Latvijas Ģimenes ārstu asociācija ir neizpratnē par veselības ministres B.Rozentāles attieksmi un izvairīšanos no dialoga, piedāvājot Ministru kabinetam izskatīšanai grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", kas paredz būtisku veselības aprūpes politikas pārskatīšanu Latvijā, iekļaujot primārās veselības aprūpes sistēmā pediatrus.

Pediatru, kas ir vieni no tiešās pieejamības speciālistiem (pieejami kā konsultanti bez ģimenes ārsta nosūtījuma), specifiskās zināšanas un kvalifikācija nav apstrīdama bērnu sarežģītu veselības stāvokļu novērtēšanā un ārstēšanā. Tomēr primārā veselības aprūpē ir nepieciešama visaptveroša, nepārtraukta un labi koordinēta pacienta, ģimenes un sabiedrības veselības aprūpes sistēma, kas arī savās izmaksās ir sabiedrībai pieejama. Pašlaik un pārskatāmā nākotnē divu atsevišķu un paralēlu tīklu – ģimenes ārstu un pediatru – veidošana Latvijā nav racionāla, bet elitāru un tikai izredzētajiem pieejamu pakalpojumu veidošana ir neētiska. Veselības ministrija nesniedz nekādus skaidrojumus, par šo izmaiņu cēloņiem, mērķiem un praktiskiem realizācijas mehānismiem, cik tas izmaksās un kā tas funkcionēs ilgtermiņā?

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija vairākkārt ir vērsusies Veselības ministrijā ar saviem ierosinājumiem par Noteikumu projektu, bet nav saņēmusi atbildi. Tādēļ asociāciju pārsteidz Noteikumu anotācijā izteiktais apgalvojums, ka "noteikumu projekts, atbilstoši veselības aprūpes budžeta iespējām, ir konceptuāli atbalstīts".

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija nav piekritusi un nevar piekrist kardinālām primārās veselības aprūpes politikas izmaiņām bez nopietnas izvērtēšanas un diskusijām. Tādēļ šādus rakstiski, LĢĀA vārdā aizmuguriski paustus apgalvojumus uzskatām par nepieļaujamām, profesionālās ētikas normas pārkāpjošām manipulācijām no Veselības ministrijas puses.

Uzmanību saista arī tas, ka nav ievērota konsekvence un pēctecība saistībā ar iepriekš realizēto veselības aprūpes reformu, kura ir realizēta par Pasaules Bankas aizdoto naudu un kuru Latvijas valsts vēl nav atdevusi. Kopš 1990. gadu vidus Latvija sāka reformas, nosakot, ka primārā veselības aprūpe ir valsts veselības sistēmas pamats, prioritāte un pirmais veselības aprūpes posms, ar ko pacients saskaras. Pāreja no patlaban praktizētās sistēmas citu, kuru var apzīmēt kā novecojušu aprūpes modeli, kas balstīts uz daudziem speciālistiem, tātad sovjetiskas veselības aprūpes sistēmu, kas redz tikai daļu no cilvēka veselības problēmām. Patlaban praktizētā modernā aprūpes sistēma ir eiropeiska, kuras pamatā liktais viens no galvenajiem principiem, ir nevis atsevišķu slimības gadījumu ārstēšana, bet visu veselības aprūpes pasākumu kompleksa veikšana cilvēka dzīves laikā – no dzimšanas līdz aiziešana, gan atsevišķam cilvēkam, gan viņa ģimenes locekļiem, ir pēdējo daudzu gadu darbs un panākums. Primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas centrālā persona ir ģimenes ārsts – tieši uzsvars uz kompleksu pieeju cilvēkam un ģimenei, kā sabiedrības pamatvienībai, kas ir svarīga arī konkrēta cilvēka veselības stāvokļa uzturēšanai, un tieši tas atšķir šo sistēmu no iepriekšējās, sovjetiskās.

Primārā veselības aprūpē Latvijā ietilpst ģimenes ārsts, ārsta palīgs, māsa, vecmāte, zobārsts, zobārsta asistents, zobārsta māsa un higiēnists. Eiropas valstis paplašina un nostiprina primārās veselības aprūpes komandu un tajā, bez ģimenes ārsta, mērķtiecīgi iekļaujot mājas aprūpētājus, sociālos darbiniekus, farmaceitus, psihologus, administratīvos darbiniekus, - tādējādi turpinot nostiprināt ideju, ka primārā veselības aprūpe ir komanda un tās centrā ir pacients, kura paša un viņa ģimenes locekļu problēmas risina ģimenes ārsts.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija vēlas neapstāties pie sasniegtā primārajā veselības aprūpē un negriezties atpakaļ, pieņemot pēkšņus un uz pagātni vērstus lēmumus, bet turpināt darbu, pilnveidojot primāro veselības aprūpi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!