ir fikcija, kuru par realitāti ir padarījuši Ventspils grupas mediju “žurnālisti”. Taču šajā Lemberga pasaulē “Delna” šobrīd atrodas ar brīvo un neatkarīgo žurnālistu klusējošu piekrišanu. Tikai 2006.gadā vien NRA par un ap “Delnu” dažādās mērcēs rakstījusi 19 reizes (gandrīz bez izņēmuma pirmajā un otrajā lapā), “Latvijas Avīzē” - 7, “Vakara Ziņās” – 4 reizes. Sabiedriskā labuma piešķiršanas dienā – komentārs NRA, gada pārskata publicēšanas dienā – ziņa un komentārs, izsūtam apkārtrakstu – NRA uztaisa “interešu konfliktu” pirmās lapas vērtībā. Salīdzinājumam tajā pašā laikā “Diena” par “Delnu” raksta 5 reizes, no kurām 4 ir veltītas skandālam ap telpu īri Ventspilī. Sķiet, pēdējā “Dienas” publikācija par Ventspils mediju grupas īpašumattiecībām bija 2003.gada vasarā. Tas salīdzinājumam par darītājiem un klusējošajiem atbalstītājiem,
Klusēt ir ērti. Tā iedodam piecīti, ko tikko nokrāpām firmai, iestādei, valstij. Pa mazumiņam. Citi jau nokārtos “tās lietas” Latvijas mediju “čakenē”, līdz pamodīsimies valstī ar pārdotu televīziju, priekšapmaksas avīzēm un radio, kas klusē bez lata.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
