Neeksistējošā problēma “vispārēja nabadzība”.

Patlaban Latvijā var novērot divas oponentu grupas, kuras koncentrējas uz jautājuma “vai Latvijā ir nabadzība” izskaidrošanu sabiedrībai. Vieni apgalvo, ka dzīve iet uz augšu. Otri tomēr iebilst šim viedoklim, un aktualizē jautājumu arvien no jauna.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Abām grupām tomēr lieliski izdodas koncentrēties uz progresu nesološiem sīkumiem.

Tiem, kas domā, ka Latvijā viss tomēr ir kārtībā, būtu labi iziet caur Rīgas mikrorajoniem, vai aizbraukt pastaigāties uz laukiem, aprunāties ar cilvēkiem. Agrākās nīstamās impērijas laikos Latvijā tapa lieli objekti, plauka zinātne, medicīna, kultūra, un bija attīstīta lauksaimniecība un rūpniecība. Kur tas viss ir pazudis šodien? Pa Rīgas sen netīrītajām ielām vējš dzenā kancerogēno putekļu mākoņus, tukšajām fermām iebrūk jumti.

Pārtika

Parasti valsts ar pārtiku sevi spēj nodrošināt pati. Šodien, apskatot agrāko gadu importa un eksporta statistiku pa kategorijām, var ievērot, ka ievedam ļoti daudz pārtikas. Vai šī savītusī un iepuvusī pārtika, kuru pērkam lielveikalos, ir šīs naudas vērta?

Ir iespējams politkorekts risinājums: jāaizliedz tirgot pārtiku ar konservantiem, saldējot sabojātu pārtiku, pseido pārtiku. Veselības jomas profesionāļi par mūsdienu surogātpārtikas postošo ietekmi brīdina jau sen. Pieprasot tirgot kvalitatīvu un veselīgu produkciju, netiktu pārkāptas ES regulas par brīvo tirgu. Rezultātā mēs nonāktu pie ļoti optimāla risinājuma – ļoti daudz pārtikas atkal tiktu saražots tepat Latvijā.

Pat ja šīs pārtikas saražošana prasītu vairāk naudas, nekā tiek tērēts uz tās iepirkšanu, tas būtu izdevīgāk ģeogrāfiskajai teritorijai “Latvija”. Jo atdzimstot agrāk attīstītajai lauksaimniecībai, liels skaits cilvēku atkal iegūtu ienākumus, un samazinātos alkohola un tabakas radītie veselības budžeta izdevumi.

Radot darba, preces un naudas cirkulāciju iekšējā Latvijas teritorijā, papildus apgrozījums tiktu gan celtniekiem, gan mācību grāmatu iespiedējiem un skolotājiem. Arī mediķi un policisti beidzot varētu sākt saņemt lielākas algas.

Degviela

Ar degvielu tāpat kā ar pārtiku. To daļēji iespējams saražot tepat uz vietas Latvijā. Biodegvielas iespējamā cena uz šodienas un rītdienas benzīna cenas fona vairs nešķiet briesmīga!

Aprunājoties ar vietējiem zinātniekiem, var uzzināt, ka mazas biodegvielas rūpnīciņas izveidei nepieciešamās investīcijas ir smieklīgas, ja salīdzina ar Gaismas Pilij nepieciešamo budžetu. Tas nav nekas tāds, ko viņi nevarētu izveidot. Galvenais, lai nevienu nešauj nost. Pie šādām cenām valstij būtu pa kabatai atbalstīt biodegvielas ražotņu izveidi, uz kāda laicīgi apturēta globālās sasilšanas cienīga projekta rēķina.

Degvielas importa izdevumu pozīcijas samazinājums ļautu būtiski kāpināt iekšējās ekonomikas apjomus un rādītājus. Gan radot jaunas darba vietas un uzņēmumus, gan dodot papildus apgrozījumu pakalpojumu sektoram.

Krievi

Pavērojot daudzus skandālus no malas, var ievērot, ka sabiedrības uzmanības novēršanai tiek izmantots “krievu jautājums”. Ja tēma pārlieku sakarst, tad “nāk krievi”. Pēdējo reizi seriālā gan bija jaunievedums - “krievi lidoja”! Tāpat šī ir pateicīga tēma arī vēlēšanu laikā.

Ir pienācis laiks, kad jaunie jau pamazām pārņem lietas no vecajiem. Jaunajiem nav izdevīgs šis mākslīgi uzturētais konflikts. Pasaulē vēl samērā nesen kari notika visās malās, tātad, mums būtu jānīst arī citas tautas, kas gājušas pāri Latvijai. Daudziem problēmas cilātājiem varētu uzdot pamatotu jautājumu, vai viņi vispār bija dzimuši tajos laikos, par kuriem tā stāv un krīt.

Parasti vecāki saviem bērniem ļaunu nevēl, taču šī naida uzkurināšana nozīmē sabojāt dzīvi ne tikai pašiem vecajiem, bet arī tekošajai, un varbūt arī nākamajai jauno paaudzei. Jaunajiem nevajag vēl vienu karu, kuru izraisītu vecie.

Laiku un enerģiju tērējošais “latviešu-krievu konflikts” būtu ātri vien liekams pie malas, ja gribas dzīvot pārtikusī, attīstītā un inteliģentā valstī. Prioritāte ir savas garīgās pasaules attīstība un kopējās ekonomikas attīstība, nevis atrunas par to, kāpēc nav jāstrādā, un kas ir vainīgs pie mūsu pašu problēmām.

Nākamās vēlēšanas

Modernā politiķa pieeja turpmāk būs – slava caur valsts attīstību, cīņa ar izzagšanu un izsaimniekošanu. Modernais politiķis būs pieaudzis un iekšēji nobriedis saimnieks, kurš spēj individuāli uzņemties atbildību, un prasīs to arī no citiem, kuram būs svarīgi līdz galam padarīti darbi.

Jaunās politisko vēlēšanu kampaņas labs saturs sastāvētu vismaz no sekojošiem punktiem:

  • Koruptīvās kultūras izskaušana sabiedrībā.
  • Ierēdņa darba rezultātu izvērtējums.
  • Valsts tēriņu publiskas ikdienas analīzes un korekcijas iespēja.
  • Cita, veiksmīgāka ārpolitika.
  • Reāls atbalsts izglītības un zinātnes sistēmai, pasaules labāko kadru piesaiste par katru cenu.
  • Nekādu veco politisko kadru. Viņiem jau bija iespēja sevi parādīt.

Paustās vērtības un problēmu risinājumi, pienācīgi izskaidroti, ļaus uzvarēt vēlēšanās ar vēl nebijušu rezultātu. Pietiks lauzīt rokas, iemest graķīti, lamāt krievus, un celt acis uz debesīm.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form