Roberts Zīle: 124 miljoni grantos, un ko vēl sagaidīt no 'REPowerEU'?  (2)

Kā viens no ēnu referentiem šī likuma veidošanā vēlos uzsvērt, ka, lai arī "REPowerEU", kas faktiski papildinās Covid-19 laika Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) regulu, ne tuvu nav perfekts, šis atbalsts palīdzēs dažu lielvalstu politiski piespiedu pārorientēšanos prom no Krievijas energoresursiem padarīt ilgtermiņā noturīgu. Ar cerību, ka šādas kļūdas vairs neatkārtosies.

Likums bez tā radīšanas iemesla?

Biju nedaudz pārsteigts, lasot sākotnējo likumprojekta priekšlikumu, kurā ne ar pušplēstu vārdu netika minēts iemesls, kādēļ ES pēkšņi ir tik kareivīgi noskaņota investēt 20 miljardus eiro (pamatā no Investīciju fonda un dalībvalstu emisiju kvotu izsolēm) savā energoneatkarībā no Krievijas. Kļūda tika labota, un, sadarbojoties ar otru sarunvedēju no liberālās grupas, panācām, ka regulas pirmajā rindkopā šis iemesls skaidri un gaiši tiek atklāts un nosaukts vārdā – Krievijas uzsāktais karš Ukrainā.

Kur finansējumu ieguldīt?

"REPowerEU" plāns no jaunizveidotās 20 miljardu eiro dotāciju jeb neatmaksājamo grantu aploksnes ES dalībvalstīm Latvijai paredz aptuveni 124 miljonus eiro lielu atbalstu. Valdībai nebūs daudz laika mīņāties uz vietas ar ANM plāna papildināšanu atbilstoši "REPowerEU" prasībām, jo Eiropas Komisijas (EK) nodrošinātais finansējums ir jāpiesaista līdz 2026. gada beigām. Vēl jo vairāk – klimatam mazāk labvēlīgiem projektiem, piemēram, tādiem, kas saistīti ar gāzes, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes (LNG), infrastruktūras uzlabošanu, līdz 2026. gada beigām būs jābūt pabeigtiem un funkcionējošiem, ja ir vēlme tos ietvert "REPowerEU" atbalstā. Tā ir zināma uzvara, kas gūta pārrunu procesā, jo sākotnēji Eiropas "zaļie" vēlējās gāzes infrastruktūru, nemaz nerunājot par naftu, no atbalsta izslēgt.

Jāpiebilst gan, ka Eiropas Komisija pārrunu laikā skaidri norādīja, ka nepieļaus LNG termināļu pārprodukciju Eiropas reģionos, kas, saprotams, varētu veidot iesaldētus aktīvus infrastruktūrā un kam vairs nebūtu būtiskas ietekmes uz tirgus cenas samazinājumu. Tādējādi ES dalībvalstīm jāsaprot, ka katrs LNG projekta pieprasījums tiks ļoti strikti vērtēts. Kaut kas liek domāt, ka šādu brīdinājumu LNG termināļa kontekstā ir saņēmusi arī Latvija.

Aizdevumiem ir nosacījumi – tātad atsakāmies?

Koalīcijas veidošanas procesā īpaši uzsvēru nepieciešamību iekļaut valdības prioritāšu sarakstā arī "REPowerEU" enerģētikas politiku. Koalīcijas partnerus izdevās pierunāt, un tas ir noticis. Tomēr vienlaikus neatbildēts jautājums ir par Finanšu ministrijas nostāju attiecībā uz līdztekus Atveseļošanas un noturības mehānismam piedāvāto aizdevumu programmu, kas līdz ar "REPowerEU" stāšanos spēkā ir vēl paplašināta. Toreiz, ANM plāna veidošanas laikā, ministrijas galvenais arguments, lai neaizņemtos ES nodrošinātos (attiecīgi lētos) aizdevumus, bija tāds, ka Latvija tobrīd varēja pati aizņemties finanšu tirgos samērā lētu naudu. Taču bija jāparedz, ka zemu aizdevumu procentlikmju laikmets agrāk vai vēlāk beigsies. Tas nu ir noticis.

Jāņem vērā, ka pagājušajā mēnesī Valsts kase emitējusi piecu gadu eiroobligācijas ar 3,5% lielu kupona maksājuma likmi (lai arī tas ir mazliet mazāk nekā iepriekšējā emitēšanas reizē), tātad investori Latvijai aizdod naudu dārgāk nekā, piemēram, Spānijai, kas ierasti ir izcēlusies ar visai augstu risku. Tātad Latvijas obligāciju pievilcīgumu investoru acīs ietekmē arī ģeopolitiskie riski.

Laika ir maz. Formāli valdībai ir jāizsaka vēlme par iesaistīšanos aizdevumu programmā (kas atļautu aizņemties naudu līdz 6,8% no IKP) 30 dienu laikā no "REPowerEU" regulas izsludināšanas brīža. Oficiāli pieteikšanās aizdevumiem beidzas šā gada augustā – pēc sešiem mēnešiem. Ņemot vērā, ka ir bijis laiks sagatavoties vairākus gadus, valdībai būtu jābūt jau izstrādātai skaidrai stratēģijai un attiecīgam pamatojumam, ja arī šajos jaunajos apstākļos ES valstu garantētie ilgtermiņa aizdevumi Latvijai nav interesanti.

Neatkarīgi no tā, kādu aizdevumu stratēģiju ministrija plāno īstenot, jāuzsver, ka nozaru pārstāvjiem, sociālajiem partneriem un citām iesaistītajām pusēm būtu pēdējais brīdis vērsties pie Finanšu ministrijas un piedalīties konsultāciju procesā par iespējām attīstīt un veicināt Latvijas enerģētisko drošību visplašākajā kontekstā. Lai nenotiek kā iepriekš, kad bijām spiesti pārskatīt Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu. Turklāt "REPowerEU" regulā ir noteikts, ka valdībai ir pienākums ziņot par konsultāciju procesa rezultātiem.

Vai inflācija apēdīs "REPowerEU" un Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu?

Tā kā biju iesaistīts kā ēnu referents arī apjomīgās ANM regulas izveidē, kuras kontekstā nācās cīnīties par izdevīgākiem nosacījumiem ne tikai Briselē, bet, kas pārsteidzoši, arī Latvijā, īsi pēc tās stāšanās spēkā sāku gan darba grupās ar Eiropas Komisijas ierēdņiem, gan individuālā saziņā ar komisāriem norādīt uz draudošajiem riskiem. Arī labu laiku pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad jau bija nojaušami pirmie būtiskas inflācijas draudi, tobrīd vienīgais atkal un atkal vērsu atbildīgo ierēdņu un deputātu uzmanību uz to, ka inflācija draud būtiski ierobežot dalībvalstu apņemšanos īstenot iepriekš saskaņotos ANM plānus atbilstoši to iecenotajām investīciju izmaksām.

Plānu iespējamie labojumi sākotnējā likumā bija iestrādāti visai nenoteikti. Eiropas Komisija par katru cenu nevēlējās riskēt atvērt Pandoras lādi, ja pēkšņi būtu jāapstiprina virkne plānu, kuru ietvaros dalībvalstis būtiski samazinātu veikto reformu un investīciju projektu daudzumu. Taču tieši tas ir noticis.

Tādējādi esmu gandarīts, ka izdevās likuma galīgajā versijā panākt Eiropas Parlamenta vairākuma atbalstu, tostarp manis aizstāvētajam labojumam, kas ne tikai "REPowerEU" plāna, bet arī jau apstiprinātā ANM investīciju plāna kontekstā ļaus nepieciešamības gadījumā šo potenciālo risku mazināt. Proti, Eiropas Komisijai, vērtējot potenciālos dalībvalstu plānu labojumus, būs jāņem vērā nesenie ģeopolitiskie izaicinājumi, energoresursu un arī būvniecības izejmateriālu cenu pieaugums kā objektīvi iemesli, uz kuru pamata plānus varētu labot. Tas, lai arī nedaudz, bet vajadzības gadījumā spēs palīdzēt arī Latvijai, kura diemžēl īpašu uzsvaru ANM plānā lika uz būvniecību, pamatojoties uz pirmsinflācijas būvniecības izmaksām.

Karš pie Eiropas robežām, energoresursu cenu kāpums, ekonomiskā nestabilitāte – tie ir izaicinājumi visai Eiropai kopumā un katrai dalībvalstij atsevišķi. Kā mēs spēsim tos pārvarēt – tas ir atkarīgs gan no kopējās Eiropas politikas, gan no nacionālā līmenī pieņemtiem lēmumiem. "REPowerEU" un Atveseļošanas un noturības mehānisms ir Eiropas piedāvātie instrumenti problēmu risināšanai, bet tas, cik veiksmīgi Latvija spēs tos izmantot, ir mūsu pašu ziņā. Ceru, ka manis aprakstītie piemēri palīdzēs valdībai izvairīties no kļūdām, nopietni, nevis tikai formāli izvērtējot gan aizņēmumu iespējas, gan "REPowerEU" pieejamos līdzekļus – 124 miljonus eiro –, lai gudri nodrošinātu Latvijas izaugsmi un enerģētisko drošību ilgtermiņā.