Vacatio: Modeļu aģentūra nevienu darbā nepieņem. Tā ir tikai starpnieks starp klientu un modeli.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļi sāk pievērsties jautājumam, kas tad īsti notiek Latvijas modeļu aģentūrās un kādi ir modeļu patiesie pienākumi un saistības tajās. "Nedēļa" uzklausīja modeļu aģentūras "Vacatio" līdzīpašnieces un izpilddirektores Ievas Līpiņas viedokli par to, kas notiek šajā biznesā.

Modeļu darbu vienmēr ir apvijušas leģendas par skaistām, bagātām meitenēm, kas popularitātes ziņā pielīdzināmas gandrīz vai Holivudas kinozvaigznēm. Tajā pašā laikā par modelēm bieži tiek runāts, ka slavu un bagātību viņas var sasniegt tikai tad, ja ir gatavas spēlēt pēc modes aprindu diktētajiem spēles noteikumiem, bet tie paredz arī to, ka, piemēram, jāizklaidē modeļu aģentūru īpašnieki, viņu draugi vai klienti. Par daudzām modelēm arī spriež, ka karjeru tās spējušas uzsākt vien pēc tam, kad piekritušas nofilmēties kādā pornofilmā vai nofotografēties tā sauktajām pieaugušo lapām internetā. Vai tiešām tā ir pilnīgi visur pasaulē, un vai arī Latvijas meitenēm jārēķinās, ka cena par modeles karjeru ir tieši tāda? Ieva Līpiņa vada vienu no zināmākajām mūsu valsts aģentūrām — "Vacatio". Taču pēdējā laikā šī aģentūra tiek minēta saistībā ar bijušās modeles Danas Dombrovskas vārdu un jau pirms laba laika izskanējušo skandālu par internetā publicētajiem kailfoto. Laikā, kad Dombrovska gaidīja bērnu, šos attēlus publicēja dzeltenā prese — "Vakara Ziņu" žurnāls —, un pēc tam izraisījās arī konflikts starp modeles draugu un mūziķi Andri Kiviču un žurnāla redaktoru. Sarunā ar "Nedēļu" Ieva Līpiņa pauž savu viedokli gan par modeļu biznesu, gan par skandāliem, kas ar to saistīti.

Vai modeļu aģentūru bizness Latvijā ir ienesīgs?

Var domāt, ka tas ir ienesīgs bizness, jo Latvijā modeļu aģentūru ir daudz — vismaz daudz ir tādu, kas sevi tā nosaukušas. "Vacatio" savu darbību sāka pirms desmit gadiem, kad kopā sanāca pieci puiši—modeļi un izveidoja aģentūru. Es piebiedrojos aģentūrai, jo apprecējos ar vienu no viņiem. Pašlaik aģentūrā strādājam četri cilvēki: mans vīrs, es un divas meitenes, kas veic dažādus tehniskus darbus. Mūsu modeļu kartotēkā ir aptuveni divi simti cilvēku, kas pieteikuši sevi kā modeļi un vēlas strādāt šo darbu. Pašlaik ar savu darbu varam uzturēt sevi un savus trīs bērnus, lai gan nedzīvojam ļoti lepni. Vēl pirms gadiem četriem man nebija algotu darbinieku, visu darīju pati — sākot no grīdu mazgāšanas un beidzot ar līgumu slēgšanu ar klientiem. Tagad man ir apmaksāti rēķini no "Dior" un ne tikai.

Kā kļūst par modeli?

Ja meitene vai puisis nolemj, ka grib darīt šo darbu, tad iet uz modeļu aģentūru, piesakās, viņa dati un fotogrāfija tiek ievietota kartotēkā, un tad atliek gaidīt, vai kādam no klientiem (modes namiem, žurnāliem, reklāmas aģentūrām u.tml.) vajadzēs cilvēku ar tādu izskatu. Tas it kā izklausās ļoti vienkārši, bet patiesībā tā gluži nav. Es tiešām ievietoju kartotēkā fotogrāfiju, taču tas nenozīmē, ka līgums ar klientu ir garantēts. Un noteicošais nav tie slavenie "90-60-90", lai gan arī es parasti uzreiz redzu, ko vajadzētu mainīt vai labot izskatā.

Tātad izskatam tomēr ir liela nozīme?

Jā un nē. Modelei nav jābūt seksīgai skaistulei, jo tad no viņas neko vairs nevar izveidot, viņa nav pieskaņojama klienta vajadzībām. Saprotiet, modelei, no vienas puses, ir jābūt gandrīz nekādai, vienīgi auguma parametriem jāatbilst zināmiem standartiem, lai viņa varētu demonstrēt modes, fotografēties stila žurnāliem vai reklāmās. Latviešu meiteņu pelēkbrūnie mati ir ideāli, jo, apgaismojot vai lietojot laku, tos var katru reizi ietonēt nepieciešamajā krāsā. Tāpat vienmēr labāki ir gari, nevis īsi mati. Blondīne ar lielām krūtīm un seksīgiem apaļumiem jau ir, mūsu valodā runājot, "gatava" un var noderēt tikai atsevišķos gadījumos. Tāda meitene drīzāk noderēs erotiska rakstura pasākumiem vai fotogrāfijām, kas nav modeļu darbs. No otras puses, meitenei ar varbūt pat neievērojamu, pelēcīgu izskatu ir jābūt personībai. Tikai tad katrā modeļu skatē viņa varēs kļūt par tādu, kāda vajadzīga modes namam vai žurnālam, bet tajā pašā laikā atstās paliekošu un spēcīgu iespaidu.

Un kā tad ar pasaulslavenajām Naomi Kempbelu vai Keitu Mosu? Viņas nav pelēcīgas būtnes.

Tie ir izņēmumi, tās ir atsevišķas modeles, kam izdevies kļūt par zvaigznēm ar smagu darbu. Modelei patiesībā jābūt anonīmai, jo pasākumi ir nevis kādas modeles personīgais šovs, bet tērpu, stila vai preces izrāde. Modeles darbs ir nevis būt zvaigznei, bet kaut ko demonstrēt, parādīt, neko neaizēnojot, tieši otrādi — izceļot. Modeļu krāšņā un skandalozā dzīve, kas ir viena vienīga sevis izrādīšana, lai pasaule apbrīno, ir mīts. Modeles darbs ir ļoti smags un pat vienmuļš. Nevajag jaukt modeles darbu ar to, ar ko, piemēram, nodarbojas Inese Misāne. Viņa nav modele šā vārda un nodarbošanās klasiskajā izpratnē. Parasti modeles darbu jauc ar citiem pakalpojumiem, ko sniedz eskorta meitenes un konsumācijas meitenes.

Ko nozīmē "konsumācija"?

Tas ir pakalpojums, kad meitene bārā, klubā vai kur citur vedina klientu nopirkt kādu dzērienu. Dzēriena cena ir ļoti augsta — glāze šampanieša var maksāt pat vairākus simtus dolāru. Uzņēmumam ir peļņa, bet meitenes peļņa ir procenti no nopirktā dzēriena. Vai meitenei klientam jāsniedz vēl kādi pakalpojumi, vai tas ir viņas pienākums vai brīva izvēle un kas saņem naudu par citiem pakalpojumiem, parasti ir abu līgumslēdzēju pušu ziņā — tā ir darba devēja un konsumācijas meitenes izvēle. Bieži vien aģentūras, kas dēvē sevi par modeļu aģentūrām, nodarbojas gan ar modeļu biznesu, gan piedāvā meitenes un puišus eskorta un konsumācijas pakalpojumiem. Domāju, ka Latvijā ir tikai trīs modeļu aģentūras, kas atbilst klasiskajai to definīcijai, — "Vacatio", "Natalie" un "Dandy". Pārējās nodarbojas ar daudziem un dažādiem pakalpojumiem. Nesaku, ka vienmēr tie ir eskorta vai konsumācijas pakalpojumi. Piemēram, modes skates klubos bieži ir pasākumi, kas vairāk domāti izklaidei un kur īstas modeles nemaz nav vajadzīgas, bet kur ir pieprasītas seksīga izskata meitenes. Gadās, ka par vienu vakaru maksā tikai piecus latus vai arī meitenes ir gatavas tam, ka atalgojums būs dažas glāzes šampanieša, jo viņām glaimo, ka viņas būs uz mēles, uz viņām visi skatīsies un apbrīnos. Bet tas nav modeles darbs.

Tātad modeļiem droši vien rūpīgi jāskatās, kādu līgumu paraksta ar aģentūru?

Neviena modeļu aģentūra nevienu modeli darbā nepieņem. Tā ir tikai starpnieks starp klientu un modeli. Tāpat kā katram sportistam un ārzemēs arī katram aktierim ir savs aģents, tāpat arī tāds ir katrai modelei. Modeļu aģentūra pelna ar starpniecības pakalpojumiem. Klients man izsaka savas vēlmes, es apskatos kartotēkā un paziņoju modeļiem, kuri varētu atbilst klienta iecerēm, ka ir darba piedāvājums. Modeli izvēlas klients, un tad arī tiek slēgts līgums par konkrēto pakalpojumu, noteikumiem un samaksu. Aģentūra nevar nevienu piespiest pieņemt piedāvājumu, ja modelis pats to nevēlas. Es pelnu ar starpniecību, man ir svarīgi, lai manai aģentūrai būtu laba reputācija, lai man uzticētos. Kad iekļauju kartotēkā jaunu potenciālo modeli, vienmēr vēlos iepazīties ar vecākiem, uzzināt par šo cilvēku vairāk. Modeļu vecāki, ja modeļi ir jaunas meitenes, savā starpā sazinās, apmainās ar informāciju par darba un dzīves apstākļiem ārzemju aģentūrās.

Ir lasīti stāsti par to, ka meitenēm apsola darbu ārzemēs, viņas aizbrauc, bet lāgā nav, kur dzīvot un par ko iztikt, un tad nāk seksuāla rakstura piedāvājumi reizē ar karjeras solījumiem.

Ārzemju klients vai nu izvēlas konkrētu modeli, un tad tiek slēgts līgums, vai arī ārzemju aģentūra uzskata, ka konkrētais modelis varētu interesēt viņu klientus. Pirmajā gadījumā neviens nevar piespiest darīt modeli to, kas nav rakstīts līgumā. Otrajā gadījumā — normālas aģentūras ar labu reputāciju parasti apmaksā modelēm ceļu, dzīvesvietu un dod dienas naudu. Ja pēc paredzētā laika nevienam klientam modele tomēr neder, meitene vai puisis atgriežas mājās, un viņam nav jāatmaksā aģentūras izdevumi. Ja līgums tiek noslēgts, tad gan aģentūras izdevumi tiek atvilkti no nopelnītā. Nopietnā modeļu biznesā nevar būt runas par to, ka modeļiem jāpārguļ ar aģentūras vadītāju vai klientu, lai veidotos laba karjera. Tiesa, Eiropas modes biznesā ir daudz homoseksuālu cilvēku, viņi var būt ļoti laipni un dot kādus mājienus par attiecībām, taču tas nekad nav pamats drošai un stabilai karjerai. Tādā situācijā ir trīs risinājumi. Pirmais: modelis apvainojas un pasaka skaidri un gaiši, ko domā par homoseksuāliem cilvēkiem. Protams, tas šos cilvēkus aizvaino, un karjerai jāsaka ardievas. Otrais: seksuālo attiecību piedāvājums, kas reizēm ir tikko jaušams, tiek pieņemts. Tādā gadījumā modelis "aizies pa apli" un pēc tam tiks no šā biznesa izmests. Trešais: modelis nevienu neaizvaino, bet ne ar vienu neielaižas seksuālās attiecībās, tiek uzturētas draudzīgi distancētas attiecības. Ja cilvēks tiešām daudz un smagi strādā, ja viņam ir nepieciešamās dotības, viņš var veidot karjeru. "Vacatio" ir vairāki puiši, kuri vairākus gadus veiksmīgi strādā ārzemēs un kuriem nav nekādu problēmu. Starp citu, tāpat ir izplatīts mīts par slaveniem žurnāliem, kuri izmanto modeles un maz maksā par vāka fotogrāfijām. Patiesībā modeļu pasaulē tiek uzskatīts, ka vāka foto, piemēram, "Voque", ir ļoti prestiži un tā ir bezmaksas reklāma, tāpēc par to tiešām nemaksā daudz, taču līdz tam ir jānokļūst! Modeles, kas lepojas ar to, ka fotografējas "Playboy", kas viņām labi maksā, nekad nevar pat sapņot par to, ka "Voque" izrādīs par viņām interesi.

Vai tas nozīmē, ka rūpīgi jāizvērtē, ko piedāvā firma, kas sauc sevi par modeļu aģentūru?

Protams, un, kā jau teicu, nevienu nevar piespiest sniegt seksuālus pakalpojumus vai arī pozēt kailfoto. Ja meitenes vienīgā vēlme ir par katru cenu aizbraukt uz ārzemēm un kādu reizi uzkāpt uz mēles un tā dēļ viņa pieņem jebkuru piedāvājumu, tas ir pavisam kas cits. Katrs pats izvēlas, ko ir ar mieru darīt un ko nedarīs nekad. Būt modelim — tas ir bizness, un katrs pats ir sava biznesa veidotājs. Ja modelis sāks ar ļoti zemiem kritērijiem un būs ar mieru darīt jebko, stipri apšaubāmi, ka izdosies īsta un laba karjera. Starp citu, ārzemēs modeļu biznesā ir visai nopietni noteikumi. Pirms vairākiem gadiem Milānā kāda nepilngadīga modele mira no narkotiku pārdozēšanas, un tagad spēkā ir likums, ka modeļus vecumā līdz sešpadsmit gadiem ir jāpavada vecākiem, auklei vai aizbildņiem.

Vai jūsu aģentūras pakalpojumus meklē arī tie, kam vajag eskorta vai konsumācijas meitenes?

Pašā sākumā dažreiz tā gadījās, bet tagad praktiski vairs ne, jo mēs nekad neesam piedāvājuši šādus pakalpojumus.

Tomēr Dana Dombrovska bija tieši jūsu kartotēkā, kad jūs viņai piedāvājāt kailfoto iespējas.

Jā, Dana pirms četriem gadiem bija "Vacatio" kartotēkā un mēs bijām starpnieki vairākos reklāmas un prezentāciju līgumos. Danai klājās grūti, jo viņa ir nedzirdīga un darbu atrast nebija iespējams. Kailfoto piedāvājums nāca no kāda ārzemju fotogrāfa, un es nodomāju, ka varbūt kāda no meitenēm gribēs nopelnīt naudu. Toreiz kartotēkā bija kādas desmit meitenes. Es viņām pateicu, ko grib fotogrāfs un ka ir iespēja nopelnīt naudu, fotografējoties kailai, ja kāda to vēlas. Dana piekrita. Nedomāju, ka šīs fotogrāfijas ir kas īpašs, jo daudzi puiši fotogrāfē savas draudzenes ne tādās vien bildēs, tikai tās paliek pie viņiem. Tāpēc es gan neņemtos tagad Danu par to nosodīt. "Vacatio" tas bija pirmais un arī pēdējais šāda veida piedāvājums, ko mēs pieņēmām. Tagad par ko tādu es nevienu modeli pat neinformētu, jo vēlāk sapratām, ka modeļu aģentūrai nevajag nodarboties ar tādām lietām. Varu teikt, ka šis gadījums man ir kā mācība, ka konsekventi jāseko modeļu aģentūras darba standartiem.

Ja modele pati piekrita šīm fotogrāfijām, lai nopelnītu iztikai, tad kādēļ pašlaik ap šo gadījumu ir sacēlies tāds tracis? Es nesen runāju ar Danu, un viņa sateica, ka nav sākusi šo jezgu, negrasās pārmest aģentūrai šo piedāvājumu un notiekošais ir kāda cita interesēs. Tas, ka foto nonāca atklātībā, acīmredzot tiešām bija kāda interesēs, tāpat kā ir kāda vai kādu cilvēku interesēs celt neslavu aģentūrai un radīt ažiotāžu, par kuru var rakstīt medijos. Pie manis, tāpat pie "Natalie" un "Dandy" īpašniekiem, neviens nav nācis un neko par modeļu aģentūru darbu un principiem nav jautājis. Tiek veidots kopējais sliktais modeļu aģentūru tēls, lai gan Latvijā, kā jau teicu, ir tikai dažas īstas modeļu aģentūras. Varbūt ir pienācis laiks veidot modeļu aģentūru asociāciju un strikti pozicionēt sevi attiecībā pret tām firmām, kas tikai vārdos sevi dēvē par modeļu aģentūru.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form