Safe Space: Vai esam gatavi lauzt stereotipus?
Foto: Publicitātes attēli

Stereotipi ir noturīgi priekšstati par cilvēku tipiem vai sabiedrības grupām, kas vienkāršo mūsu pasaules uztveri. Lai arī tie ikdienas situācijās atvieglo mūsu reakcijas ātrumu, stereotipizēšana noved pie sociālās kategorizēšanas, kad cilvēki viens otram piešķir konkrētas kategorijas – bēglis, reemigrants, latvietis, krievs. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ rodas aizspriedumi. Diemžēl Latvijas sabiedrības viedoklis joprojām mēdz balstīties stereotipos, nevis faktos.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vairākos starptautiskos indeksos un pētījumos Latvija ierindojas pēdējās vietās Eiropas Savienības valstu kontekstā attiecībā uz mazāk aizsargāto grupu stāvokli valstī (gan sabiedrības attieksmēs, gan likumiskajā aizsardzībā). Tā, piemēram, Ilga-Europe indeksā attiecībā uz normatīvo regulējumu LGBTQ+ personu aizsardzībā Latvija laika periodā no 2017. līdz 2019. gadam ierindojās pēdējā vietā. Šeit arī svarīgi norādīt Eurobarometer datus, kas ataino, ka Latvijā sabiedrības attieksme pret seksuālajām minoritātēm ir viena no noraidošākajām Eiropā.

Tā, piem., 68% Latvijas aptaujāto viendzimuma attiecības neesot akceptējamas. Tāpat – lai arī likuma priekšā sievietes ir vienlīdzīgas ar vīriešiem, Latvijā sieviešu, kuras kopš 15 gadu vecuma ir pieredzējušas partneru fizisku un/vai seksuālu vardarbību, īpatsvars ir 33%, kas ir sliktākais rādītājs ES. Runājot par etniskajām minoritātēm (šajā gadījumā par austrumslāviem, ņemot vērā vēsturiskus apstākļus), vērts pieminēt Eiropas Pretrasisma sadarbības tīkla atzinumu par to, ka anti-diskriminācijas regulējums joprojām ir ļoti vājš, sevišķi attiecībā uz "minoritāšu pieeju kvalitatīviem labumiem un pakalpojumiem". Rasu minoritātes saskaras ar līdzīgām problēmām, kuras papildina plaši sociālie aizspriedumi.

Tajā pašā laikā sabiedrības uztverē šīs problēmas bieži tiek ignorētas vai pat netiek pamanītas. Tā, piemēram, atsaucoties uz Eiropas Komisijas 2019. gada Īpašo Barometru nr. 493 par diskrimināciju Eiropas Savienībā, nākas secināt, ka pie sadaļas, kur aptaujas respondentiem lūgts novērtēt, pret kurām no sabiedrībā mazāk aizsargāto grupu kategorijām (piederība romu tautībai, etniskā izcelsme, ādas krāsa, seksuālā orientācija, piederība transpersonām, reliģijas, invaliditāte, vecums, dzimums, piederība interseksuāļiem) diskriminācija "ir izplatīta", "reti sastopama" vai "nav sastopama", nevienā no gadījumiem Latvijas respondenti kā absolūto vairākumu (vismaz 50%) nav izvēlējušies atbildi "ir izplatīta".

ES-28 vidējo rādītāju ietvarā vismaz 50% respondentu kā "izplatītu" norādījuši diskrimināciju, kuras iemesls ir piederība romu tautībai, etniskā izcelsme, ādas krāsa, seksuālā orientācija, kamēr pārējās kategorijās atbilde "ir izplatīta" svārstās no 35% līdz 48%. Latvijas gadījumā atbilde "ir izplatīta" svārstās no 12% (reliģija vai pārliecība) līdz 40% (tas, ka persona tiek uztverta kā pārāk veca vai pārāk jauna).

Šī disonance liecina par sabiedrības uztverē pastāvošu uzskatu, ka "problēmu nav, un viss ir kārtībā", taču, kā aprakstīts sākumā, pastāv virkne problēmu, ar kurām bieži nākas sastapties cilvēkiem, kas arī ir daļa no valsts.

Biedrība „Safe space" pulcēja dažādus Latvijas sabiedrības pārstāvjus, lai saprastu, kā lūkojamies uz citiem un kā – paši uz sevi. "Empātijas spēļu" projekta ietvaros 22 brīvprātīgie dalībnieki uzklausīja biežāk izteiktos aizspriedumus par dažādiem sabiedrības pārstāvjiem, lai līdzpārdzīvotu un reflektētu savus maldīgos priekšstatus. Viens no video dalībniekiem uzsver, ka šī aktivitāte ļāva iejusties otra ādā un pārdomāt, kā citreiz neapdomīgi izteiktās frāzes var kādu patiesi sāpināt.

Zemāk redzams otrais „Empātijas spēļu" projekta video, kur izgaismoti mūsu maldi, bailes, taču arī ticība par iekļaujošāku un uz sapratni vērstu sabiedrību. Brīdinām, ka video izmantota spēcīga valoda.

Biedrība „Safe space" ir 2019. gada novembrī dibināta biedrība, kuras mērķis ir veicināt izpratni par mazākaizsargātām sabiedrības grupām un identitātēm un ar tām saistītiem jautājumiem. Iesaisties arī tu, pievienojoties vai atbalstot iecietīgākas sabiedrības izglītošanu. Vairāk informācijas meklē www.safespace.lv.

Projekts "Empātijas spēles" tiek finansēts ar Eiropas Komisijas Eiropas Solidaritātes korpusa, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Stereotipi Eiropas Komisija Eiropas Savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form