Mēs dzīvojam pragmatiskā laikā, tādi ir apstākļi, tāds ir tautas noskaņojums. Mūsdienās Latvijai nav vairs tādu politisko mērķu, kuru labā būtu vērts ziedot ekonomisko labklājību. Latvija ir maksimāli atrisinājusi drošības problēmu. Ja kāds netic NATO līguma 5.paragrāfam, kurš paredz, ka uzbrukums vienai NATO valstij nozīmē uzbrukumu visām, ASV ieskaitot, ziniet, jums neviens nevar palīdzēt.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Latviešu politiķi slimo ar pagātnes sindromu. Varbūt tāpēc, ka pirmās neatkarības desmitgades noskaņojumos politisko popularitāti bija visvieglāk nopelnīt, es pat neteiktu ar nacionālismu, būsim atklāti – bieži tā bija rusofobija. Taču laiki ir mainījušies un mainījušies cilvēku noskaņojumi, ja politiskās vides veidotāji to neredz, vieglas smiltis viņiem.

Latvijā ir plaša krievu pilsoņu kopiena, kas naturalizācijas ceļā kļūst aizvien plašāka. Latvijā dzīvo 1, 342 miljons jeb 72, 1 % latviešu tautības pilsoņu un 367, 2 tūkstoši, jeb 19,8 % krievu tautības pilsoņu. Vēl apmēram 241 tūkstotis Latvijas krievu ir nepilsoņi, tomēr nepārtraukti noris naturalizācijas process. Ja par taisnīgu uzskatām proporcionalitātes principu un valdībā ir 19 ministri, tad lai krievu kopiena atbilstoši tiktu pārstāvēta valsts vadībā, Latvijas valdībā vajadzētu strādāt trim vai četriem krievu tautības ministriem. Taču kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas valdībās nekad nav strādājis neviens mūsu krievu kopienas pārstāvis.

Nekas tā nekonsolidē kā atgrūšana. Veselīgas būtu partijas, kurās līdzās darbojas gan latviešu, gan krievu tautības pilsoņi. Taču tādu nav, kas ir "Saskaņas centra"(SC) šodienas politisko panākumu pamats, kas ir kļuvusi par centrālo Latvijas krievus un citus nelatviešus apvienojošo politisko spēku. Tikmēr latviešu kopienas politiskā izvēle ir ļoti sadrumstalota. Nav iedomājams, ka nākošajās Saeimas vēlēšanās kāds latviešu politiskais spēks varētu konsolidēt 30% balsu, savukārt ir ļoti iespējams, ka kāda uz nelatviešu elektorātu orientēta partija ir spējīga savākt šādu balsu skaitu. To ir sekmējusi ne tikai nelatviešu norobežošana no dalības valsts pārvaldē, bet arī psiholoģiskā atgrūšana, neveidojot pilsoņu kopības sajūtu.

Vai zināt kā Latvijas krievu kopienā tika uztverta Baraka Obamas kļūšana par ASV prezidentu? Nē, mani personiski neuztrauc krievu tautības pilsoņa kļūšana par Latvijas prezidentu vai premjeru, jo pazīstu daudzus krievus, kuri ir īsti Latvijas patrioti. Taču, ja tas notiks, tā būs nevis krievu politiķu uzvara, bet mūsu ortodoksālo nacionālistu un rusofobu nopelns.

Kamēr Latvija politiski karo, Krievija ekonomiski attīstās. Šodienas Krievija nav deviņdesmito gadu Krievija. 2008.gada novembrī ar ārvalstu valūtas un zelta rezervēm 453,5 miljardu ASV dolāru vērtībā  Krievija bija trešajā vietā pasaulē aiz Ķīnas un Japānas. Vai tikai piecus  gadus atpakaļ bija iedomājams, ka Londonas baņķieri brauks meklēt miljardus uz Maskavu? No dabas bagātību izmantošanas iegūtie līdzekļi aizvien vairāk tiek investēti pašas Krievijas ekonomikā, kas jau pārredzamā nākotnē to padarīs par ekonomiski attīstītu valsti. Varbūt tas ir panākts ar ne gluži demokrātiskām metodēm, taču tas ir Vladimira Putina nopelns, un nebrīnīsimies, ja nākotnes vēsturnieki viņu atzīs par izcilāko starp 21.gadsimta pirmās desmitgades pasaules līderiem. Ja nosacīti 2000. – 2010.gadā Latvijas ekonomikas attīstības galvenais stimuls bija Eiropas Savienība, tad pēc 2010.gada par tādu ar lielu iespējību var kļūt Krievija un Āzijas valstis, kuru attīstība ir dinamiska. Latvijai būs svarīgas labas attiecības ar Krieviju un nav iedomājams, ka tādas ir iespējamas, ja Latvijas valdībā nav pārstāvēta slāvu tautību kopiena, kas veido trešdaļu pilsoņu skaita.

Taču tā vismaz pēc nākošās Saeimas vēlēšanām visticamāk būs pārstāvēta Latvijas valdībā, jo Saskaņas centra iespējas noturēt reitingu līderību līdz pat parlamenta vēlēšanām ir ļoti lielas. Latviešu politiskajām partijām kritiski svarīga kļūst gatavība veidot valdību kopā ar Saskaņas centru.  Būtībā tādu netieši ir paudušas Latvijas Pirmā partija/LC, Tautas partija un Jaunais Laiks (JL). Nav iedomājama konkurējošo ortodoksālo nacionālistu Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Pilsoniskās savienības atrašanās vienā valdībā ar Saskaņas centru, kas nākotnē ierobežos šo partiju iespējas nonākt valdībā. Arī Latvijas Zemnieku Savienība, kura Rīgas Domē izskata iespēju startēt kopā ar ultranacionālistisko Visu Latvija diez vai būs Saskaņas Centra partneris, turklāt arī abu partiju sponsori nāk katrs no sava pajukušā "Venstpils grupējuma"puses.

Neskatoties uz pašreizējiem reitingiem no latviešu partijām labas izredzes spēcīgi nostartēt nākošajās vēlēšanās saglabā gan LPP/LC, gan Tautas partija. LPP/LC priekšrocība ir "pirmā līmeņa" līderu, kādi ir Ainārs Šlesers un Ivars Godmanis, tieša atrašanās politiskajā procesā. Tautas partijai kritiski svarīga ir Andra Šķēles atgriešanās aktīvajā politikā, lai tāpat kā pirms 13 gadiem vestu ārā valsti no ekonomiskās krīzes, kas neapšaubāmi atkal mobilizētu TP elektorātu. Cita iespējamā Saskaņas centra partnera – JL izredzes kļūt par otro līderi vēlēšanās pašlaik šķiet nelielas.

Ja bez Saskaņas centra nākošajās vēlēšanās labi nostartē vēl kāda partija, reāla kļūst iespēja valdību veidot uz divu politisko spēku pamata. Valdībai, kuru veido viena stipra latviešu pilsoņus un otra stipra krievu pilsoņus apvienojoša partija, ir izredzes pirmo reizi kļūt par patiesi rīcībspējīgu un tiešām visu Latvijas tautu pārstāvošu valdību, kas ir spējīga dziļi risināt gan ekonomiskos, gan sociālos, gan ārpolitiskos jautājumus. Būtu dabiski, ja šādā latviešu un krievu partiju koalīcijā vadošais būtu latviešu kopienu pārstāvošais partneris. Patreizējā tendence ir cita, tāpēc visticamāk, ka valdību pēc vēlēšanām veidos viens liels krievu kopienu pārstāvošs spēks un latviešu partiju koalīcija. Taču ļoti iespējams, ka pēcvēlēšanu valdībā jau puse ministru būs, ja ne etniskie krievi, tad uz krievu kopienu orientēta politiskā spēka pārstāvji.

Ko tas nozīmēs Latvijai? Pozitīvas pārmaiņas, "svaigas asinis"  politikā, iespēju no šodienas reālitātē divkopienu valsts sākt veidot patiesi saliedētu vienas kopienas valsti, neskatoties uz to, ka tās pilsoņi runā divās valodās. Apstākļos, kad Eiropas valstis konkurē par labām attiecībām ar Krieviju, valdība, kurā darbojas krievu ministri nozīmētu reālu priekšrocību Latvijai. Ekonomiskais labums, ko nākamajā desmitgadē dos politiski labas attiecības ar ekonomiski augošo Krieviju, kas vienlaikus ir vārti sadarbībai ar 21.gadsimta pasaules asi  -  Klusā okeāna zonas valstīm, ir grūti aplēšams, taču Latvijai stratēģiski svarīgs. Esmu viens no tiem, kuri uzskata, ka krievu nonākšana Latvijas valdībā nākotnē būs motors valsts ekonomiskajai attīstībai.
Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form