Politiķi uzskatīja par iespējamu nepildīt pašu pieņemto likumu par mediķu algu pieaugumu, pacientu mirstības aspektā Latvija ir Eiropas "čempione", mūsu valsts iedzīvotāji vidēji dzīvo par gandrīz 10 gadiem īsāku mūžu nekā cilvēki citās Eiropas Savienības valstīs. Šie fakti tūkstošiem reižu ir minēti, politiķi un eksperti tos zina ļoti labi un spēj atkārtot pat nakts vidū.
Tajā pašā laikā ēnu ekonomikas apjomi ietiepīgi nesamazinās un ir par kārtu lielāki nekā Igaunijā un Lietuvā, nodokļu parādi sasniedz astronomiskas summas, katru gadu Valsts ieņēmumu dienests neatgūstamajos nodokļu parādos noraksta simtiem miljonu eiro. Arī šie fakti ir vispārzināmi. Tādējādi var secināt, ka šī situācija ir ērta daudziem, bet, pirmkārt, politiķiem, kuri ierastā liekulībā sola, ka būs nauda mediķu algām un jaunām zālēm pacientiem. Citi politiķi tikpat liekulīgi grib veicināt darba emigrantu atgriešanos Latvijā, acīmredzot ticot, ka ārzemēs latvieši nelasa avīzes un nezina, cik katastrofāla ir sociālās drošības un veselības aprūpes situācija.
Izvēle ir vienkārša – ļauties, lai straume nes uz vēl lielāku katastrofu veselības aprūpē, vai arī piedāvāt risinājumus situācijas uzlabošanai un konstruktīvi meklēt papildu naudas avotus pacientu – tātad mūsu visu – ārstēšanai. Šiem tematiem pievēršamies arī trīs augstskolas RISEBA rīkotajās konferencēs, kuru referentiem, ekspertiem un sabiedriskajām organizācijām izsakām pateicību par aktīvu līdzdalību.
Iespējamie papildu naudas avoti ir vairāki – tā saucamo mikronodokļu reforma, "zaļie" nodokļi, ēnu ekonomikas apkarošana un citi. Uzsverot papildu finanšu resursu nepieciešamību, es šeit neignorēju plašās reformas, kas veselības sistēmā vajadzīgas augstākai efektivitātei. Kā visas sistēmiskas reformas, arī reformas veselības sektorā prasīs ilgāku laiku, jo tām ir pretestība un nekad viss uzreiz neizdodas vislabākajā veidā.
Ka ārsts es situāciju ar finansēšanu veselības aprūpei un ieteikumiem reformēt, lai efektīvāk izmantotu līdzekļus, salīdzinu ar noasiņojošu pacientu. Cilvēka organismā normāli ir no 4,5 līdz 5,5 litriem asiņu. Taču, ja, strauji tās zaudējot, palikuši tikai 2,5 litri, nekāda ārstēšana nebūs efektīva, ja ar steigu neatjaunosim asins apjomu. Mēs pat neredzēsim, kur asiņo, jo asinsspiediens būs ārkārtīgi zems.
Lāpīsimies vai risināsim?
Mikronodokļu palielināšana dod ļoti nelielus ienākumus, "zaļie" nodokļi vēl ir analizējami un, visticamāk, tuvā perspektīvā nedos lielus papildu ieņēmumus. Nav arī pārāk lielas ticības, ka no ēnu ekonomikas izdosies iegūt ļoti ievērojamu nomaksāto nodokļu apjomu. Paralēli ir vajadzīga ne tikai caurumu lāpīšana, bet arī nepieciešams risinājums ar lielāku fiskālo efektu. Iedarbīgs risinājums būtu pakāpeniski palielināt nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šobrīd nodokļu slogs no IKP Latvijā ir viens no zemākajiem ES, un tas ir lēnām krītošs, sasniedzot 31,4%. Valdošās koalīcijas pēdējo gadu laikā vairākkārt ir solījušas šo īpatsvaru palielināt vismaz līdz 33%. Šeit slēpjas patiešām jau taustāms papildu budžets pacientu labākai ārstēšanai. Ir vairāk nekā skaidrs, ka šis ir komplekss un sarežģīts uzdevums, jo būtu jāmeklē līdzsvars daudziem nodokļiem, daļu palielinot, bet daļu samazinot.
Mikronodokļu reforma
Ilgstoši ir lauzti šķēpi par to, vai un kā mainīt daudzos tā sauktos mikronodokļu režīmus. Mērķis ir vienkārši saskatāms – šo nodokļu režīmu lietotājiem ir jāveic lielākas iemaksas sociālajā budžetā. Tas atjaunotu godīgumu, jo šobrīd "parastajā" nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji veic ievērojami lielākas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jeb, vienkāršiem vārdiem runājot, maksā lielāku sociālo nodokli. Tas nav godīgi. Šīs izmaiņas ir viens papildu naudas avots, tomēr tas ir samērā neliels un būtiski nerisina samilzušās problēmas pacientu aprūpē. Lemjot par tā saukto mikronodokļu reformu, proti, par sociālā nodokļa paaugstināšanu daļai darba ņēmēju, ir jārisina vēl viens paralēls uzdevums – valstij nepieciešams viens vai divi tā sauktie atvieglotie nodokļu režīmi, kas piemērojami ļoti neliela ienākuma uzņēmumiem ar vienu vai diviem darbiniekiem atsevišķos uzņēmējdarbības sektoros, piemēram, skaistumkopšanā, pasažieru pārvadājumos, sezonālajā lauksaimniecībā.
Ēnu ekonomikas resursi
Fakts, ka ilgus gadus ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir stabili nemainīgs, neliecina par labu nodokļu politikas kvalitātei, bet apliecina ēnu ekonomikas dziļās, noturīgās saknes un spēku. Rīcība ēnu ekonomikas apkarošanā ir vāja, maz redzama, maz jūtama un ar zemu iedarbību. Pēdējo pāris gadu laikā vairāki ekonomikas sektori ir diezgan dzirdami piedāvājuši savas receptes ēnu ekonomikas apkarošanai. Tas attiecas uz būvniecības nozari, kas, investējot lielu enerģiju, sāk ieviest ģenerālvienošanos attiecībā uz algu lielumu un nodokļu nomaksu. Risinājumus piedāvājuši arī automašīnu tirgotāji, apsardzes nozare. Iespējams, šo sektoru piedāvātie instrumenti vēl ir pieskaņojami, tomēr tie ir solījuši desmitiem miljonu papildu nodokļu naudas. Zinot, ka Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir ļoti labi informācijas analīzes instrumenti, ikviens no mums varētu sagaidīt ne tikai aktīvu rīcību, bet, galvenais, ienākumiem bagātu rīcību, kas budžetā ienestu ievērojamus nodokļu resursus.
"Zaļie" nodokļi
Vēl viens avots, lai iegūtu papildu naudu veselības un sociālajai aprūpei, varētu būt lielāki nodokļi vides piesārņojumam. Ar jēdzienu "vides piesārņojums" mūsdienās saprot gan siltumnīcefekta gāzu emisijas, gan gaisa piesārņojumu, gan arī atkritumu, īpaši plastmasas, nepietiekamu pārstrādi, kā arī citus. Temats par to, vai un cik lielus nodokļus uzlikt vides piesārņotājiem, ir "uz galda". Tas lielā mērā ir pretrunīgs un prasīs ilgāku laiku diskusijai, lai mēs kopā ar ūdeni neizlietu arī bērnu. Tomēr, globāli raugoties, vides piesārņojumam "draud" lielāki nodokļi, bet svarīgi arī atbildēt uz jautājumu, cik ātri un tieši cik lielāki. Turklāt valdībai (kopā ar ES institūcijām) jādomā par tādiem finanšu instrumentiem, kas veicinātu videi draudzīgas uzņēmējdarbības straujāku attīstību. Atšķirībā no ēnu ekonomikas, kurā slēpjas daudzi desmiti miljonu eiro, kurus varētu novirzīt pacientu ārstēšanai, šie – tā sauktie "zaļie" – nodokļi ir finansiāli mazāk ietilpīgi, un to pielietojumu nepieciešams uzmanīgi apdomāt.
Politiķiem būs jāizvēlas efektīvākie risinājumi papildu līdzekļu iegūšanai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu veselības aprūpes un sociālās drošības sistēmu.