Sandra Kalniete: Jo mūsu vairāk, jo noteiktāks mūsu pret
Foto: F64

Kaut ātrāk pienāktu 18.februāris un mēs, kas jūtam atbildību par Latvijas valsti, dotos uz iecirkņiem un nobalsotu PRET krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā. Tagad, kad Satversmes Tiesa ir pieņēmusi lēmumu referenduma norisi neapturēt, jautājums par krievu valodu, kā otro valsts valodu, ir kļuvis vēl politiskāks.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Mums, Latvijas pilsoņiem ir pienākums rīkoties valstiski atbildīgi. Tagad vairs nav laiks ļauties diskusijām par referenduma jautājuma juridisko atbilstību vai neatbilstību Satversmei. Par to lems Satversmes Tiesa. Mums pārliecinoši ar savu līdzdalību un skaidri pateikto PRET ir jāparāda sava valstiskā griba saglabāt latvisku Latviju. Jo mūsu būs vairāk, jo pārliecinošāks un skaidrāk sadzirdēts būs mūsu PRET.

Mums jāapzinās, ka visi tie, kas referendumā nepiedalīsies, dos iespēju šo nepiedalīšanos iztulkot kā atbalstu krievu valodai kā otrai valsts valodai. Tieši tā rīkojās Kalvītis un valdošās koalīcijas politiķi pēc tam, kad vairāk nekā 600 000 bija nobalsojuši par to, lai vienai desmitajai daļai vēlētāju būtu tiesības ierosināt uzsākt Saeimas atlaišanas procedūru. Viņi paziņoja, ka tie 900 000 vēlētāju, kas tautas nobalsošanā nebija piedalījušies, faktiski bija nobalsojuši pret vēlētāju tiesībām rosināt Saeimas atlaišanu. Mēs nedrīkstam dot iespēju mūsu nepiedalīšanos iztulkot, kā vēlētāju klusējošu piekrišanu, atbalstu centieniem krieviskot Latviju.

Es pilnīgi piekrītu Vairas Vīķes-Freibergas bažām, ka zema līdzdalība referendumā radīs starptautiskas sekas un pārpratumus. No savas pieredzes zinu, cik maz mūsu Eiropas partneri zina par Baltijas valstu vēsturi un tiem apstākļiem, kas radījuši Latvijas iedzīvotāju sastāva masīvās deformācijas. Eiropā ir pietiekams daudzums dažāda kalibra kreiso intelektuāļu un politiķu, kuri ar labpatiku savā publiskajā retorikā izmantos argumentu, ka daļai latviešu ir vienalga, bet ievērojams skaits prasa divas valsts valodas. Arī tas mums jāpatur prātā, kad 18.februārī dosimies balsot PRET otru valsts valodu.

Savukārt, tiem krievu tautības līdzpilsoņiem, kas ir noticējuši bezatbildīgu politiķu apgalvojumiem, ka šis balsojums palīdzēs panākt lielāku lomu krievu valodai Latvijā un Eiropā, mums ir jāizstāsta, ka viņi tiek maldināti. Vēršanās pret valsts konstitucionālajiem pamatiem var tikai padziļināt plaisu sabiedrībā un saindēt starpetniskās attiecības.

Bez tam, lai kāda valoda iegūtu oficiālas valodas statusu ES, šo lēmumu ir jāatbalsta visām ES dalībvalstīm. Arī Latvijai, Igaunijai un Lietuvai. Ne referendums, ne miljons parakstu nevar padarīt valodu, kas nav oficiālā valoda kādā no ES dalībvalstīm, par ES oficiālo valodu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form