Pirms kāda gada es kārtējo reizi mainīju darbu un pārcēlos uz jaunu dzīvesvietu prestižā vietā, labi iekoptā mājā ar pagalmu un skatu uz parku. Kaimiņi bija pieklājīgi un laipni, satiekoties sveicināja un smaidīja – "jaunie profesionāļi", tā man teica cilvēks, kurš izīrēja māju. Drīz pēc tam es pamanīju, ka pastkastītē saņemu vēstules, kas adresētas citai sievietei.

Dažas no tām bija bukleti un avīzes, drukātas uz plāna krītpapīra, citas bija slēgtās lakoniskās aploksnēs ar atpakaļadreses zīmodziņu "Saentoloģijas centrs" un ar roku rakstītu adresi. Rokraksts bija plašs un atbrīvots, taču visai grūti salasāms. Sieviete, kuras vārdu es izlasīju uz aploksnes, acīmredzot dzīvojusi šajā mājā kaut kad agrāk. Es apjautājos kaimiņiem un mājas saimniekam, neviens īsti nevarēja atcerēties, kas viņa bija un kurp pārcēlusies. Meklēšana internetā arī nepalīdzēja – personu ar līdzīgiem vārdiem un uzvārdiem bija daudz. Es mēģināju uzminēt, aptuveni atsijājot cilvēkus pēc vecuma un nodarbošanās. Tad kādā mājaslapā es atradu vientuļu fotogrāfiju – tā bija sieviete apmēram 35 gadu vecumā pie jaunas un dārgas automašīnas stūres, viņa lūkojās pār plecu, atmetusi galvu atpakaļ, un saspringti smaidīja, atsedzot skatam nevainojami baltu un līdzenu zobu rindu. Bukletos, ko saņēmu pastkastītē, bija redzami tieši tādi paši skatieni. Veiksmes stāsti.

Bukleti un informatīvās lapiņas, kas pildīja manu pastkastīti, saturēja nelielus rakstus par "aktuālām tēmām", pilnus neizprotamiem terminiem. Vēl bija daudz smaidošu cilvēku, kas turēja rokās milzīgus ierāmētus diplomus par to, ka sasnieguši "klīra" statusu vai kādu OT līmeni. Taču lielāko daļu lappušu aizņēma sludinājumi par gaidāmiem kursiem, konferencēm un kongresiem, kā arī reklāmas, kas aicināja iegādāties jaunāko e-metra modeli un dažādus Rona Habarda lekciju ierakstus audiokasetēs vai grāmatās. Cenas bija pieminētas tikai pasūtījuma veidlapās un bija neticami augstas. Es apstaigāju garīgās literatūras grāmatu veikalus un neatradu tajos nevienu Rona Habarda sacerējumu.

Saentoloģijas baznīca ir hierarhiski strukturēta vispasaules organizācija, kuras darbības pamatā ir Laionela Rona Habarda izstrādātā cilvēka pilnveidošanas sistēma. Tās sākums meklējams 1949. gadā, kad amerikāņu žurnālā "Ceļotāju klubs" parādījās viņa raksts "Terra incognita: prāts". Gadu vēlāk tiek izdota pirmā grāmata par dianētiku – ķermeņa un gara uzlabošanas metodi, kas pēc paša Habarda vārdiem ir izārstējusi viņu no kara laikā iegūtā redzes zuduma.

Jau ar pirmo grāmatu Habards ievieš īpašu terminoloģiju, kas tekstu pārvērš par nejaušam lasītājam nesaprotamu vārdu savienojumu, savukārt apmācības process jebkurā stadijā sākas ar vārdu nozīmju noskaidrošanu. Principā tas nav nekas slepens – parasto vārdu nozīmes atrodamas vārdnīcās, bet speciālo dianētikas terminu skaidrojumi – glosārijā jebkuras grāmatas beigās. Taču Habards saskatīja īpašu psiholoģisku jēgu tajā, lai skolnieks notic, ka neko nesaprot un sāk lasīt vēlreiz – vārdu pa vārdam, iedziļinoties katra vārda nozīmē. Tā ir samērā mākslīga metode, jo kopš bērnības mēs esam pieraduši mācīties nevis vārdu, bet teikumu nozīmes. Bērns vispirms saprot, ko ir vēlējies pateikt, un tikai pēc tam, no konteksta, piešķir vārdiem to lietojuma nozīmes. Habards izsit savu mācekļu apziņu no šī ierastā procesa un liek iekalt definīcijas, novedot cilvēkus līdz stāvoklim, kurā viņam sāk šķist, ka pazudušas arī visvienkāršāko vārdu nozīmes un tās jāatrod no jauna. Dianētikā valda uzskats, ka cilvēki nesaprot, ko runā, un tas noved pie apziņas un ķermeņa slimībām. Habards paziņo, ka 70 procenti slimību ir psihosomatiskas izcelsmes un no tām iespējams atbrīvoties ar dianētikas palīdzību.

No psihoanalīzes Habards ir aizguvis ideju par to, ka cilvēka šībrīža problēmas ir meklējamas agrākos traumatiskos pārdzīvojumos, ko viņš pat īsti vairs neatceras. Šīs traumas ir palikušas bezapziņā, taču turpina ietekmēt prāta darbību. Taču atšķirībā no psihoanalītiķa, kurš gadiem ilgi varēja ņemties ap vienu vienīgu traumu, dianētikas adepts rēķinās ar vairākiem simtiem "engrammu", kas saglabājušās kā ieraksti apziņas "engrammu bankā". Katru no tiem nepieciešams pamanīt un neitralizēt "auditinga" procesā. Auditingu jeb uzklausīšanu veic apmācīts "auditors" un šis process nereti ir salīdzināts ar katoļu grēksūdzi – abos gadījumos mērķis ir atbrīvot cilvēku no pagājušu notikumu nastas. Cilvēku, kurš veiksmīgi izgājis auditingu un atbrīvojies no visām engrammām, dēvē par "klīru", atšķirībā no "preklīra", kurā apziņu aptraipa tie vai citi pārdzīvojumi. Lai auditors būtu drošs, ka viss notiek pareizi, izmanto "e-metru", viltīgu ierīci ar vairākiem indikatoriem un regulēšanas slēdžiem, kuras pamatā ir agrīna melu detektora vai, pareizāk sakot, galvanometra elektriskā shēma, bet darbības princips slēpjas cilvēka ķermeņa elektriskās pretestības izmaiņu mērīšanā. Preklīrs sēž iepretim auditoram, saņēmis abās rokās skārda cilindrus, kas veido elektrisko ķēdi aptuveni 0,5 voltu spriegumā.

Atbildot uz auditora jautājumiem, mainās preklīra apziņas stāvoklis, līdz ar to – arī ķermeņa biofiziskie parametri. Vērojot šīs svārstības, auditors var noteikt, kāda ir atbildētāja reakcija. Jaunākais e-metra modelis "Mark Super VII Quantum" (izklausās nedaudz pēc Harija Potera lidojamās slotas) ir paslēpts smalkā futūristiskā korpusā un maksā 5031,50 eiro. Jā, tie ir aptuveni trīsarpus tūkstoši latu. Nav brīnums, ka 1954. gadā Habards sastrīdējās ar elektropsihometra izgudrotāju Volneju Matisonu un paziņoja, ka auditingam nemaz nav nepieciešams izmantot ierīci, kas "nostājas starp auditoru un preklīru, radot atsvešinātības sajūtu. Četrus gadus vēlāk saentologi Dons Brīdings un Džo Volliss izgudroja mazāku, ar baterijām darbināmu modeli, ko Habards pasteidzās patentēt uz sava vārda un turpmāk uzskatīja par neaizvietojamu auditinga laikā.

Klīrēšanas pamatkurss maksā 4625 eiro, Habarda lekciju audio ierakstu komplekts – 2077,75 eiro. No vienas puses, tas būtiski ietekmēja saentoloģijas baznīcas mērķa auditoriju. Tie bija veiksmīgi, pārtikuši uzņēmēji, populāri aktieri un mūziķi, ietekmīgi cilvēki, sabiedrības krējums. No otras puses – iemaksātās summas apjoms iedarbojās tīri psiholoģiski. Pat tad, ja iesācējs nejūtas apmierināts ar saņemto preci, viņam ir žēl ieguldītās naudas un arī kauns atzīties sev pašam, ka ir apvests ap stūri. Tiesa, Saentoloģijas baznīcai ir arī savi atkritēji – neatkarīgie saentologi, kas izgatavo gluži lietojamus e-metrus, kurus iespējams nopirkt par piecdesmit reizes zemāku cenu. Ar tiesas spriedumu 60. gados e-metra lietošana tika klasificēta kā labticīga reliģiska darbība. Habards atklāti atzinis, ka aparāts mērī vienīgi ķermeņa pretestības izmaiņas, kas tiešām brīžiem ir saistītas ar atšķirīgiem prāta stāvokļiem, un ieviesis tam pseidozinātnisku izskaidrojumu, apgalvojot, ka dvēsele ir enerģijas veids, kam piemīt masa gluži tāpat, kā ķermenim, bet auditinga laikā dvēseles klātbūtne preklīra ķermenī palielinās un samazinās, atkarībā no izdzēsto un neizdzēsto engrammu skaita. Un tomēr saentologi piekrīt tiesas spriedumam, kas nostāda viņus vienā līmenī ar kristiešiem, kuri tic asarojošas svētbildes dziednieciskajam spēkam. Pamanījuši acīmredzamu izdevību nemaksāt nodokļus par e-metru pārdošanu (vēl izdevīgāk ir noformēt šo samaksu kā ziedojumu), viņi liek pamatus finanšu struktūrai, kas strādā ar 1000 procentu peļņu.

Izplatot e-metrus, saentologi joprojām lieto tiesas spriedumam atbilstošu, bet nedaudz modificētu brīdinājumu: "Pats par sevi šis e-metrs neko neizdara. Tas ir domāts lietošanai vienīgi Baznīcas priesteru uzraudzībā un Baznīcas ietvaros. Elektrometrs nav medicīniski vai zinātniski spējīgs uzlabot neviena cilvēka veselību vai ķermeņa darbību un paredzēts vienīgi reliģiskiem mērķiem Saentoloģijas baznīcas studentu un priesteru rīcībā."

Tas nekādi nav traucējis e-metra komerciālai popularitātei. Aktieris Džons Travolta, iekļuvis kādā avīzē ar fotogrāfiju, kurā redzams auditinga laikā, paziņoja: "Es lietoju šo ierīci katru dienu un jūtos kā no jauna piedzimis." Un, kā jebkuram komerciāli veiksmīgam produktam, e-metram ir savi kritiķi. Vieni (to skaitā – no saentoloģijas aizgājušais rakstnieks Arnaldo Lerma) apgalvo, ka neliela sprieguma strāvas ietekmē ķermenis pastiprināti izdala endorfīnus, kas izraisa eiforijas stāvokli. Citi piezīmē, ka Saentoloģijas baznīca nespēj atteikties no e-metra lietošanas, jo šīs 5000 dolārus vērtās ierīces izgatavošanai nepieciešamas vien 80 minūtes. Neviens nespētu atteikties.

Kristieši, kas dēvē saentoloģiju par īpaši bīstamu sātanisma paveidu, pamanījuši savdabīgu Habarda attieksmi pret Jēzu Kristu. Cilvēkiem, kas atnākuši uz saentoloģijas centru un interesējas par iespējām sakārtot savu biznesu, ģimenes dzīvi vai tikt vaļā no narkotiku atkarības, mēdz teikt, ka šī ir tikai apziņas pilnveidošanas metode un saentoloģijas sekotājs var saglabāt jebkuru ticību, tai skaitā kristietību, kā uzskatu sistēmu. Pēc pāris nodarbībām adepts var uzzināt, ka Kristus bija parasts cilvēks, kas sasniedzis tikai nedaudz augstāku līmeni par klīru. Jebkurš pirmā līmeņa OT ir jau ticis krietni tālāk. Habarda sacerējumos, kas tiek piedāvāti šī līmeņa studentiem, parādās apgalvojumi: "Eksistē dievi, kas ir augstāki par citiem dieviem." Vai: "Leģenda par Kristu bija pazīstama jau pirms miljons gadiem." Un: "Mums ar Kristu ir kopīgi mērķi – cilvēces gudrība, veselība un nemirstība." Trešajā līmenī tiek izstāstīta cilvēces patiesā vēsture: "Pirms 75 miljoniem gadu Zeme ietilpa starpgalaktiskā konfederācijā, kuru pārvaldīja ļaunais pavēlnieks Ksenū." Seko stāsts par Ksenū ļaunajiem darbiem un to sekām, kas deva pamatu mūsdienu Zemes civilizācijai.

Habards izstrādāja savu teoriju par reinkarnāciju, kuras laikā cilvēka garīgā būtība jeb tetāns (no grieķu alfabēta burta Teta) tiek vardarbīgi ieslēgts ķermenī kā cietumā. Saentoloģijas kā reliģijas mērķis ir atbrīvot šo tetānu no ieslodzījuma un iziet atklātā kosmosā, kur ikviens var darīt, ko vēlas. Šie reliģiskie uzskati ir ārkārtīgi hierarhiski strukturēti un katrā nākamajā attīstības līmenī pēc klīra statusa sasniegšanas, adepts jeb OT (no Operating Thetan – rīcībspējīgais tetāns) secīgi iziet astoņus līmeņus, kuros katrā tiek pavēstīti jauni kosmoloģiski un mitoloģiski priekšstati, iepriekšējos deklasificējot kā informāciju, kas paredzēta lietošanai noteiktā apziņas attīstības pakāpē. Ikviena jauna līmeņa sasniegšana izmaksā ievērojamas summas (pilna kursa jeb "ceļa pa tiltu" iziešana maksā no 300 tūkstošiem līdz 500 tūkstošiem eiro) un ziņas par augstākajos līmeņos pausto reti nonāk atklātībā.

Faktiski cilvēks, kurš sasniedz OT III līmeni, uzzina, ka līdzšinējie auditingi ir bijuši veltīgi (un arī tie pārdesmit tūkstoši, kas iztērēti pirmajiem diviem līmeņiem), jo viņa galvenās problēmas ir saistītas nevis ar bērnībā iegūtām engrammām (piemēram, mātes masturbācija grūtniecības laikā, kas "traumē embriju ar pirksta kustībām un orgasma vibrāciju"), bet gan ar to, ka viņa ķermenī ir vairāki tūkstoši "tetānu-parazītu", no kuriem ir jāprot atbrīvoties vai nu dzīves laikā vai arī pēc nāves. Pavisam nesen parādījusies informācija par tekstiem, kas tiek pasniegti OT astotajā līmenī – tajos Habards liek manīt, ka viņam personīgi ir īpaša misija ne vien kā saentoloģijas dibinātājam, bet arī kosmiskā mērogā. Kristieši satraukti norāda uz vairākām vietām šajos tekstos, kas liecina par viņa apņēmību nepieļaut Kristus otro atnākšanu un mērķi sagrābt varu Apokalipses laikā.

Sapulcē, kurā piedalījās vairāki tūkstoši vadošo saentologu, tika nolasīta sekojoša vēstule: "1980. gadā LRH (tā saentologi dēvē Habardu – aut.) nošķīrās no sabiedrības, lai turpinātu savu rakstnieka daiļradi un neviena netraucēts varētu nodarboties ar pētījumiem. Pēdējo sešu gadu laikā LRH veica intensīvu augstāko OT līmeņu izpēti. Apmēram pirms divām nedēļām viņš pabeidza visus pētījumus, kurus bija iecerējis. Tagad viņš ir pārgājis nākamajā OT izpētes līmenī. Šis līmenis ir augstāks par visu, ko līdz šim ir bijis iespējams iedomāties. Jāatzīmē, ka šis līmenis ir sasniedzams vienīgi eksteriorizētā stāvoklī. Ar to tiek saprasts, ka līmenis tiek pētīts, pilnībā atdaloties no ķermeņa. Šajā OT līmenī ķermenis ir uztverams vairs tikai kā neliels apgrūtinājums tālākajos sasniegumos OT statusā. Tādējādi, 36. gada AD (saentologi gadus skaita "Pēc dianētikas" (After Dianetics – AD) – aut.) 24. janvārī 20.00 L.Rons Habards pameta ķermeni, ko bija izmantojis šīs savas dzīves laikā 74 gadus 10 mēnešus un 11 dienas. Urā!"

Source

Rīgas Laiks
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Rudīte Šteinere: Māksla radīt reliģiju

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus