Foto: Publicitātes attēli
Apkārtējā sabiedrība ir būvēta uz dzimumu stereotipos balstītiem pamatiem – patīk mums tas vai ne. Mūsu dzīves izvēles tiek ierobežotas jau pirms nākšanas pasaulē tikai tāpēc, ka hromosomu izlozē izkrita burtu kombinācija XY vai XX. Ja kādu apsvērumu dēļ mēs nevēlamies vai nevaram atbilst šīm normām, pastāv liela iespēja, ka tiksim pakļauti apsmieklam, diskriminācijai, vardarbībai.

"Empātijas spēļu" rakstu sērijā jau aplūkojām to, kā dzimumu stereotipi ietekmē Latvijas sievietes. Taču kā ir ar vīriešiem?

Tas, kā izskatāmies, kā sevi prezentējam un ar ko nodarbojamies, ir tikai daži no aspektiem, kas lielākā vai mazākā mērā tiek definēti atkarībā no mūsu dzimuma. Šīs idejas nav jaunas – diskusijas par dzimumu stereotipiem notiek jau ilgu laiku. Taču pēdējo piecu gadu laikā jau tā plašo informācijas klāstu sākuši papildināt pētījumi ar fokusu uz dzimumu stereotipu praktisko ietekmi tieši uz vīriešiem.

Piemēram, 2018. gadā akadēmiskajā leksikā nostiprinājās "vīriešu rāmja" jēdziens (no angļu valodas "Man Box"), ko pavadīja arī tādi termini kā toksiskā maskulinitāte un citi. "Vīriešu rāmis" atspoguļo dažādus psiholoģiski neveselīgus un kaitīgus sociālos stereotipus, kam ir pakļauti vīrieši un kas iedalāmi 7 kategorijās:


  • pašpietiekamība – izpaust citiem savas problēmas ir vājuma izpausme;

  • stingra rīcība – vīrieši, kas necīnās, uzskatāmi par vājiem;

  • fiziskā pievilcība – veiksmīgi vīrieši labi izskatās, taču tērēt pārāk daudz laika savam izskatam nav vīrišķīgi;

  • dzimumu lomas – vīrieši neveic mājsaimniecības darbus, viņiem vajadzētu būt savas ģimenes finansiālajiem nodrošinātājiem;

  • heteroseksualitāte – geji nav īsti vīrieši;

  • hiperseksualitāte – īstam vīrietim ir pēc iespējas vairāk seksuālo partneru;

  • kontrole – vīriešiem vienmēr ir pēdējais vārds attiecībās.

Lai arī aptaujās, kas veiktas citviet pasaulē, caurmērā vīrieši nepiekrīt šiem apgalvojumiem, to klātesamību stereotipu formā apzinās visi. Arī mēs katrs, to lasot, pavisam noteikti varam iztēloties situāciju, kur katra no minētajām kategorijām tiek vērsta uz kādu draugu, radu vai publisku personu, lai apliecinātu vai noniecinātu viņa vīrišķību. Pakļaušanās šim rāmim un stereotipiem, nenoliedzami, atstāj negatīvas sekas uz attiecīgās personas fizisko un garīgo veselību, kā arī sabiedrību kopumā.

Latvijas kontekstā minami vairāki skaudri fakti, kas pastarpināti izriet arī no "vīriešu rāmja". Piemēram, Latvijā ir otrs augstākais vīriešu pašnāvību īpatsvars ES (aiz Lietuvas), kas mūs ierindo arī 13. vietā pasaulē. OECD valstu vidū mums ir augstākais alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju, un no visiem patērētājiem 70% veido tieši vīrieši. Šo un citu faktoru iespaidā Latvijā novērojama būtiska atšķirība starp vīriešu un sieviešu paredzamo mūža ilgumu (vīriešiem – 70,8 gadi, sievietēm – 80 gadi). Īsāk sakot – ārējā (un tādējādi arī iekšējā) spiediena dēļ Latvijas vīrieši ir spiesti meklēt alternatīvus veidus, kā slāpēt savas emocijas, – vai tas būtu alkoholā, azartspēlēs vai zem cilpas...

Tas uzskatāmi redzams arī zemāk pievienotajā video. Video iekļauts eksperiments, kura nolūkam vienuviet tika pulcēti septiņi vīrieši, lai noskaidrotu viņu viedokli par vairākiem ar dzimumu stereotipiem saistītiem jautājumiem.

Piemēram, uz apgalvojumu "Es nebaidos atklāti runāt par savām emocijām" dalībnieku atbildes ievērojami atšķīrās. Viens no vīriešiem uzsvēra, ka viņam ir "grūti iedomāties nejusties komfortabli par savām emocijām", ņemot vērā, ka tās ir daļa no viņa. Cits dalībnieks uz to reaģēja, atbildot, ka, atgriežoties uz dzīvi Latvijā, viņš tā vairs nejūtas: "Es pirms trim gadiem varēju runāt par savām emocijām brīvi. Šogad es pamēģināju to pašu izdarīt "Facebook" un saskāros ar diezgan lielu mobingu." Viņš turpināja: "Mēs Latvijas sabiedrību varētu nosaukt "vīrietis neraud, vīrietis neuztraucas, vīrietis ir stiprs". Un pretēju emociju izpausme tiek traktēta kā vājuma izpausme, nevis spēks."

Ir būtiski saprast, ka šādas kastes, rāmji un stereotipi nevienam nenāk par labu. Mēs ikviens varam darīt kaut ko, lai cīnītos ar tiem. Bet tajā patiesi jābūt iesaistītiem visiem. Kaut vai individuālā līmenī izjaucot "vīriešu rāmi" un rekonstruējot to, izmantojot atziņas, ka prasīt pēc palīdzības ir spēka izpausme, pievilcīgi vīrieši ir autentiski vīrieši, spēcīgi vīrieši ir ievainojami, ģimenes lomas nenosaka dzimums, dzimuma identitāte nav atkarīga no bioloģiskā dzimuma un tamlīdzīgi.

Tikai turpinot mainīt šīs neveselīgās normas, mēs spēsim ietekmēt tādus svarīgus mūsu sabiedrības jautājumus kā pašnāvība, alkoholisms, vardarbība un citus!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!