Praksē tas nozīmē to, ka vēl joprojām pastāv iespēja jebkuram dzīvokļu īpašumos nesadalītas daudzdzīvokļu mājas (piemēram, Rīgas centrā ir daudz dzīvojamo māju, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos) kopīpašniekam celt prasību tiesā par kopīpašuma izbeigšanu, kas var novest pie visas daudzdzīvokļu mājas pārdošanas izsolē. Savukārt juridiski pretprasība nevar būt mājas sadalīšana dzīvokļu īpašumos, jo Civillikuma 1075. pantā šobrīd šāds kopīpašuma izbeigšanas veids nav noteikts.
Rakstā norādīju, ka pastāvošo problēmu, ka jebkuras dzīvokļu īpašumos nesadalītas daudzdzīvokļu mājas kopīpašums var tikt izbeigts, pārdodot māju izsolē, likumdošanas ceļā varētu viegli atrisināt. Proti, Civillikuma 1075. pantā nosakot, ka kopīpašums daudzdzīvokļu mājās izbeidzams, sadalot daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašumos. Šāds neliels Civillikuma grozījums ļautu novērst netaisnīgo situāciju, ka dzīvokļu īpašumos nesadalītu daudzdzīvokļu ēku kopīpašnieki, kas lieto noteiktus dzīvokļus, var zaudēt savu kopīpašumu un tikt izlikti no lietošanā nodotajiem dzīvokļiem, ja kāds cits kopīpašnieks nolemj celt prasību tiesā par kopīpašuma izbeigšanu.
Kopš minētā raksta publicēšanas ledus ir sakustējies.
Pirmkārt, Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 17.12.2019. spriedumā lietā Nr. C04169414, SKC-259/2019 norādīja, ka "Civillikuma 1. pantā ietvertais labas ticības princips kā tiesību normu piemērošanas un tiesisko attiecību vērtēšanas kritērijs ir ņemams vērā kopīpašuma izbeigšanas lietās". Prasība par kopīpašuma izbeigšanu šajā lietā bija celta par nekustamo īpašumu, kura sastāvā bija zemesgabals un namīpašums – divas dzīvojamās ēkas un četras palīgēkas. Spriedumā ir šāds būtisks secinājums: "Senāta ieskatā Civillikuma 1074. un 1075. panta mērķim neatbilst tāds kopīpašuma dalīšanas rezultāts, kad pēc kopīpašuma 1/90 domājamās daļas īpašnieces prasības pārējo 89/90 domājamo daļu īpašnieki (kuriem no viņu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ ir liegta iespēja novērst dzimtas īpašuma pārdošanu izsolē) piespiedu kārtā zaudē savu līdzšinējo dzīvesvietu un ir spiesti nodoties jaunas mājvietas meklēšanai."
Pēc Senāta sprieduma ir būtiski mainījusies tiesiskā izpratne par kopīpašuma izbeigšanas obligātumu un labas ticības principa ievērošanu kopīpašuma izbeigšanas strīdos. Ja pirms sprieduma kopīpašuma izbeigšanas strīdos (tajā skaitā attiecībā uz daudzdzīvokļu mājām) bija augsta varbūtība netaisnīgam kopīpašuma izbeigšanas rezultātam (piemēram, pārdodot daudzdzīvokļu māju izsolē un izliekot kopīpašniekus no tās), tad pēc Senāta sprieduma šī varbūtība ir būtiski samazinājusies. Zemāku instanču tiesām minētā sprieduma atziņas ir saistošas, jo, piemērojot tiesību normas, tiesām ir jāņem vērā judikatūra.
Otrkārt, vienlaicīgi ar sprieduma taisīšanu Senāts pieņēma blakus lēmumu, kurā cita starpā norādīja: "Senāta ieskatā ir jāpārskata Civillikuma 1075. panta regulējums attiecībā uz kopīpašuma izbeigšanas veidiem un jāpilnveido atbilstoši mūsdienu situācijai, apsverot, piemēram, ka gadījumā, ja kopīpašuma priekšmets ir daudzdzīvokļu māja, tad viens no kopīpašuma izbeigšanas veidiem varētu būt sadalīšana dzīvokļu īpašumos, jo arī tādējādi kopīpašums tā klasiskajā – Civillikuma 1067. panta – izpratnē tiktu izbeigts [..].
Turklāt būtu jāapsver iespēja noteikt tiesām tiesības vienlaikus piemērot dažādus kopīpašuma izbeigšanas veidus taisnīgai un saprātīgai kopīpašuma izbeigšanai. Šobrīd likumā paredzēta iespēja piemērot tikai vienu no Civillikuma 1075. panta kopīpašuma izbeigšanas veidiem."
Ar blakus lēmumu Senāts cita starpā nolēma darīt zināmu Latvijas Republikas Saeimai, Valsts prezidentam un Ministru kabinetam par Civillikuma 1075. panta neatbilstību mūsdienu apstākļiem, neparedzot atbilstošus kopīpašuma dalīšanas veidus. Jānorāda, ka šāda veida blakus lēmumi nav ierasta Senāta prakse.
Treškārt, ņemot vērā Senāta blakus lēmumā norādīto, 04.02.2020. Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē tika panākta vienošanās, ka Tieslietu ministrija izveidos ekspertu darba grupu, lai risinātu jautājumu par kopīpašuma izbeigšanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu.
Ekspertu darba grupas darbs rezultējās ar vairākiem priekšlikumiem Civillikuma 1074. un 1075. panta grozījumiem. Cita starpā ir izstrādāts priekšlikums Civillikuma 1075. pantu papildināt ar vēl vienu kopīpašuma izbeigšanas veidu – dzīvojamās mājas sadalīšanu dzīvokļu īpašumos. Priekšlikumā ir paredzēts, ka, izbeidzot kopīpašumu dzīvojamai mājai, priekšroka dodama dzīvojamās mājas sadalīšanai dzīvokļu īpašumos. Citus kopīpašuma izbeigšanas veidus plānots piemērot tikai tad, ja dzīvojamās mājas sadale dzīvokļu īpašumos nav iespējama.
15.09.2020. Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē tika izskatīti Tieslietu ministrijas izveidotās ekspertu darba grupas sagatavotie Civillikuma grozījumi, ko apakškomisijas deputāti konceptuāli atbalstīja, tajā skaitā to virzīšanu izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā. Apakškomisijas deputāti aicināja Tieslietu ministriju pilnveidot izstrādātos Civillikuma grozījumus attiecībā uz atsevišķiem diskutējamiem jautājumiem. Jācer, ka likumprojekts tuvākā nākotnē tiks precizēts un tiks atbalstīts Saeimas Juridiskajā komisijā, lai Civillikuma grozījumus varētu pieņemt Saeimā.
Nākamajā rakstā tiks apskatīta daudzdzīvokļu māju sadalīšana dzīvokļu īpašumos atbilstoši šobrīd spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam. Proti, tiks apskatīti ieguvumi no daudzdzīvokļu māju sadalīšanas dzīvokļu īpašumos, kā arī aplūkota tēma, kādas ir kopīpašnieku iespējas sadalīt daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašumos labprātīgi vai tiesas ceļā.
Rakstā ir pausts autora personīgais viedoklis, kas nav uzskatāms par juridisko konsultāciju vai juridiskās palīdzības sniegšanu, un tas autoram nerada juridiskas saistības pret raksta lasītājiem.