Foto: Shutterstock
Luksus un ekstras vairs sen jau nav prioritātes, iegādājoties mājokļus. Kāpēc? Jo tas ievērojami sadārdzina dzīvokļu uzturēšanas izmaksas un iedzīvotāji par to nevēlas maksāt. Pirms krīzes gados celtajās mājās saunas un trenažieru zāles nu ir pārvērstas par noliktavām.

Šobrīd iedzīvotāji ir kļuvuši racionālāki savā izvēlē un arvien pietuvojas skandināvu domāšanai – primāri svarīgs pārdomāts un funkcionāls plānojums, kas garantē zemākas uzturēšanas izmaksas. Jo mājoklis kalpo cilvēkam, nevis otrādi - cilvēks kalpo mājoklim.

Jaunākie tirgus dati rāda, ka arvien pieprasītāki kļūst dzīvokļi ekonomiskajā segmentā jeb cenā līdz 1500 eiro par kvadrātmetru. Turklāt pieprasījumā izteikti dominē dzīvokļi ar pārdomātu plānojumu. Iedzīvotāji nevēlas maksāt par gariem gaiteņiem vai citām nepārdomāti plānotām telpām dzīvokļos, tāpēc redzam, ka vispirktākie dzīvokļi šobrīd ir līdz 70 kvadrātmetriem.

Komunālie maksājumi par šādas platības mājokli var svārstīties no 100 eiro līdz par 250 eiro mēnesī, atkarībā no apsaimniekotajā, mājas tipa un ergonomikas. Līdz ar to šobrīd viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem, apsverot mājokļu iegādi, ir: "cik šis dzīvoklis man izmaksās katru mēnesi?" Pirmajā mirklī izdevīgāks var šķist dzīvoklis sērijveida mājā, taču, aprēķinot ikmēneša uzturēšanas izmaksas, izdevumi ir pielīdzināmi līdzvērtīgam dzīvoklim jaunajā projektā. Aprēķini rāda, ka sērijveida mājām ir augstāki ikmēneša maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem, jo infrastruktūra ir novecojusi un prasa investīcijas, savukārt jaunajos projektos izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem ir ievērojami zemākas.

Cilvēki salīdzina apsaimniekošanas rēķinus ar savu draugu, radu un paziņu rēķiniem, lai novērtētu, vai gaidāmās izmaksas ir atbilstošas tirgum un katra individuālajām finansiālajām iespējām. Šis aspekts ir ļoti būtisks arī saistībā ar valdības nepārtrauktajām diskusijām par kadastrālās vērtības palielināšanu. Tiek lēsts, ka vērienīgākās izmaiņas skars daudzdzīvokļu māju jaunos projektus. Atsevišķās pilsētās kadastra vērtība var augt par 60% vai 100%, bet tuvāk Rīgai - vidēji par 200% un 300%. Tātad strauji celsies arī nodokļi. Tāpēc mājokļa atrašanās vietai ir nozīme ne tikai kontekstā ar labu apkārtējo infrastruktūru, bet arī nākotnes izmaksām.

Vietas izvēlē iedzīvotājiem aizvien svarīgs ir sabiedriskā transporta, skolu un bērnudārzu tuvums, veikali un atpūtas vietas. Taču zīmīgi, ka arvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību ne tikai jau esošajai infrastruktūrai, bet arī potenciālajai rajona attīstībai.

Par jaunu dzīvokļu iegādi interesi visbiežāk šobrīd izrāda jaunās ģimenes, kurām liels atbalsts ir valsts programma "Altum". Taču sapni par savu mājokli nav izsapņojusi vēl liela daļa jauno profesionāļu, kuri izrāda interesi tieši par jaunajiem projektiem, un, ja pirmā mājokļa iegādes programmu paplašinās un piedāvās arī jaunajiem profesionāļiem, redzam, ka mājokļu tirgus varētu tikai augt. Tirgus šobrīd ir izslāpis pēc dzīvokļiem ar racionālu un pārdomātu plānojumu, piedāvājums šajā segmentā ir augošs, taču neatbildētais jautājums ir – kā veicināt finansējuma pieejamību mājokļa iegādei?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!