Vai dzīvē bieži tiek dota otra iespēja? Mūsu terminologi ir radījuši nākotnes latviešu valodu, ar kuru visbiežāk sastopamies datoros. Vai šādā valodā radītā dzeja būs spējīga konkurēt ar dainām? Šodien esam sākuši arī Linux latviskošanu. Varbūt vērts atzīt pagātnes kļūdas un izmantot iespēju reiz salabot brāķi?
Par ko ir runa

Labi atceros to brīdi, kad iznāca pirmā kompjūteru terminoloģijas grāmata. Vieni no pirmajiem varenā smieklu lēkmē sabruka tieši datoriķi. Universitātes tradicionālā kompjūteru valoda tika nomainīta ar jaunu valodu. Kompjūters ar datoru.

“Jaunvārdi” ienāk visās dzīves jomās. Reizi pa reizei kāds izsaka savu viedokli par tiem, bet bez rezultātiem. Sabiedrībā dzirdētāki varētu būt Repšes komentāri pret mēģinājumu eiro nosaukt par eiru. Mani pašu nesen uzjautrināja Nacionālās inovāciju programmas atšķirīgās definīcijas vārdiem inovācijas un jaunievedumi, un tam, ko es atradu Tildes interneta vārdnīcā: “innovations – jaunievedumi”.

Noteikti citu nozaru pārstāvji var nosaukt savus jocīgos piemērus. Taču jāņem vērā, ka datori kā darba instruments ienāk praktiski visur, līdz ar to jaunā valoda tiks izplatīta malu malās. Mēs, datoriķi, esam kļuvuši ietekmīgāki. Tiek veidota informācijas sabiedrība. Datori un to ieviestie jaunvārdi būs visur.

Tipiska daina:

“Domas bija tam tēvam,
Kam aug meitas, kam aug dēli:
Kapli kalt, dzeņu vīt,
Kriju plēst, pūru šūt.”

Kā redzam, sadzīves spiedogs atspoguļojas emociju pasaulē. Emocijas virmo ap to, kas mūsos, un ap to, kas ap mums. Dainās tiek pieminēti ikvienam zināmi priekšmeti un sabiedrības ierastās darbības.

Kādu dzeju rakstīsiet ar tādu vārdu palīdzību, kā: ”sāknēt, beidzēt, vietņvedis, datu šalts”? Valodas kvalitātes un līmeņa būtisks kritērijs ir dzeja.

Ko darīt

Jauno valodu kā instruments atnes datori. Arī sakārtot šo pārpratumu kā instruments var paši datori. Protams, nekur nepazudīs arī cilvēks. Vairs nevarēs paslēpties un izlikties, ka šī problēma neattiecas uz viņu.

Kāpēc runa ir par Linux, kā datoros izmantotās un datoru ietekmētās valodas glābēju?

Linux ir bezmaksas datoru sistēma, kurā darbināmas bezmaksas ofisa un interneta datorprogrammas. Linux sāk strauji izplatīties, jo ir sasniedzis nopietnu brieduma pakāpi, un par to nav jāmaksā. Tāpēc drīzumā sagaidāma strauja Linux ekspansija arī pie mums, Latvijā.

Linux patlaban tiek latviskots, bet darbs vēl nav pilnībā pabeigts. Šis ir tas brīdis, kad mums dota otra iespēja salabot kaut vai tikai īpaši kroplos terminus, un radīt kulturālu darba vidi ikvienam no mums.

Linux drīz būs plaši izplatīts, tāpēc varam radīt tādu datoru darba vidi, kāda patīk mums pašiem. To lietos mūsu bērni. To lietosim arī mēs paši, pat sievasmātes un mīļākās. Latvieši nav tik stulbi, kā tas mums tiek apgalvots e-kampaņās.

Sakārtojot terminoloģiju, mēs spēsim dot ieguldījumu visas Latvijas datorvides attīstībā – arī citus risinājumus varēs pielabot un padarīt latvietim draudzīgākus. Jaunā valoda tiks padarīta kvalitatīva un pielietojama ne tikai datoros un ikdienas žargonā. Jaunie vārdi būs pielietojami pat daiļradē.

Informācijas sabiedrības birojs

Ir pienācis laiks mums visiem piedalīties informācijas sabiedrības veidošanā un kontrolē, savādāk pašiem atkal būs jākož pirkstos! Datoriķi varēs kārtējo reizi uzspiest vienīgo iespējamo risinājumu.

Terminoloģijas sakārtošana varētu būt Informācijas sabiedrības biroja svarīgs uzdevums, tādējādi nodrošinot tautas uzticību un atbalstu arī citām tā veiktajām aktivitātēm. Šādā patiesi titāniskā darbā var palīdzēt ikviens no mums, tādējādi nodrošinot veselu jūru ar radošām idejām un priekšlikumiem.

Salabojot datoru terminoloģiju, tiktu iegūta kolosāla pieredze jauno vārdu un jēdzienu ieviešanā Latvijā, nesarežģot situāciju. Iegūtā pieredze noderētu jebkurā nozarē.

Atcerieties, ka šodien datoriķis ir daudzpusīgi izglītots un sistēmiski domājošs cilvēks, kurš spēj izmantot citu kūtrumu. Nezaudējiet datoriķiem savas pozīcijas tikai pateicoties saviem vecmodīgajiem stereotipiem.

Skarbā nākotne

Uz šo situāciju var palūkoties arī no citas puses. Globalizācija. Planēta Zeme. Attīstības gaitā rodas jauni vārdi ar jaunu nozīmi. Valodas savā starpā saplūst. Kultūras nāk un iet. Stiprākie un efektīvākie pārņem vājākos. Kura valoda paliks par pamata valodu? Kuri pazudīs turpmākajos gadu tūkstošos? Cik liels būs jaunās valodas vārdu krājums? Vai cilvēka spēkos būs saglabāt kopskatu, jeb visi paliksim par šauri specializētiem un tuvredzīgiem speciālistiem, kurus koordinēs un vadīs lielā mamma “super-dators”?

Uz šo tēmu var raudzīties daudzos veidos. Kurā nometnē iestāties? Vai latviešu dainas vispār vēl ir aktuālas? Vai tām ir nākotne?

Aicinu pievienoties diskusijai zem šī raksta!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!