Sanita Upleja: Kas slēpjas aiz politiķu vakcinācijas pret Covid-19
Foto: DELFI

Trešdienas vakarā jau pēc darba dienas beigām portāla "Delfi" redakcijas kopējā elektroniskā pasta kastītē iekrita vēstule no Veselības ministrijas ar pavadošu tekstu: "Turpinoties vakcinācijas procesam Latvijā, 11. februārī tiek uzsākta to valsts augstāko amatpersonu brīvprātīga vakcinācija, kuru pienākumi saistīti ar nacionālās drošības un valsts pamatfunkciju nepārtrauktības nodrošināšanu. Nelielais amatpersonu loks, kurām šobrīd tiek dota iespēja vakcinēties, ir stingri izvērtēts, ņemot vērā to pienākumus un lomu valsts procesu vadībā."

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau nākamajā rītā tiešraidē portāla lasītāji varēja vērot, kā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) vestibilā kupla žurnālistu pulciņa acu priekšā savas vakcīnu pirmās devas saņēma valsts amatpersonas un vairāki bijušie prezidenti.

Vēl tikai dienu iepriekš, pirms trešdienas vakarā tika publiski paziņots par šādu akciju, otrdienas vakarā Ministru kabinets apstiprināja papildinātu pret Covid-19 prioritāri vakcinējamo grupu sarakstu. Informatīvajā ziņojumā pie otrās grupas, kuras vakcinēšana sākta šonedēļ un kurā iekļauti sociālās aprūpes centru klienti un darbinieki, pēkšņi bija iekļauta arī kategorija "Amatpersonas, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai", vakcinējamo skaitu minot kā "atbilstoši pieprasījumam".

Tajā pat vakarā Veselības ministrija portālam "Delfi" skaidroja, ka no valdībai prezentētā informatīvā ziņojuma izriet, ka, lai mudinātu sabiedrību vakcinēties pret Covid-19, ministrija apsver atstāt "atvērtas durvis" atsevišķu viedokļu līderu jeb vakcinācijas "vēstnešu" ārpusrindas vakcinācijai. Minētie viedokļu līderi grupu sarakstā nav atsevišķi izdalīti kā grupa.

Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka viedokļu līderi ir personas, kurām ir īpaši nopelni sabiedrības labā, dažādu nevalstisko organizāciju līderi un personas, kuru viedoklī konkrētas sabiedrības grupas ieklausās un kurām uzticas. "Minētās personas ar savu rīcību vakcinējoties sniegs pozitīvu piemēru pārējiem un iedrošinās šaubīgos sabiedrības pārstāvjus vakcinēties," norādīts ziņojumā.

Veselības ministrija portālam "Delfi" norādīja, ka netiks veidota atsevišķa prioritārā grupa, kurā šie cilvēki tiktu iekļauti, taču šādas "atvērtas durvis" ļautu ārpusrindas kārtībā vakcinēt atsevišķus cilvēkus.

Pēc virknes amatpersonu un politiķu vakcinācijas ceturtdienas rītā un tai sekojošā apmulsuma viļņa sociālajos medijos jau ceturtdienas vakarā portāla "Delfi" elektroniskā pasta kastītē iekrita kārtējais saraksts ar piektdienas rītā vakcinējamiem ministriem un citām augstām amatpersonām. Tas sociālajos medijos raisīja vēl vairāk jautājumu līdz pat piektdienas pēcpusdienai, kad aģentūra "LETA" bija noskaidrojusi, ka vakcinācija piedāvāta arī Raimondam Paulam, kurš šo iespēju izmantos februāra beigās. Maestro vārda parādīšanās pie apvāršņa nedaudz maina pēdējo dienu laikā publiskās sarunas uzņemto virzienu, tomēr, šķiet, ka pamatīgs kaitējums valsts pārvaldei un pašu politiķu tēlam ir jau nodarīts.

Vienlaikus ar pamatotajiem sabiedriskajā sarunā uzdotajiem jautājumiem par kritērijiem un amatpersonu izvēli sociālajos medijos aktīvi šo procesu sāka kritizēt Jaunās konservatīvās partijas politiķi, paziņojot, ka šīs partijas ministri nevakcinēsies, līdz nebūs pienākusi pedagogu kārta. Tiesa gan, Saeimas priekšsēdētājas biedre un JKP deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla vakcinējās, tāpat kā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP).

Tvitera biezoknī sākās skaidrošanās par to, kas atbildīgs par šādu amatpersonām īpaši labvēlīgu lēmumu, iesaistoties pat bijušajai veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP), kura norādīja valdības vadītāja virzienā.

Lai kā arī nebūtu bijis ar valdības, Saeimas, koalīcijas vai citu politisko formātu sarunām par šāda lēmuma pieņemšanu, pilnībā un objektīvi restaurēt notikušā gaitu nav iespējams, tāpēc vēsturē ieies un cilvēku atmiņās paliks tieši tas, ko viņi redzējuši savām acīm un dzirdējuši savām ausīm. Diemžēl tas, ko ļaudis visā Latvijā redzēja, bija pēkšņa un sasteigta augstu valsts amatpersonu un politiķu publiska un pompoza vakcinēšana laikā, kad Latvijā vakcīnu ir mazā daudzumā un kad tik tikko sākusies vakcinācija sociālās aprūpes centros.

Ir pilnīgi skaidrs, ka situācijā, kad vakcīnu nav pietiekamā skaitā, lai visus pieaugušos Latvijas iedzīvotājus vakcinētu daudzmaz vienlaikus vienlīdzīgā procesā līdzīgi, kā tas ir Saeimas vēlēšanās, kad katra balss ir vienlīdzīga, neatkarīgi no ieņemamā amata, vecuma vai citiem rādītājiem, ir nepieciešams veidot prioritāro grupu rindu, kas neizbēgami radīs milzum daudz ētiskas dabas jautājumu. Ne visus mēs spējam un gribam publiski uzdot, ne uz visiem mēs spēsim līdz galam atbildēt, un ar to ir jāsamierinās.

Viens veids, kā dalīt vakcīnas šādā situācijā, ir dalīt pēc medicīniskiem un epidemioloģiskiem kritērijiem, priekšroku dodot slimības visvairāk apdraudētajām grupām, kā arī medicīnas personālam, kam tieši jāstrādā ar slimības izraisītajām sekām. Cits veids ir grupēt pēc sabiedrības neatliekamām vajadzībām, iekļaujot tos darbiniekus, bez kuriem sabiedrībai netiktu nodrošinātas pamatvajadzības – pārtika, mājoklis, drošība utt. Var izvēlēties arī skatīties nākotnē un dot priekšroku pedagogiem, lai varētu atvērt skolas mācībām klātienē. Tas ir diskusiju un atklātas sarunas jautājums, kāda diemžēl Latvijā notikusi pārsvarā aiz slēgto valdības sēžu durvīm.

Un var arī godīgi un atklāti pateikt, ka dažus simtus vakcīnu no kopējā skaita ir vērts jau agrīnā stadijā paredzēt valdības, Saeimas un citu valstij būtisko institūciju kritiski svarīgajiem darbiniekiem, jo valsts zobratiem ir jāgriežas arī smagas krīzes un vakcīnu trūkuma laikā. Tomēr augstāk aprakstītais process diemžēl rāda ko citu.

Ja politiķu un bijušo prezidentu sasteigta un pēc neskaidriem un nezināmiem kritērijiem veikta vakcinēšana tiek pamatota ar "nacionālās drošības un valsts pamatfunkciju nepārtrauktības nodrošināšanu", tad gana skarbi un ciniski nākas aizrādīt, ka par ministru vai deputātu Latvijā var kļūt gandrīz jebkurš, turklāt rindā uz katru Saeimas deputāta vietu stāv kupls skaits to, kas kandidēja Saeimas vēlēšanās. Nav gan dzirdēts, ka uz ārstu vai skolotāju vietām gaidītu gari gribētāju saraksti, turklāt ārstu vai skolotāju nevar sagatavot vienā dienā, kā gan var apstiprināt kāda vēlēšanu sarakstā gaidošā nākamā deputāta mandātu vai aizpildīt ministra amata vietu. Arī pats jēdziens "bijušie prezidenti" norāda uz to, ka šie cilvēki amatā ir sekojuši viens otram, tādēļ ir nomaināmi un aizvietojami kā amatpersonas.

Ja šīs nedēļas izrāde divās daļās PSKUS vestibilā bija domāta kā cilvēku iedrošināšana nebaidīties un pieteikties vakcinācijai, tad tomēr liekas, ka laiks nebija izvēlēts pareizs, jo, pat piesakoties ātri un nešaubīgi tagad, lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju līdz savai vakcīnai būs jāgaida vēl mēnešiem.

Ja politiķi un amatpersonas tomēr tiek stādīti priekšā kā vienīgie iedvesmojošie un harismātiskie sabiedrības viedokļu līderi, arī tad rodas šaubas par šīs akcijas atdevi valstī, kur uzticība politiķiem ir zema un arvien sarūkoša. Šķiet, ka šīs nedēļas notikumi uzticību varētu mazināt vēl vairāk, un par to ir īpaši žēl laikā, kad gadsimta smagākās krīzes apstākļos mēs nevaram un nedrīkstam atļauties vēl vairāk padziļināt plaisu starp tautu un tās pašas izvēlētiem priekšstāvjiem.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19 Ilze Viņķele Jaunā konservatīvā partija (JKP) Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form