Raiņa vārdi šeit ir tieši attiecināmi, jo, lai elektroapgādes nozare nākotnē varētu stabili un kvalitatīvi funkcionēt, tā šobrīd ir jātransformē – jāpārbūvē elektroenerģijas sadales sistēma, attīstot vēl viedāku elektrotīklu – tā, lai tas būtu pilnībā gatavs "zaļo" inovāciju uzņemšanai. Pretējā gadījumā plaša izkliedētās enerģijas ražošana, saules paneļu ieviešana un elektromobilitāte nebūs iespējama, jo elektrosadales tīkls tam nebūs gatavs – ne fiziskā, ne digitālā infrastruktūra.
Attiecīgi zem sitiena būs arī Latvijas klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, kas lielā mērā balstās tieši uz elektrības ražošanu no atjaunīgiem resursiem, elektromobilitāti un energoefektivitāti. Tīkla transformācijai ir nepieciešami lieli resursi. Šobrīd ir iespēja šim mērķim novirzīt Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības fonda līdzekļus; otra iespēja – šīs izmaksas segt caur sabiedrisko pakalpojumu tarifu, kas nozīmētu tarifa kāpumu un papildus slogu iedzīvotāju un uzņēmēju maciņiem.
Elektroenerģijas sadales operators AS "Sadales tīkls" kā vienu no saviem uzdevumiem redz nepieciešamību noturēt konkurētspējīgu elektroenerģijas sadales tarifu. Pērno gadu iesākām ar sadales pakalpojumu tarifu samazinājumu, kā rezultātā mājsaimniecībām un energo-ietilpīgākajiem uzņēmumiem šobrīd ir ļoti konkurētspējīgs tarifs, ja salīdzinām ar citām Baltijas reģiona valstīm. Pretstatot līdzīga patēriņa un pieslēguma jaudas profila klientus, mājsaimniecības par sadales pakalpojumu Latvijā maksā mazāk nekā, piemēram, Lietuvā, Igaunijā, arī Polijā un Somijā.
Vēlamies šādu pieeju attīstīt arī turpmāk, nodrošinot maksimāli konkurētspējīgu tarifu gan mājsaimniecību, gan biznesa klientiem, vienlaikus nodrošinot arī mūsdienu prasībām atbilstošu, drošu un kvalitatīvu elektrotīklu. Jau iepriekš publiskā telpā esam skaidrojuši nepieciešamību transformēt elektroapgādes nozari, pakārtojot to jaunajām tendencēm (izkliedētā elektroenerģijas plūsma, kas tīklā strauji pieaug līdz ar mikroģenerācijas un elektromobilitātes attīstību) un, kas ne mazāk būtiski, – virzoties uz ambiciozo ES klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, kas noteikti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. – 2030. gadam.
Labs piemērs efektīvai ES fondu līdzekļu novirzīšanai elektroenerģijas infrastruktūras izbūvē, šādi no iespējamā izmaksu sloga pasargājot iedzīvotājus, ir pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pieredze. Piesaistot ES līdzfinansējumu, Latvijā īstenots projekts "Kurzemes loks" – izbūvēts 330 kilovoltu (kV) elektropārvades tīkls. Šis projekts tika realizēts trijos posmos, vairāku gadu garumā, un tas bija būtisks, lai novērstu līdz šim iztrūkstošo palielinātas jaudas elektroenerģijas ražotāju un lietotāju pieslēgumu iespējamību Kurzemē. Nebija jautājumu par šī tīkla izbūves nepieciešamību. Un tomēr – ja nebūtu pieejami ES finanšu līdzekļi, tad šis daudzmiljonu eiro izmaksu slogs caur sabiedriskā pakalpojuma tarifu varēja gulties uz sabiedrības pleciem.
Līdzīgi šobrīd ir ar elektroenerģijas sadales sistēmas "zaļo" transformāciju – mums ir iespēja turpināt AST labo pieredzi un visas valsts attīstībai būtisko energoinfrastruktūru attīstīt ar ES fondu līdzfinansējumu. Arī šai gadījumā nav jautājumu par šīs infrastruktūras izbūves nepieciešamību, jo bez tās nākotnē netiks nodrošināta kvalitatīva un nepārtraukta elektroapgāde, riskēsim ar nekvalitatīvu spriegumu un tīkla atslēgumiem, līdz 2030. gadam nespēsim sasniegt klimatneitralitātes mērķus, kā arī ilgtermiņā – bremzēsim valsts ekonomisko izaugsmi. Jautājums – vai būtiskās energoinfrastruktūras izbūvi īstenosim ar ES fondu palīdzību, vai izvēlēsimies modeli, kurā izmaksas caur pieaugošo tarifu sedz nodokļu maksātāji.
Ir vietā pieminēt, ka sadales sistēmas transformācijas projekts pilnībā atbilst ES Atveseļošanas un noturības fonda prioritārajiem virzieniem – klimata pārmaiņas, digitālā transformācija un ekonomikas transformācija. Vēlos aicināt atbildīgās puses ES finanšu līdzekļu sadalījuma procesā ņemt vērā šos apsvērumus, izvērtēt katra iesniegtā projekta atbilstību prioritārajiem virzieniem un šo projektu potenciālo nozīmi visas valsts attīstības kontekstā, nevis šauru, atsevišķai organizācijai nepieciešamu mērķu sasniegšanā.
Rezumējot jāsaka – lai nodrošinātu konkurētspējīgus tarifus Eiropā, arī infrastruktūrai un struktūrfondu politikai ir jābūt konkurētspējīgai. Īstenojot sadales sistēmas transformācijas projektu ar ES līdzekļu piesaisti, mums ne tikai izdotos saglabāt konkurētspējīgu tarifu un nepakļaut papildu finansiālajam slogam valsts iedzīvotājus un uzņēmumus, bet arī efektīvi veicināt valsts pāreju uz "zaļu" un digitālu ekonomiku, stiprināt tautsaimniecības izaugsmes potenciālu un jaunu darba vietu radīšanu, sekmēt investīciju piesaisti un biznesa konkurētspēju, kā arī izpildīt būtisku priekšnoteikumu tam, lai Latvija sasniegtu ES, ANO un Latvijas klimata politikas mērķus. Savukārt, ja Latvija ES Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējumu novirzīs esošo "caurumu aizlāpīšanai", neraugoties no ilgtermiņa atdeves un "zaļā" dzīvesveida, klimatneitralitātes veicināšanas prizmas, riskēsim šajos attīstības virzienos manāmi iepalikt no kaimiņvalstīm.