Sarmīte Ēlerte: Rēķini par siltumu un Rīga kā Ziemeļeiropas metropole
Foto: LETA

Pagājušajā nedēļā mūsu mājas dzīvokļu īpašnieki lēma par apsaimniekotāja maiņu. SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" atskaites neradīja pārliecību, ka daļa minēto darbu tiešām veikti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nama iekšējie siltumtīkli ir nodoti apsaimniekošanā Rīgas siltumam. Tas radīja šaubas, jo mūsu interese ir samazināt apkures izmaksas, bet Rīgas siltuma interese - gūt iespējami lielākus ienākumus, tātad, jo vairāk siltuma patērējam, jo RS labāk. Vārdu sakot - esam atraduši jaunu apsaimniekotāju. Šī pakalpojuma tirgu izpētīja un labāko variantu ieteica mūsu mājas dzīvokļu īpašnieku biedrības valde. Biedrību nodibinājām pirms vairākiem gadiem, sapulcēs lemjam, ko un kā uzlabot vairāk nekā 100 gadus vecajā namā. Kopējās rūpes mūs ir satuvinājušas, biedrības sapulces ir draudzīgas un reizēm arī jautras.

Sadarbība savā un pilsētas labā

Kāds sakars dzīvokļu īpašnieku biedrībai ar Vienotības redzējumu par Rīgu kā Ziemeļeiropas metropoli?

Ziemeļeiropai ir raksturīga cilvēku savstarpējās uzticēšanās, sadarbības un pilsoniskās līdzdalības kultūra. Šodien Rīgā tikai 12% procentos daudzdzīvokļu namu ir izveidotas dzīvokļu īpašnieku biedrības, bet, piemērām, Tallinā - 80%.  Cilvēki sadarboties var sasniegt ļoti praktiskas lietas - mazākus rēķinus par siltumu, ūdeni, lētāku apsaimniekošanu ilgtermiņā, drošāku un ērtāku vidi. 

Rīdzinieki par apkuri maksā no 20 santīmiem līdz divarpus latiem par kvadrātmetru.[1] Rēķini kļūs mazāki, ja katrā atsevišķā namā cilvēki apvienosies, lai kopā pārstāvētu savas intereses. Ja pilsēta veicinās dzīvokļu īpašnieku sadarbību, atbalstot ne tikai ar informāciju, bet arī ar padomu un nodokļu politiku. Piemēram, Stokholmā dzīvokļu apsildīšanai patērē pusotras reizes mazāk enerģijas kā Rīgā.

Tallinas dzīvokļu biedrības neradās pašas no sevis, tās veicināja pilsētas politika. Arī uzņēmīgi rīdzinieki aicina kopā citus rīdziniekus - Kalnciema ielas kvartālā, ielu svētkos, Miera ielas mazo veikalu, kafejnīcu īpašajā atmosfērā. Mērķtiecīgs pilsētas atbalsts iniciatīvām ļautu šo kustību vērst plašumā, jaunatklātos simtiem vietu, kur rīdziniekiem satikties, kur patīkami atrasties, kur dzimst jaunas idejas un problēmu risinājumi.

Labas algas, nevis lēts darbaspēks

Rīga kā Ziemeļu metropole nozīmē arī "gudras ražošanas" attīstību. Enerģiski piesaistot jaunas investīcijas, Rīgai ir labs potenciāls kļūt par gan reģionālu biznesa, finanšu un transporta pakalpojumu centru, gan par modernas ražošanas mājvietu.

Rīgai ir vajadzīgas jaunas investīcijas, bet pirmkārt tādas, kas rada darba vietas ar vismaz 700 - 800 latu vidējo atalgojumu, nevis pavairo minimālās algas saņēmēju skaitu.  Valstij un pašvaldībai nav jāatbalsta lētā darbaspēka uzņēmumu ienākšanu Rīgā. Mēs nedrīkstam radīt priekšstatu par sevi kā lēta darbaspēka zemi.

Mums ir jāceļ Rīgas pašapziņa, pašizpratne par sevi kā nozīmīgu Eiropas ziemeļu centru, nevis "tiltu (vai "vārtiem") starp Austrumiem un Rietumiem". Preču un kapitāla tranzīts no Austrumu kaimiņiem, protams, ir ienesīgs, bet jāapzinās, ka tas  ir un vienmēr būs pakļauts politiskiem riskiem.

Tāpēc mums ir tālāk jāattīsta sakari un iekļaušanās kopējā Eiropas tirgū, uz kurieni jau šobrīd iet vairāk nekā 70% Latvijas eksporta (to skaitā 50% - uz Eiropas ziemeļu reģiona valstīm). Ziemeļvalstu un Polijas ekonomikas kopā jau šobrīd ir lielākas par Krievijas ekonomiku, bet viena pati Vācija - divas reizes lielāka par to. Ziemeļeiropa šobrīd ir un prognozējamā nākotnē būs viens no dinamiskajiem un stabilākajiem pasaules attīstības reģioniem.

Piederība Ziemeļeiropai nozīmē par absolūtu prioritāti pilsētas politikā noteikt izglītību visa mūža garumā - no bērnudārza līdz senioru datorapmācībai. Laba izglītība ir Rīgas atslēga visu galveno problēmu risināšanai. Mājīgi un droši bērnudārzi visiem, beidzot izskaužot rindas, ļaus mazo bērnu vecākiem atgriezties darbā, tālākizglītība - bezdarbniekiem atrast jaunu darbu, darbiniekiem paaugstināt kvalifikāciju un saņemt labāku atalgojumu, uzņēmīgiem cilvēkiem attīstīt savas biznesa idejas.

Astoņu gadu laikā Rīgas izglītības budžets ir jādivkāršo - no 70 līdz 140 miljoniem latu. Un ir jāsāk jau vistuvākajā laikā - ar bērnudārzu personāla niecīgo algu palielināšanu, ar speciālām Rīgas stipendijām to arodu apgūšanai, kuras visvairāk ir nepieciešamas investoriem gudrajā ražošanā un karjeras izvēles konsultantiem skolās.

Rīga bez korupcijas

Rīgas piederība Ziemeļeiropai nozīmē pilsētu, kas brīva no korupcijas un leģendārajiem "20%". Bet šodien Saktas puķu tirdziņa kioski ar Rīgas kungu dāsnu roku maksā dārgāk (2890LVL/m2), nekā zeltā mirdzošā Birža (2430LVL/m2). Kad vidējā dzīvokļa tirgus cena Rīgā ir 450 LVL/m2, bet jaunajos projektos 810LVL/ m2, pašvaldības SIA Rīgas Pilsētbūvnieks pamanās uzbūvēt dzīvokļu mājas par vairāk nekā 1000 latiem kvadrātmetrā. Nesen atklātībā nāca pašvaldības uzņēmuma Rīgas Nami absurdais "naudas konvertācijas" bizness, kura rezultātā rīdzinieki, iespējams, būs zaudējuši 1,2 miljonus latu. Par šo naudu varētu pusgadu nosegt visu Rīgas skolu un pirmsskolu pedagogu sabiedriskā transporta izdevumus. Rīgas pašvaldība bez konkursa uztic svarīgas funkcijas pašvaldības uzņēmumiem, kuru valdēs, savukārt, sēž Saskaņas Centra vai Amerika partijas cilvēki. Rīgas Satiksmē kā melnā caurumā Saskaņas vadītā Dome gadā iemet sesto daļu no pilsētas budžeta ieņēmumiem - 60 miljonus latu. RS valde sastāv no Bemhena un pieciem Saskaņas un Amerika partijniekiem, taču ar šī uzņēmuma darbu nevar iepazīties pat Rīgas Domes Satiksmes komitejā esošie opozīcijas deputāti.

Nekas tāds nav iespējams Ziemeļeiropā. Mēs esam tikai pārsimt kilometru attālumā no valstīm, kurās ir izglītotākās, sociāli saliedētākās un pārtikušākās sabiedrības uz zemeslodes. Sabiedrība ar viszemāko korupciju un visaugstāko uzticību savai valstij un demokrātiskajai varai. Iekļaušanās Ziemeļeiropas saimē nozīmē galējas atvadas no pēcpadomijas telpas, tas ir visu tautību rīdzinieku labklājības un drošības jautājums.

      


[1] Avots: re:baltica pētījums "Karstie rēķini" www.karstierekini.lv

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form