ES nu jau kādu laiku notiek aktīva lobēšana, lai patlaban uz datorprogrammām attiecināmo autortiesību principu nomainītu pret ASV patentu pieeju.
Elementārie un “matemātiski” viegli izsecināmie risinājumi tagad tiks pielīdzināti tradicionālajiem citu jomu patentiem, kas radīs vienkārši absurdas situācijas, kurās kāds veikls zellis varēs nostopēt vai visas pasaules progresu.
Atverot interneta vai drukāto firmu katalogu, atradīsim 200-300 kompāniju, kuras sniedz IT pakalpojumus. Ne visas no tām ir dārgo pakalpojumu sniedzējas. Tātad ļoti daudzi Latvijas uzņēmumi var izmantot tik ļoti nepieciešamās informācijas tehnoloģijas arī pie savas salīdzinoši nelielās rocības.
Pieņemot un sākot pielietot datorprogrammu patentēšanu, šis firmu skaits var strauji sarukt (kas mums kāds simtiņš vairāk vai mazāk!?).
Iemesls tam būs daudzu patlaban plaši izmantoto instrumentu aizliegšana, aizstājot tos ar citiem dārgo brendu instrumentiem, kas izteikti sadārdzinās sniegtos pakalpojumus. Vai tad visi tos varēs atļauties pirkt?
Kā piemēru var minēt visu tik iemīļoto interneta mājaslapu iespējamo sadārdzināšanos vismaz vairākas reizes.
Garīgie, nevis fiziskie pakalpojumi, ir Latvijas nākotne, nozīmīgs papildinājums IKP, kas to puscauro maišeli var darīt varen pilnu un apaļu. Tāpēc nebūtu prātīgi šīs iespējas likvidēt.
Patreizējie notikumi gluži kā leģendārajos Kangara laikos
2004. gada 18. maijā ES Ministru Kabinetā notika balsošana par vai pret patentu likuma jauno versiju.
Pirms tam Latvijas atvērtā koda asociācija bija nosūtījusi ministru prezidentam Indulim Emsim vēstuli ar situācijas un iespējamo problēmu skaidrojumu, tādējādi argumentēti pierādot, ka ir jābalso pret.
Ekonomikas ministrija bija pieprasījusi arī Latvijas Informācijas Tehnoloģiju un Telekomunikāciju asociācijas viedokli, kurā tika atzīts, ka iecerētā patentu likuma versija Latvijai nebūs labvēlīga.
Neskatoties uz sabiedriski-profesionālo organizāciju sniegto informāciju, Latvija (vai tā bija visa Latvija?) tomēr nobalsoja par.
Par laimi, dažas valstis tomēr vērsās pret balsojumu, dažas atsauca savu pārstāvju patvaļīgi pausto viedokli par, jo pirms tam bija norunāts, ka balsos pret.
Septembra pirmajās dienās vēl ir iespējams atsaukt šo balsojumu, kamēr nav par vēlu, izsakot pretenzijas par šī procesa kvalitāti un objektivitāti.
Kārtīga saimnieka cienīgs risinājums
Citāts no Latvijas Atvērtā Koda asociācijas vairākkārtēji nosūtītās vēstules ministru prezidentam Indulim Emsim no LR Ministru Kabineta:
“Pieprasīt ES Ministru Padomes prezidējošajai valstij atsaukt balsojumu par programmatūras patentu direktīvu (2002/0047 COM (COD)) no nākošās Padomes sēdes dienas kārtības, kur tā ir ieplānota formālai apstiprināšanai.”
Jāveic šīs defektīvās un līdz galam neapstiprinātās direktīvas pilnīgu pārstrādi, balstoties uz daudzu valstu daudzu organizāciju sagatavotajiem ieteikumiem un atzinumiem, kuru detalizētu un tulkotu argumentāciju LAKA jau vairākas reizes ir nosūtījusi MK.
Ieguvumi
Piemēram, ja kāda e-pārvaldes IT projekta kopējais budžets ir 1 miljons latu, tad pie patreizējās, vēl nesabojātās, patentu likumdošanas pastāv iespēja visu šo 1 miljonu notērēt tepat Latvijā. Prātīga pieeja nodokļu maksātāju naudas tērēšanā, kādu iesaka arī pastāvošā Latvijas likumdošana. Ieviešot programmatūras patentus, iespējamie IT instrumenti būs pārsvarā lielo ārzemju kompāniju datorprogrammas, kurām tad arī piederēs šie Latvijas vietējās IT firmas sasienošie patenti.
Lai varētu sniegt pakalpojumus “legāli”, nāksies iepirkt ārzemju firmu produkciju. Lieki piebilst, ka projektam ar 1 miljonu nebūs gana.
Pats svarīgākais - tiks saglābta liela daļa pastāvošās Latvijas IT industrijas. Tiks saglabāts esošais nodarbinātības līmenis – tiks saglabātas ļoti daudzas darba vietas. Tiks saglabāta esošā sasniegtā stabilitāte, un nenāksies arvien jaunas Latvijas IT firmas pārdot ārzemniekiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
