Sandris Laganovskis: Vai Latvijas uzņēmumu ražojumi un preču zīmes ir pietiekami aizsargāti?

Tas savukārt noved pie nākamās problēmas – viltojumiem un atdarinājumiem. Šajā pašā pētījumā 53% atzina, ka var gūt ievērojamus zaudējumus, ja viņu preces tiktu ļaunprātīgi kopētas, savukārt 10% jau saskārušies ar šo problēmu.

Tieši tāpēc jau trešo reizi Patentu valde sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi un Patērētāju tiesību aizsardzības centru uzsākusi kampaņu "Viltotā realitāte... joprojām realitāte," aicinot sabiedrību aizdomāties par sekām, kādas rodas ne tikai uzņēmējiem, ja izvēlamies pirkt lētākus pakaļdarinājumus, bet to, kādu ļaunumu var nodarīt nekvalitatīvi, bojāti vai pat veselībai bīstami viltojumi. Papildu uzmanība šogad tiek veltīta trīs jomām – kosmētika un higiēna, medikamenti un bērnu rotaļlietas – ko gan Latvijā, gan Eiropā vilto visbiežāk līdztekus alkoholiskajiem dzērieniem. Problēmu vēl vairāk saasina tas, ka mainījušies iedzīvotāju iepirkšanās paradumi, jo arvien biežāk preces un pakalpojumus iegādājamies internetā, kur pārliecināties par to drošību, kvalitāti un atbildību visām noteiktajām normām ir daudz sarežģītāk. Būtiski atcerēties, ka par viltojumiem visbiežāk liecina tas, ka cenas var būt būtiski zemākas nekā oriģināliem, iepakojums atšķiras, saziņā tiek lietota slikta gramatika un valoda, kā arī citi aspekti, kas norāda, ka iespējama krāpniecība.

Diemžēl viltotu preču izplatība Latvijā turpina pieaugt, par ko liecina sadarbības iestāžu apkopotā informācija. Cilvēki mēdz izvēlēties lētākas preces, nerēķinoties ar riskiem, ka tās var kaitēt gan pašu, gan tuvinieku veselībai. Īpaši aktuāla problēma kļūst brīžos, kad iedzīvotāju ieņēmumi nav tik stabili un paredzami, tāpēc oriģinālajām precēm tiek meklēti lētāki aizvietotāji, nedomājot par to, kādas sekas var rasties. Taču jāatceras, ka pērkot nezināmas izcelsmes atdarinājumus, tostarp medikamentus vai kosmētiku, var rasties gan dažādas alerģiskas reakcijas, gan arī apdraudējumi veselībai, tāpēc katru reizi, domājot par lētākām alternatīvām, iesakām apdomāt to, kā tas var ietekmēt turpmāko dzīves kvalitāti.

Lai samazinātu slogu, kas uzņēmējiem jāiziet, lai iegūtu patentu, Patentu valde šā gada 28. aprīlī atklāja pirmo publisko patentu datubāzi Latvijā, kas ietver informāciju par vairāk nekā 6000 Latvijas un 38 000 Eiropas patentiem. Darbs pie šīs datubāzes izveidošanas bija vērienīgs, ieguldot liela apjoma darbu, digitalizējot un migrējot datus no līdzšinējiem resursiem. Apkopotā informācija var palīdzēt tās lietotājiem ļoti dažādās jomās, piemēram, izvairīties no jau zināma risinājuma izstrādes, izvērtēt sava izgudrojuma patentspēju, iepazīties ar citu īpašnieku patentiem, atrast sadarbības partnerus un licenciārus, nepārkāpt ar savu izstrādājumu citu īpašnieku tiesības, apzināt konkurentu patentus, kas vairs nav spēkā, kā arī gūt idejas tehnoloģiju iespējamiem uzlabojumiem utt. Tāpat datubāze sniedz iespēju sekot pieteikumu un patentu aktuālajam statusam, veicamā uzturēšanas maksājuma termiņam, iepazīties ar maksājumu vēsturi, kā arī veikt citas darbības, atvieglojot uzņēmēju, izgudrotāju un zinātnieku ikdienas dzīvi.

Pirmie rezultāti liecina, ka, izveidojot digitālu datubāzi, izdevies par 30% samazināt pieprasījumus pēc datiem par patenta statusu, savukārt par 40% sarucis iesniegumu skaits par maksājumu apliecinājumiem. Tas ir būtisks apjoms, jo mazināts birokrātiskais slogs, piedāvājot ērtus pakalpojumus to saņēmējiem.

Uzskatu, ka efektīvas, lietotājorientētas un videi draudzīgas rūpnieciskā īpašuma pakalpojumu vides attīstība mūsdienās ir viens no svarīgākajiem rūpnieciskā īpašuma sistēmas izmantošanas veicinošajiem faktoriem, tāpēc Patentu valde turpina uzlabot e-pakalpojumu klāstu. Š.g. 1. oktobrī esam atklājuši patentu e-pieteikumu sistēmu, kura apvieno sevī 8 jaunus e-pakalpojumus: https://www.lrpv.gov.lv/lv/e-pakalpojumi/e-pakalpojumi Līdz ar patentu e-pakalpojumu ieviešanu, mūsu klientiem ir pieejami jau 17 šādi pakalpojumi, ko iestāde piedāvā sniegt pilnīgi elektroniski. Tas savukārt nozīmē, ka klientiem varam nodrošināt nepārtrauktu pakalpojumu pieejamību, lai veiktu savlaicīgu un ērtu izgudrojumu aizsardzību, balstoties uz mūsu galvenajām vērtībām jeb orientāciju uz klientu. Tāpat būtiski, ka patentu pieteikumus pašreiz iespējams iesniegt konfidenciāli tiešsaistē bez Patentu valdes apmeklēšanas klātienē, kas atvieglo gan zinātnieku, gan uzņēmēju, gan arī citu interesentu ikdienas darbu.

Datubāzes un e-pakalpojumu attīstība patlaban ir būtisks iestādes ikdienas darbs, jo pēdējos gados arvien pieaug pieprasījumi pēc patentmekējumiem. To pierāda apkopotā statistika, kad 2017. gadā patentmeklējums tika pieprasīts 19% no visiem nacionālajiem patenta pieteikumiem, 2018. gadā jau 28%, bet 2019. gadā – 37%. Esam arī lepni, ka no šā gada sākuma varam piedāvāt izgudrotājiem, pētniekiem un uzņēmējiem ne tikai iespēju pārbaudīt sava izgudrojuma patentspēju Eiropas Patentu iestādē, bet arī vēlāk saņemt atbalstu patentēšanai ārvalstīs.