Foto: F64
Konfūcijs reiz atbildējis savam māceklim, kas uzprasījis, ko viņš darītu, ja kļūtu par imperatoru: "Vispirms es nomainītu nosaukumus". Kaut ko ļoti līdzīgu vajadzētu paveikt arī pie mums. Darba meklētājiem, kas cer iegūt darbu valsts sektorā, būtu jāzina, ka vārdu savienojums "amatu konkurss" patiesībā latviešu valodā nozīmē to, ka nekāda konkursa nav. Ir viens īstais kandidāts, kura dokumenti jau pirms konkursa izsludināšanas stāv priekšniekam uz galda un visi struktūrvienības darbinieki ir savstarpēji informēti iestādes virtuvē par to, kurš pievienosies viņu komandai pēc neilga laika.

Tad noliktā dienā tiek noturēta izcila izrāde ar nosaukumu "intervija". Visi tie, kas pareizus nosaukumus līdz šim vēl nav iemācījušies, brien pa Latvijas neiztīrītajiem ceļiem, uztraucās par pareizām atbildēm, nervozi pārlasa intervijas jautājumus un cenšas parādīt sevi no labākās puses, ir vienkārši pa velti iztērējuši savu laiku, sasprindzinājuši nervu sistēmu un kustinājuši gaisu.

Iejūtīgs jautājums no komisijas puses par to, kādā veidā jūs vēlaties, lai jums tiek paziņoti konkursa rezultāti, ir patiesībā jautājums par to, vai jūs būsiet tik riebīgs, ka liksiet viņiem rakstīt par vienu papīru vairāk, lai pateiktu jums "nē". Un jā, es ieteiktu jums pieprasīt atbildi rakstiskā veidā.

Šādi tiek noturēti amatu konkursi gan zinātniskajos institūtos (kur jebkura izsludināta vakance ir fikcija), gan valsts dienestos (kur darbinieki migrē no vienas nodaļas uz otru), gan valsts pārvaldē (kur augstākā izglītība un attiecīgā darba pieredze jau sen nav nekāds kritērijs). Likumības ievērošana ir tikai un vienīgi sekošana tam, lai viss notiktu tā, kā to pieprasa attiecīgais instrukcijas paragrāfs, bez jebkādas iedziļināšanas lietu būtībā. Un tāpēc, ja Latvijas Universitātē antropoloģijas studentiem ir nepieciešams kurss "Āzijas reliģiju pētniecība", bet birokrātisks rīkojums to ieviest aizliedz, tad studentiem par iztrūkstošiem kredītpunktiem tiek piedāvāts apgūt lietvedības pamatus. Un ļoti iespējams, ka drīz mēs varēsim ārstēties pie ārstiem, kuriem cilvēka anatomijas vietā tika piedāvāts apgūt floristikas kursu, bet par mūsu likteņiem lems politologi, kas demokrātijas vēstures vietā ir klausījušies atomfizikas pamatus.

Latvijas valsts ir vieta, kur valda padomju laika režīms, darbojas padomju laika metodes un dzīvo padomju laika cilvēki. Tai nav nekāda sakara ar tādiem vārdiem kā "Eiropa", "kultūra", "godīgums" vai "valstiskums". Un ja lasām "brīva Latvija", tad tas būtu jāsaprot drīzāk kā brīva no iespējām, vienlīdzības un jel kādas jēgpilnas nākotnes.

Sanita Krūmiņa

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!