Roberts Zīle: Jauna (?) Eiropa: Kur un cik patiesi virzāmies  (80)

Pārmantojot finanšu pakalpojumu politiku, jādomā, ka viņam izdosies stiprināt ES finanšu sistēmu, gan reaģējot un satricinājumiem, gan uz ekonomisko tempu bremzēšanos. Zīmīgi, ka tikai viņš un cita izpildvietniece Margrēte Vestagere ir vienīgie no Junkera komisijas, kuri saglabās to pašu ģenerāldirektorātu (faktiski ministriju) atbalstu kā iepriekš.

Vienlaikus jāsaka, ka, analizējot jaunās komisijas sastāvu, ir redzama fon der Leienas izteikti politiskā amatu sadale, kas šķiet radīta vienā vai divās galvaspilsētās, pēc tam taktiski pieslīpējot ar pārejām. Tā, piemēram, Polijai par pēdējā brīža glābjošo atbalstu fon der Leienai EP balsojumā iedalīts viņiem būtiskais lauksaimniecības portfelis. Savukārt Rumānijai ticis izaicinošais transporta portfelis, kur saglabāt Austrumeiropas valstu intereses vienai no jaunākajām ES dalībvalstīm cīņā ar Rietumeiropu tirgus pieejas jautājumos būs ļoti grūti. Turklāt nešaubos, ka šajā gadījumā Rietumvalstu valūta – Šengenas dāvana Rumānijai – būs īpaši vērtīga, lai Rietumeiropa transporta politikā tomēr censtos panākt savu, piemēram, skandalozajā Mobilitātes pakotnē.

Ar piesardzīgu optimismu raugos uz Baltijas valstīm ģeopolitiski svarīgo enerģētikas portfeli, kurš iedalīts jaunajai Igaunijas komisāra amata kandidātei, lai gan par to būs jāpārliecinās darbībā, jo viņa jau šobrīd paspējusi nokļūt EP krustugunīs, vēloties ieņemt amatu "pāragri" uz dažām nedēļām iepriekšējā Igaunijas komisāra vietā (ar no tā izrietošiem finansiāliem labumiem).

Krietni paredzamāks ir bijušās EP deputātes un Makrona valdības sabiedrotās, Francijas komisāres Silvijas Gulāras amats (kurai Makrona pirmajā valdībā jau pēc dažām nedēļām nācās pamest aizsardzības ministres amatu dēļ pārkāpumiem finanšu jomā, kad viņa vēl bija Eiropas Parlamenta deputāte). Viņa veidos jaunos Eiropas uzņēmumu "čempionus", atbildot par rūpniecības, iekšējā tirgus un digitālā tirgus jautājumiem, kā arī vadīs kosmosa un aizsardzības rūpniecības ģenerāldirektorātu. Kā redzams, Makrona uzticība Gulārai nekur nav zudusi, jo citādi šāds megaportfelis nebūtu sakomplektēts. Lielā mērā šī portfeļa sastāvs parāda viņai "izvirzītos" uzdevumus.

Visbeidzot ir jāpiemin arī Franss Timermans, kuru Saskaņas atbalstītājiem Rīgā būtu jāzina gana labi. Viņš kā izpildvietnieks koordinēs darbu pie Eiropas zaļā kursa. Tas viss būtu labi, taču, paturot prātā jaunos EK vadmotīvus, būtībā zem zaļā kursa politiski ES nākotnē varēs aiz rokas aizķert teju visu – gan uzņēmējdarbību, gan transportu un tirdzniecību, un, kā nesen tapa zināms, arī Eiropas Centrālo banku un finanses. Šķiet, ka šobrīd nav iespējams zaudēt politisko popularitāti, piesaucot zaļo kursu biežāk nekā nepieciešams. Taču tā sekas ir redzamas jau šobrīd.

Eiropas parlamenta prezidentu konference Helsinkos. Par likuma varu, mežu ugunsgrēkiem un tukšām "fūrēm"

Pagājušās nedēļas nogalē EP priekšsēdētājs un politisko grupu (frakciju) vadītāji Helsinkos tikās ar Somijas valdību tā dēvētajā EP Prezidentu konferencē, lai pārrunātu Somijas prezidentūras prioritātes. Man kā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas pirmajam viceprezidentam bija iespēja šajā sanāksmē pārstāvēt savu politisko grupu, kurā ir 62 EP deputāti. Jāpiebilst, ka esmu vienīgais Latvijas pārstāvis, kurš ir piedalījies EP Prezidentu konferencēs arī citu valstu prezidentūras laikā.

Jaunajā EP sasaukumā ir teju divas trešdaļas jaunu deputātu, un iezīmējas izteikts kreisais un zaļo populisms. Arī Somijā ir kreiso valdība, un piektdien notikušajā konferencē iezīmējās tas pats politiskais kurss, kas ļauj izdarīt zināmus secinājumus.

Divkosība likuma varas piesaukšanā

Sarunās ar Somijas valdību izbrīnīja tas, ka likuma varas tēze tika izteikta kā pirmā prioritāte Somijas prezidentūrai. Respektīvi, ir vēlme cīnīties pret Ungārijas un Polijas valdībām, bet neredzēt citus gadījumus, kad likuma vara netiek ievērota, par ko es arī runāju šajā sanāksmē. Somi vēlas panākt to, ka likuma varas neievērošana tiek sasaistīta ar finansējuma atņemšanu. Proti, nedot ungāriem un poļiem nākamajā septiņgadē Eiropas naudu, ja viņi nemainīsies. Tā teikt, sodīt ar eiro. Tādā veidā Ungārijas un Polijas pilsoņi tiks sodīti par nepareizu izvēli vēlēšanās.

Taču citos gadījumos "likuma varas" vājums vai apzināta likuma neievērošana tiek noklusēta. Es runāju par to, ka Stabilitātes un izaugsmes pakts un nesen pieņemtie dažādie "divpaku" un "sešpaku" noteikumi veido likuma bāzi visām ES dalībvalstīm makroekonomiskā sabalansējuma un it īpaši budžeta deficīta prasībām. Arī mēs krīzes laikā šīs prasības ievērojām, veidojot Latvijas valsts budžetu. Vairums ES un it īpaši Eirozonas valstu ir spiestas ievērot šīs prasības. Taču pret dažām prasībās tiek lietota "elastība", tas ir, tās var pārkāpt šīs prasības. Ja pavisam nesen vēl Itālijas valdību vēl nedaudz "mocīja", tad pēc sliktā puiša Salvīni padzīšanas kreisi populistiskā valdība var rēķināties, ka 23 miljardi eiro samazinājums nākamā gada budžetā netiks pieprasīts. Balva par pareizu politisku izvēli būs atkāpe no prasībām. Šobrīd Itālijas valdībai būtu jāsamazina budžeta deficīts, bet viņi pilnā apmērā acīmredzot neplāno to darīt. Arī Francija pārkāpusi ES likumus attiecībā uz budžetu, piešķirot desmitiem miljardu tā sauktajām dzeltenajām vestēm. Bet šajos gadījumos visi klusē.

Zaļā politika. Velns slēpjas detaļās

Nenoliedzami jaunajā EP sastāvā zaļās idejas ir stipri nostiprinājušās, tas izpaužas arī jaunās EK vadītājas fon der Leienas piedāvājumā, kas pēc būtības ir labi, jo klimata izmaiņas ir acīmredzamas un ar tām ir jācīnās. Arī Somijas prezidentūrai tā ir viena no prioritātēm. Bet velns slēpjas detaļās. Jautājums ir par to, ko ES politiķi šajā jomā redz un uz ko piever acis. Zaļo ideju aizstāvji piesauc Amazones mežu ugunsgrēkus, bet klusē par ugunsgrēkiem Sibīrijas mežos.

Tāpat neviens nesatraucas, ka Eiropas enerģētikas tirgū tiek tirgota elektroenerģija no Krievijas, Baltkrievijas un citām trešajām valstīm, kas tiek ražota, nemaksājot par CO2 izmešiem un neievērojot citus ar klimatu saistītus noteikumus, kas ir spēkā Eiropā. Neviens neuztraucas par to, cik videi "draudzīgi" tiek un tiks iegūta gāze pa abiem Nordstream gāzes vadiem. Kur nu vēl šiem energoresursiem no trešajām valstīm uzlikt fon der Laijenas piedāvāto "oglekļa robežnodokli" tāpat kā citām precēm! Arī par nesen uzbūvēto Astravjecas AES vai Krievijas peldošo AES, kas rada cita veida draudus, EP neviens nerunā.

Vēl viens piemērs saistīts ar tā saukto Mobilitātes pakotni – noteikumu kompleksu, kas attiecas uz kravas pārvadājumiem ES. Šobrīd tajā iestrādāta norma, kas paredz, ka jebkurai kravas automašīnai kaut vai tukšai būtu jāatgriežas savā mītnes valstī katru trešo nedēļu. Piemēram, no Vācijas, Francijas vai Spānijas līdz Somijai tie ir vairāki tūkstoši kilometru. Patiesībā tās ir nevis rūpes par autovadītāju labklājību, bet gan Rietumeiropas valstu protekcionisms, vēloties izdzīt Austrumeiropas valstu autopārvadātājus no sava tirgus. Šajā gadījumā tas kaitējums videi bez jebkāda ekonomiska ieguvuma.

Latvijas intereses – lauksaimniecība un Rail Baltica

Somijas prezidentūrai viena no prioritātēm ir arī sarunu noslēgšana par ES daudzgadu budžetu no 2021. līdz 2027.gadam. Visticamāk, ka Somijas prezidentūras laikā sarunas netiks pabeigtas, taču zināmi sektoru lēmumi tiks pieņemti. Tas nozīmē, ka mums gan padomē, gan parlamentā katrā brīdī ir jārod iespēja gan dot pretsparu, kad politikas virziens tiek mainīts mums nelabvēlīgā gultnē, gan rast argumentāciju par labu mūsu interesēm nākamajā septiņgadē. Latvijas interesēs ir nepieļaut kardinālu reformu lauksaimniecībā, par ko arvien vairāk runā. Skaidrs, ka ir jādomā zaļāk, bet nevar no Briseles strauji mainīt visu lauksaimniecības sistēmu. Eiropa ir tik dažāda daudzos aspektos, kas ietekmē lauksaimniecību vienā vai otrā dalībvalstī.

Un kas gan labāk kā mēs paši Latvijā radīsim labāko sabalansējumu resursiem kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros. Mēs somiem novēlam saprātīgu pieeju šiem jautājumiem, lai ES nezaudētu konkurētspēju lauksaimnieciskajā ražošanā. Tas novestu pie arvien pieaugoša protekcionisma Eiropas Savienībā, ko mēs dažos gadījumos redzam jau šobrīd. Piemērs tam ir pavisam svaigs - lielākie ES liellopu gaļas ražotāji, piemēram, Francija un Beļģija, saprot, ka viņu gaļa būs dārgāka un, iespējams, mazāk kvalitatīva nekā gaļa no Brazīlijas, Argentīnas un Urugvajas, tādēļ Brīvās tirdzniecības līguma ratifikācijas aizkavēšanai ar šīm valstīm par ieganstu noder arī Brazīlijas ugunsgrēki.

Tāpat sarunās ar Somijas valdību vēlreiz uzsvēru, cik svarīgi būtu pabeigt mūsu reģionā lielāko transporta projektu - Rail Baltica, un Somija parādīja labu izpratni par šo jautājumu. Jāpiebilst, ka runa nav par tuneli zem Somu līča starp Tallinu un Helsinkiem (par investoru riskiem varat lasīt nesenās Re:Baltica publikācijās). Tunelis nav daļa Rail Baltica projekta, kas paredz ātrvilciena savienojumu maršrutā Tallina -Rīga -Kauņa – Varšava.