Sanita Upleja: Gads, kas beidzas ar nulli. Par politiku aizejošajā gadā
Foto: F64

Lai arī aizejošā gada pēdējā ceturksnī sabiedriskajā telpā apzināti sakultās un spēkā uzturētās neapmierinātības ar valdības darbu Covid-19 pandēmijas ierobežošanā putas varētu likt iekrist kārdinājumā un paziņot, ka 2020. gads politikas jomā Latvijā beidzies nulles punktā, tomēr, atskatoties uz 12 mēnešos piedzīvoto Saeimas, valdības un partiju darbā, gads izrādījies notikumiem īpaši piesātināts. Tik piepildīts, ka katru no nosauktajiem virzieniem pat būtu vērts analizēt atsevišķi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sākot notikumu uzskaitījumu, jāatgādina, ka tikai divus šī gada mēnešus politiķu un visas pārējās sabiedrības darbs ritēja ierastajās sliedēs, jo jau 12. martā valstī tika izsludināta pirmā ārkārtējā situācija Covid-19 izplatības ierobežošanai, kas ilga līdz 9. jūnijam. Tai sekoja vasara ar zināmu atelpas laiku. Otra ārkārtējā situācija izsludināta 9. novembrī un iestiepjas jau nākamajā gadā.

Tomēr paralēli infekcijas izplatības ierobežošanas un tās seku novēršanas darbam, kas radīja būtiskas izmaiņas Ministru kabineta un Saeimas ierastajā ritmā, kā arī ietekmēja partiju ikdienas darbu valdē, nodaļās, kongresu un sapulču rīkošanā, 2020. gads vēsturē ieies ar trim lieliem darbiem – Rīgas domes atlaišanu un tai sekojošo varas maiņu galvaspilsētā, administratīvi teritoriālās jeb novadu reformas pieņemšanu un būtiskām izmaiņām nodokļu politikā. Lai kā mūsu prātus patlaban nenodarbinātu un ikdienu neietekmētu pandēmijas radītās grūtības, šiem trim lielajiem darbiem ietekme uz mūsu valsts un sabiedrības dzīvi būs daudz ilgstošāka nekā koronavīrusa radītajām grūtībām.

Velna ducis Saeimā

Politiski sadrumstalotā 13. Saeima, kurai vajadzēja vairāk nekā divus mēnešus laika, lai izveidotu koalīciju un valdību no piecām frakcijām, īpašas politiskās kaislības piedzīvoja jau kopš tās darbības sākuma 2018. gada novembrī, tomēr 2020. gada laikā sasniegts jauns rekords, vēl septiņiem deputātiem tiekot izslēgtiem vai aizejot no frakcijām un kopumā sasniedzot skaitu – 13 ārpus frakcijām esoši deputāti, kas veido 13% no Saeimas kopskaita. Tas ir ievērojams negatīvs sasniegums, salīdzinot ar iepriekšējiem trim Saeimas sasaukumiem.

Viena no ārpus frakcijām esošajām pirmajām "bezdelīgām", kas frakciju pameta jau 2018. gadā, no "KPV LV" ievēlētā Linda Liepiņa šogad nolēma vispār nolikt Saeimas deputātes mandātu. 2020. gadā Saeimā darbu sāka vairāki jauni deputāti to savu kolēģu vietā, kuri nolika mandātu, izšķiroties par labu darbam Rīgas domē, vai nolika uz laiku, kamēr pilda ministra pienākumus. Izmaiņas notika arī Jaunās konservatīvās partijas frakcijā līdz ar deputātes un frakcijas vadītājas Jutas Strīķes aiziešanu mūžībā martā.

Viena Saeimas deputāta inficēšanās ar Covid-19 dēļ jau martā Saeima bija spiesta sākt darbu attālināti, frakcijām atrodoties dažādās telpās un balsojot manuāli, taču salīdzinoši neilgā laikā tika izveidota e-Saeimas platforma, kas mūsu parlamentam kā vienam no pirmajiem pasaulē jau maija nogalē ļāva pilnībā pāriet uz darbu tīmekļa vidē. Ar platformas pieņemšanu Saeimas deputātiem gāja līdzīgi kā sabiedrībai kopumā ar Covid-19 izplatības dēļ ieviestajiem ierobežojumiem – lielākā daļa apzinīgi pielāgojās apstākļiem, kamēr mazāks pulciņš turpināja skaļi apšaubīt šādas platformas darbības likumību un ērtības.

Nav ideāla, bet ir pieņemta

Viens no e-Saeimas ātrās radīšanas iemesliem bija nepieciešamība līdz vasaras sākumam galīgajā lasījumā pieņemt novadu reformu, lai gadu pirms 2021. gada jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām būtu pilnīga skaidrība par jauno novadu karti. Jau reformas likuma izskatīšana otrajā lasījumā martā radīja jaunus debatēšanas un priekšlikumu izskatīšanas rekordus, tomēr punkts tai tika pielikts ātrāk, jo, valstī sākoties ārkārtējai situācijai, visas frakcijas vienojās ātrāk beigt darbu pie otrā lasījuma un diskusijas par izmaiņām turpināt jau pie galējā lasījuma.

Arī trešais lasījums, uz kuru bija iesniegti vairāki simti priekšlikumu un panāktas arī būtiskas vienošanās ar opozīciju, piemēram, par valsts pilsētas statusu Jelgavai un Ventspilij, ieies vēsturē kā sava veida rekords. Kopumā 500 dienas ilgusī gana vētrainā novadu reformas apspriešana tagad īstenojusies 42 jaunās pašvaldībās līdzšinējo 119 vietā, tomēr iespējamas izmaiņas novadu kartē varētu viest arī Satversmes tiesa, kurā ar sūdzībām vērsās virkne pašvaldību un kura pirmās lietas sāks izskatīt jau janvāra vidū.

Lai kādas kaislības pašas valdošās koalīcijas iekšienē un ar opozīcijas atbalstītiem piketiem pie Saeimas neraisīja tā brīža vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) virzītā reforma, kas sākotnēji piedāvāja karti ar 35 pašvaldībām, šī ir viena no retajām valdībām, kam izdevies tikt galā ar novadu reformu. Tomēr cīņa nav galā un nebeigsies, jo nākamā gada pavasarī gaidāma sīva cīņa par pašvaldībām partiju starpā, tajā skaitā ar starp valdošās koalīcijas partneriem.

Spriedumu ēnā

Rekordgara šajā gadā bijusi arī nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketes apspriešana Saeimā, kas gan neievilkās naktīs, bet izstiepās astoņu darba dienu garumā. Atšķirībā no 2019. gada, kad, protestējot pret debašu laika kārtējo samazināšanu, opozīcija otrās dienas vakarā pameta Saeimas zāli un budžeta pieņemšana tika pabeigta bez debatēm un triecientempā, šajā gadā pat pēc debašu laika samazināšanas opozīcija turpināja aktīvi debatēt par priekšlikumu un noslēgumā pauda gandarījumu, ka tai izdevies debatēs iesaistīt pat dažus valdošās koalīcijas pārstāvjus.

Budžeta paketē bija virkne likumprojektu, ko valdībai un Saeimai bija jāpieņem pēc būtiskiem Satversmes tiesas spriedumiem sociālajā jomā, tajā skaitā par garantētā minimālā ienākuma noteikšanas kārtību un palielināšanu, tomēr lielākās debates raisījās par izmaiņām nodokļu politikā. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība bija solījusi, ka šīs Saeimas laikā vienreiz pārskatīs nodokļus pēc iepriekšējās valdības nodokļu reformas 2017. gadā, tomēr pandēmija izjauca plānu to darīt savlaicīgi un ne vienlaikus ar budžeta apspriešanu.

Valdības piedāvātās nodokļu izmaiņas izraisīja gan iekšējās nesaskaņas koalīcijā, gan visai skarbu reakciju no dažādām sabiedrības grupām, tāpēc sākotnējais izmaiņu plāns tika precizēts un grozīts vēl līdz pēdējam brīdim, izskatot budžeta likumprojektu paketi Saeimā. Lai arī virkne ekspertu valdībai un koalīcijai pārmeta, ka nav prāta darbs lemt par būtiskām nodokļu izmaiņām mikrouzņēmumiem, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzības saņēmējiem krīzes laikā, valdība savu nodomu nemainīja, un tikai laiks rādīs, vai šāda politiska konsekvence atmaksāsies. Lai arī virknei nodarbināto nākamā gada laikā pieaugs nodokļu maksājumi sociālās apdrošināšanas vārdā, šī valdība un Saeima spēja īstenot to, kas citiem nebija izdevies, – par 1% samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem.

Iekšējās diskusijas koalīcijā nodokļu jautājumos, kas reizēm publiski pārgāja pāri koalīcijas katliņa malām, skaidri demonstrēja sadrumstalotās Saeimas un piecu partiju koalīcijas iekšējās politiskās pretrunas. Tomēr nodokļi nav vienīgais jautājums, kur tās laiku pa laikam izlaužas un paliek līdz galam nenolīdzinātas, – tas bijis redzams vairākos balsojumos valdībā un Saeimā, visspilgtāk izpaužoties gada nogalē balsojumos par Satversmes tiesas tiesnesi, kur koalīcija nebija vēlējusies un nespēja panākt iekšēju vienošanos. Šis darbs tagad atlikts uz nākamo gadu, bet tuvākā pusotra gada laikā Saeimai būs jāķeras arī pie cita strīdīga un koalīciju šķeļoša jautājuma, kas izriet no Satversmes tiesas sprieduma par bērna piedzimšanas atvaļinājuma piešķiršanu bērna mātes partnerei un ko plašāk var traktēt kā viendzimuma pāru tiesiskās aizsardzības jautājumu sakārtošanu.

Ministri mainās, Saeima un valdība paliek

Iekšējās pretrunas koalīcijā izpaudās arī gada sākumā, kad Saeima lēma par Rīgas domes atlaišanu un arī izmaiņām likumā, kas ļautu ārkārtas vēlēšanās domi ievēlēt uz laiku līdz pat sešiem gadiem. "KPV LV" frakcijas pārstāvji pat pievienojās opozīcijai, lūdzot Valsts prezidentu šos grozījumus par garāku termiņu neizsludināt un nodot parakstu vākšanai tautas nobalsošanas ierosināšanai.

Nepieciešamais parakstu daudzums divu mēnešu laikā gan netika savākts, tāpat kā gada termiņā, kas noslēdzās novembra vidū, netika savākti arī paraksti tautas nobalsošanas ierosināšanai par 13. Saeimas atlaišanu. 2019. gada nogalē par iemeslu šai iniciatīvai daļēji kalpoja Saeimas nepildītais solījums likumā par mediķu algu palielinājumu, tomēr 2020. gada laikā Satversmes tiesa, lemjot par likumā noteiktās prasības par finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai nepildīšanu, norādīja, ka šādu konkrētu summu un pieauguma procentu norādīšana likumos nepamatoti ierobežo valdības darbu un tiešo atbildību par valsts budžeta jautājumiem. Tomēr arī šādos apstākļos un Covid-19 dēļ šī gada beigās solījums mediķiem ticis izpildīts, lemjot par algu pieaugumu nākamajā gadā.

Gada laikā valdībā nomainījušies divi ministri – gada sākumā ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV) nācās pamest amatu zaudētās pieejas valsts noslēpumam dēļ, bet jau gada nogalē melošanas par autostāvvietas karti dēļ no amata atkāpās Juris Pūce (AP).

Ministriem nomainoties, savā vietā palikusi gan valdība, gan Saeima, tomēr pie valdošās koalīcijas uzvarām pieskaitāma arī varas maiņa Rīgā – pēc ārkārtas vēlēšanām augustā pie varas galvaspilsētā nāca gandrīz tāda pati koalīcija kā Saeimā, tikai bez "KPV LV" un ar citas partijas pārstāvi – Mārtiņu Staķi (Par!) – priekšgalā. Šīs bija pirmās vēlēšanas jaunajos partiju finansēšanas apstākļos, jo kopš 2020. gada sākuma valsts daudz dāsnāk atbalsta partijas, vienlaikus ierobežojot privāto ziedojumu apjomu.

Laikus sākta profesionāla kampaņa un labi pārdomāta partneru piesaiste nesa uzvaras laurus "Attīstībai/Par" un "Progresīvo" apvienībai, tomēr pavisam drīz jau šajā veidojumā parādījās plaisas. Vēl pirms ministra Pūces stāvvietas skandāla "Progresīvie" kategoriskos paziņojumos jau sāka vērsties pret savu koalīcijas biedru un viņu biedru pārstāvjiem valdībā, sākot ar finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un turpinot ar labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV) un aizsardzības ministru Arti Pabriku (AP). Gada nogalē no vadošās frakcijas Rīgas domē ir jau atdalījusies "Latvijas attīstībai", un, visticamāk, pašvaldību vēlēšanas nākamā gada sākumā tikai vēl vairāk saasinās partiju savstarpējās attiecības gan galvaspilsētas domē, gan Saeimā un valdībā.

No partijas attīstības viedokļa ļoti loģiski, Rīgas domes vēlēšanu rezultātu spārnoti, "Progresīvie" ir ķērušies pie galvenā trumpja, uz visu banku ejot uz pašvaldību un nākamajām Saeimas vēlēšanām. Laiks rādīs, kādu elektorātu viņiem izdosies iegūt – vai pēdējā laikā iekšēju tīrīšanu piedzīvojušās "Saskaņas" vēlētājus, vai krīzes nogurdināto protesta elektorātu. Tomēr "Progresīvo" uzvaras gājienu var piebremzēt Saeimā jau konceptuāli atbalstītie likuma grozījumi, kas ierobežotu apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju svešvalodās. Tieši aktīva krievu valodas izmantošana Rīgas domes vēlēšanās mudināja Saeimas valdošās koalīcijas vairākumu rosināt šādas izmaiņas, par spīti pašu partnera "Attīstībai/Par" kategoriskajiem iebildumiem.

Atbirst pa burtam

Pēc Pūces atkāpšanās no amata un publiski izskanējušajiem mājieniem par iespējamām nelikumībām viņa iepriekš vadītās partijas "Latvijas attīstībai" finansēšanā vismaz līdz nākamajām vēlēšanām savu ceļu nolēmušas iet trīs apvienībā "Attīstībai/Par" ietilpstošās partijas, turpinot gan sadarbību Saeimas frakcijā. Īsā laikā lielu ietekmi valstī un galvaspilsētā ieguvušai partiju apvienībai tas vērtējams kā smags trieciens un būtisks pārbaudījums nākotnē. Jāatgādina, ka plaisa apvienībā iezīmējās jau pavasarī, kad tajā notika iekšējas diskusijas par Mārtiņā Bondara (AP) statusu Saeimā pēc sprieduma "Latvijas Krājbankas" civillietā.

Pašā gada nogalē līdz galam neizprotami notikumi risinājās "KPV LV", kas pārtapa partijā "Par cilvēcīgu Latviju" un no savām rindām izslēdza tās līdzšinējo līderi un Saeimas frakcijas vadītāju Ati Zakatistovu. Partijai gan nevedās jau gada sākumā, kad tai bija jāsasauc atkārtota pilnsapulce, jo pirmā izrādījās ne īsti likumīgi sasaukta. Būdama viena no lielākajām valsts finansējuma saņēmējām, "KPV LV" arī dāsni tērējās Rīgas vēlēšanās, paliekot gan otrpus domes durvīm. Iepriekš protesta elektorātu pārstāvošajai partijai, kas Zakatistova vadībā gan kļuvusi par gana savaldāmu valdības partneri krīzes laikā, priekšā stāv dilemma, vai atgriešanās pie savām saknēm vēl ir iespējama laikā līdz nākamajām vēlēšanām.

Diemžēl partiju dzīves dinamiku pagājušajā gadā ietekmēja Jutas Strīķes, kas bija harismātiska un mērķtiecīga savas frakcijas vadītāja, aiziešana mūžībā. Nevienam no kolēģiem nav viegli doties viņas iestaigātajās pēdās, tomēr uz pretkorupcijas viļņa politikā ienestā JKP ir gan spējusi tikt pie Rīgas vicemēra amata Lindai Ozolai (JKP), gan gada laikā izbaudījusi gandarījumu par ASV sankciju sarakstā iekļuvušā Ventspils politiķa Aivara Lemberga karjeras norietu.

Vēsts par ASV lēmumu Lemberga sakarā nāca pēkšņi 2019. gada 9. decembrī, un kopš tā laika ir mainīta ostu pārvaldes kārtība Rīgā un Ventspilī, tomēr ar Lembergu saistītā Zaļo un zemnieku savienība tā arī nav spējusi publiski paziņot par visu saišu saraušanu ar savulaik ietekmīgo Ventspils pilsētas galvu.

Par saikni ar Lembergu kā šķērsli sadarbībai ar ZZS arī nākotnē aizejošā gada nogalē attālinātā partijas kongresā paziņoja Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, kura vadībā NA Kariņa valdībā demonstrē sevi kā vienu no līdzsvarotākajiem un atbildīgākajiem valdības partneriem pretstatā dažiem politikas jaunpienācējiem.

2020. gads ir bijis arī gads, kad gaidāmo pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā partijas cītīgi veikušas un veic ikdienas darbu, piesaistot jaunus biedrus reģionos un pārvilinot jau esošos pašvaldību politiķus no citām partijām, tādējādi vairojot intrigu par vēlēšanu iznākumu jaunajā 41 pašvaldībā.

Ministru prezidenta Kariņa partiju apvienība "Jaunā Vienotība" ir vienīgā frakcija Saeimā, kurai Saeimas divu gadu darba laikā izdevies vairot savu ietekmi Saeimā – šajā gadā partijā iestājies un frakciju atbalsta bijušais "KPV LV" pārstāvis Aldis Blumbergs, bet pērn tā rīkojās ZZS pārstāve Anda Čakša. (Saeimas kārtības rullis neļauj deputātiem oficiāli mainīt frakcijas.)

Kad skanēs zvans

Janvāra nogalē apritēs jau divi gadi Kariņa valdībai, kuru gada jubilejā eksperti vērtēja kā pārsteidzoši stabilu, ņemot vērā sarežģīto piecu partiju koalīciju. Savukārt pats Kariņš tika vērtēts kā Latvijā iepriekš nebijis valdības vadītājs ar labiem sakariem un domubiedriem starptautiskajā arēnā.

Arī Covid-19 ēnā pavadītajā 2020. gadā Kariņam bija gan iespēja izcelties Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunās un pandēmijas seku finansējuma sadalīšanā, gan arī Latvijā uzņemt Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, iesaistoties Francijas līdera rosinātajā sarunā par Eiropas Savienības nākotni. Pavasarī pasaules mediju uzmanību Kariņš arī piesaistīja kā valdības, kurai īpaši sekmīgi izdevies ierobežot Covid-19 izplatību, vadītājs. Popularitātes reitingi arī pašu mājās rādīja augošu uzticību Ministru prezidentam, ne vienā vien politiskajā partnerī koalīcijas ietvaros raisot politisku greizsirdību.

Lai arī Covid-19 otrā viļņa uzliesmojums rudenī Latviju skāris daudz skarbāk nekā pavasarī, tomēr uz Eiropas un pasaules fona Latvija nav starp smagākajiem gadījumiem. Taču iekšējā gruzdēšana koalīcijā, pandēmijas nogurums un vispārējais apjukums sabiedrībā ir nodeldējis Kariņa uzticības kredītu līdz bīstami zemam līmenim.

Ja premjerministram, cenšoties cilvēcīgi runāt un neslēpjot patiesas emocijas un satraukumu, tomēr neizdodas uzrunāt visu sabiedrību apzināties situācijas nopietnību un atbildību par līdzcilvēku dzīvībām, tad grūti iedomāties, kādā veidā un kāda tipa politiķim tas izdotos labāk.

Joprojām vēl esam ceļa vidū, un pandēmijas ietekmes patiesais apmērs vēl nav izmērāms. Pat nomainot šo valdību ar kādu citu, tā jau būs nokalpojusi vairāk par caurmēra valdību atjaunotās Latvijas valsts laikā. Tomēr par nuļļu daudzumu pandēmijas radīto skaitļu virknēs atbildība mūžības priekšā negulstas tikai uz vienas valdības vai viena līdera pleciem.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

13. Saeima KPV LV "KPV LV" naudas krimināllieta Anda Čakša Eiropas Savienība Jaunā konservatīvā partija (JKP) Juris Pūce Juta Strīķe Latvijas Krājbanka Partija "Latvijas attīstībai" Partija "Progresīvie" Raivis Dzintars Rīgas dome Satversmes tiesa Zaļo un zemnieku savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form