Atskatoties uz aizejošo gadu un domājot par nākamo, redzam, ka Latvijā aktīvā investēšanas stadijā ir 13 riska kapitāla fondi ar kopējo kapitālu 294 miljoni eiro. No tiem 172 miljoni joprojām ir pieejami jauniem ieguldījumiem uzņēmumos. Ja paskatāmies Baltijas mērogā, tad tie ir vēl papildus vismaz 300 miljoni eiro.
Jā, pandēmijas dēļ 2020. gads investoriem bijis izaicinājumiem bagāts. 2019. gadā Latvijā reģistrētie fondi īstenoja 45 investīciju projektus, kopumā ieguldot 23,9 miljonus eiro, bet šogad projektu apjoms nokrities gandrīz uz pusi – līdz 27. Kopējais ieguldījumu apjoms sarucis vēl vairāk – četras reizes – līdz 5,6 miljoniem eiro. Daļēji šis sarukums noteikti skaidrojams ar Covid-19 ietekmi uz piesardzīgāku pieeju gan no uzņēmēju, gan pašu fondu puses.
Labā ziņa ir tāda, ka darījumi notiek. Lai arī lēnāk, taču notiek. Un te jāatceras, ka daudzas veiksmīgas idejas radušās tieši krīzes laikā, kad parādās jaunas vajadzības un atveras jauni tirgi. Būtu svarīgi aicināt uzņēmējus domāt ne tikai par to, kā saglābt to, kas bijis pirms krīzes, bet vairāk – ko jaunu var darīt, izmantojot jauno apstākļu priekšrocības.
Nepieciešams nozares rebrendings
Piemēram, arī mēs paši, investori, varētu vairāk piestrādāt pie sabiedrības informēšanas, ka riska un privātais kapitāls nav paredzēts tikai lielām kompānijām. Lasot ziņas par investīcijām biznesā, cilvēki lielākoties pamana pazīstamu uzņēmumu nosaukumus. Tas arī veido priekšstatu, ka riska vai privātā kapitāla investīciju piesaiste ir lielo uzņēmumu privilēģija, bet mazajiem nav, uz ko cerēt. Taču nesenākajā Latvijas investīciju vēsturē ir gadījumi, kad ieguldījumus saņēmuši pavisam jauni, perspektīvi uzņēmumi. Arī 2020. gada investīciju statistika liecina, ka 78% investīciju tika veikti tieši pirmssēklas stadijas uzņēmumos, respektīvi, tādos, kas pārliecina investorus tieši ar savu ideju un komandu.
Tāpat ir vērts padomāt arī par paša nosaukuma "riska kapitāls" maiņu. Vēsturiski iegājies jēdziens ir neatbilstošs tulkojums no angļu valodas "venture capital". Ņemot vērā mūsu mentalitāti, termins "risks" apdomīgiem cilvēkiem asociējas ar avantūru, kas parasti noved pie bēdīgām beigām. No angļu valodas aizgūtais nosaukums ir iedzīvojies profesionālajā leksikā, taču plašākai sabiedrībai tas joprojām šķiet nesaprotams. Iespējams, pat biedējošs. Bet, galvenais, tas neatbilst investīciju būtībai – ar finanšu investīcijām palīdzēt uzņēmuma straujai izaugsmei, papildus sniedzot arī zināšanas, kontaktus un labas prakses pārvaldības procesu sakārtošanu.
Uzņēmēja gēna meklējumos
Investīciju apguvē savu pienesumu varētu dot arī uzņēmēji, kļūdami ambiciozāki. Nestabili laiki globālajā ekonomikā patiesībā ir laba iespēja drosmīgiem uzņēmējiem iekarot jaunus tirgus. Un papildu finanšu kapitāls var būt labs palīgs mērķu īstenošanā tādēļ, ka tas nav tikai finansējums. Izaugsmes kapitāls ir tā dēvētā "gudrā nauda" jeb zināšanu, efektīvas pārvaldības standartu un kontaktu kopums, kas nonāk uzņēmumā līdz ar investīciju. Investīcijām vairs nav robežu, un arī mēs darbojamies globālajā tirgū. Mēs pazīstam daudz un dažādu nozaru starptautiski atzītus profesionāļus un mūsu profesionālās darbības laikā esam ieguvuši vērtīgus kontaktus visā pasaulē. Šīs iestrādes tiek nodotas katram nākamajam investīciju sadarbības partnerim. Ne velti investīciju saņēmēju izrāviens mēdz būt straujš.
No uzņēmēju puses dzirdēts, ka viņi vēlas savu uzņēmumu attīstīt paši, bez palīdzības no malas. Tādos gadījumos man nāk prātā kāda labi zināma Latvijas uzņēmēja teiciens, kurš riska kapitālu izmantojis ne reizi vien. Tas skan aptuveni šādi: "Lai man labāk ir neliels gabaliņš no lielas kūkas nekā maza smalkmaizīte."
Domāju, ka šis "zīles rokā" princips lielā mērā izskaidro, kādēļ daudzi uzņēmumi gadiem ilgi mīņājas uz vietas un tikai retais spēj izaugt par nozīmīgu tirgus spēlētāju. Noticot savām spējām, ambīcijas aug un gribas sasniegt aizvien vairāk.
Izraušanos no pieticības loka saskatu kopīgā darbā. Jo vairāk Latvijā būs drosmīgu, ambiciozu uzņēmēju, jo lielāka iespēja, ka tiksim pie vismaz Baltijas vai Eiropas mēroga veiksmes stāsta – sava Latvijas "vienradža". Un, jo vairāk būs šo veiksmes stāstu, jo vairāk cilvēku sevī meklēs un atradīs "uzņēmēja gēnu". Svarīgi ir nebaidīties. Pat ja pirmais uzņēmums neizdodas, tā veidošanā uzkrātās zināšanas var palīdzēt sekmīgu biznesu uzbūvēt nākamajā piegājienā.
Neviens bizness nav kļuvis par lielu uzņēmumu pirmajā dienā. Arī mazajiem un vidējiem ir ļoti liela vērtība kopējā tautsaimniecības ekosistēmā ar darbvietām, samaksātiem nodokļiem un jaunām ambiciozām idejām, kas var kalpot kā tramplīns nākamajam biznesa izrāvienam.
Iedvesmai pozitīvs investīciju piemērs. Mūsu portfeļuzņēmums, līdzņemamās kafijas tīkls "Coffee Address", ar "BaltCap" līdzdalību četru gadu laikā ir audzis tā, ka šobrīd vidēji katru sekundi 5 cilvēki kaut kur Baltijas valstīs iegādājas šā uzņēmuma kafiju, katru dienu baudot 250 tūkstošus tasīšu šī uzņēmuma pagatavotās kafijas. Kopš 2017. gada kompānija ir augusi trīskārt. Tas bijis iespējams, pateicoties gan šī uzņēmuma vadības drosmei un prasmei, gan arī mūsu palīdzībai, mudinot iegādāties konkurentu īpašumus un augt uz uzņēmuma procesu sakārtošanas un digitalizēšanas rēķina.