Vai ierindas pilsonim iespējams saņemt SAB, KNAB, DP un citu valsts iestāžu e-pastus? Pēc “MyDoom” un iepriekšējo, vēl neapklusušo, vīrusu uzvaras gājiena neviens par to nevar būt 100% pārliecināts.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pandēmija?

Man kā Linux lietotājam, ir “jautri” neskartam vērot šo jezgu no malas. Atkal un atkal. Mikrorajonu kabeļinterneta tīklos vēl tagad nav rimušas iepriekšējo vīrusu radītās atbalsis, epidēmiju laikā pat palēninās interneta darbība.

Kas tomēr mani spēja uztraukt, bija viena cilvēka stāsts, ka nevēlami adresāti ir saņēmuši e-pastu no mūsu agrākās “biznesa” sarakstes, bet zem citiem vārdiem. Vai jums pašiem tas patiktu?

Kāpēc minu SAB un citus dienestus, kuru pieminēšana uzdzen šermuļus ne tikai man? Arī viņi cilvēki vien ir, lieto datorus. Pieminu, lai paceltu šo jautājumu valsts līmenī, un to kāds beidzot mēģinātu atrisināt, jo nu jau šie vīrusu uzbrukumi notiek arvien biežāk, un skar arvien vairāk datoru. Varbūt tikai žurnālistikas triks, lai kāds izlasītu šo rakstu, bet iedomājieties, ja nu kāds tiešām ir saņēmis e-pastu arī no viņiem? Vai viņš par to ziņotu?

Pieņemot, ka katram interesē tikai savas problēmas, atgādināšu, ka tuvākajos gados tiks ieviesta e-pārvaldes datorizētā mašinērija, kuru mums būs izdevīgi lietot, un kuru mēs visi arī lietosim, un kuras darbošanās vai nedarbošanās reizēm būs nepatīkama ikvienam no mums.

“MyDoom” tipa vīrusi nav tik viegli automātiski konstatējami, kā gribētos. Tiem visu laiku iznāk jauni modeļi, kurus lētticīgi un mazāk pieredzējuši interneta lietotāji tūlīt arī aktivizē – seksuālas dabas paziņojums liek straujāk iepukstēties daudzām sirdīm. Ugunsmūris aizsargā tikai no ārpasaules, bet ne jau visu lielo organizācijas iekšējo datortīklu no savējā lietotāja.

Risinājums

Tiem, kas grib atrisināt šo problēmu, nevis tikai atlikt līdz nākamajai reizei, varu ieteikt izmēģināt Linux. Izmēģināt pašiem, nevis klausīties pasakas par to.

Arī šodien es mierīgi rakstu kārtējās publikācijas savā Linux, ar OpenOffice ofisa programmatūras palīdzību, kamēr citi, ar ko sadarbojos, reizēm pazūd uz dienu, divām no informācijas sabiedrības. Un pēc laika atskan vārs vaids – man uzklupa vīruss, džeki palīdzēja atgūt daļu pazudušās informācijas.

Linux instalāciju izmēģinājumam var iegūt vai nu pēc adreses ftp://ftp.linux.lv/pub/distrib/fedora , vai http://fedora.redhat.com – bez maksas un pilnīgi legāli. Gan pašu Linux, gan ofisa programmatūru, gan arī izklaidei paredzētās datorprogrammas un spēlītes.

Patlaban jums datorpuika datoru sainstalē par apmēram “piečuku”. Tikpat labi varat viņam palūgt uzlikt izmēģināšanai Linux uz kāda no darba vai mājas datoriem. Ja nu galīgi negribas ar to krāmēties pašiem, tad Latvijā jau var nopirkt datorus ar uzinstalētu un pilnībā saregulētu Linux, kā arī tehnisko un apmācības atbalstu.

Rekomendācijas e-pārvaldes sakarā

Taisot e-pārvaldi, noteikti vajadzētu ņemt vērā arī vīrusu un informācijas drošības faktorus, tikai kuram nebūs bail uzņemties atbildību par šādu jautājumu atrisināšanu? Jaunizveidotajam informācijas sabiedrības birojam? Jeb informācijas drošības jautājumus tomēr risinās tradicionālās iestādes, un vai tām būs kāda teikšana? Vai tām vispār ir jābūt teikšanai šai sakarā?

Lai atrisinātu vīrusu jautājumu Latvijas līmenī, ar formāliem IT iepirkumiem un politiska tipa ekspertiem vien cauri netiksi. Mana rekomendācija būtu nolīgt biznesa un banku vidē atzītus drošības risinājumu speciālistus, lai tie palīdz perspektīvā izvēlēties optimālāko risinājumu, kurš arī darbotos, kā arī izveidotu darba procedūras un veiktu darbinieku attieksmi un izpratni vairojošu apmācību. Pasaules milžu cīņā nav jācieš mazas valstiņas iedzīvotājiem.

Ja tieši nozares eksperti, nevis politiķi, izvēlētos e-pārvaldes risinājuma tehnisko platformu, manuprāt, varētu ietaupīt desmitiem miljonu latu, kā arī ikvienam no mums tik svarīgos savus nervus. Atcerēsimies par konkurenci un decentralizāciju – tas ceļ līmeni un garantē lielāku kopējās sistēmas dzīvotspēju.

Pavērosim, kā notikumi attīstīsies tālāk!

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form